Latviju nenovērtē, pauze nav jāņem! Ko tad īsti vēlas Eiropa? 5
Pavasaris nāk ar Eirovīziju – 42 valstu pārstāvji centās atkausēt bargo skatītāju un vērtētāju sirdis. Lai gan gatavošanās procesā ieguldīts milzīgs darbs un nauda, Latvija savā pusfinālā palika pēdējā. Ko tad īsti vēlas Eiropa? Situāciju komentē dziedātājs un Eirovīzijas tiešraides komentētājs Valters Frīdenbergs.
Eirovīzijas uzvarētājs portugālis Salvadors Subrals jau no dziesmas pirmajām taktīm bija arī mans favorīts. Tas bija kaut kas tik skaists un labs, tā bija māksla vienkāršībā. Nevajag sarežģīt lietas. Kā teica pats Salvadors, mūzika – tā ir mīlestība. Un viņa mīlestību pret mūziku varēja redzēt, dzirdēt un just. Gribētos ticēt, ka publika iemācījusies novērtēt vienkārši labas dziesmas, ne tikai krāšņu šovu, taču šaubos, ka Eirovīzija tuvāko gadu laikā atkal kļūs tikai par dziesmu konkursu. Šogad viss salikās tā, ka uzvarēja Salvadors. Nākamajā gadā būs kas cits. Vienu gan var paredzēt – būs daudz vairāk vienkāršu balāžu, kurām būs minimālisma pieskaņa gaismas un skatuves krāšņojumā. Tomēr Eirovīzijā nav vienas noteiktas uzvaras formulas. Ir viens vakars, 42 valstis un simtiem miljonu skatītāju, un nekad nebūs tā, ka visas balsis atdos par kādu vienu mākslinieku, kurš būs “atkodis” formulu, kā uzvarēt. Vienīgais apstākļu kopums, kuru varētu izmantot un saukt par formulu, ja vien pirms tam zinātu pārējo valstu dalībniekus, – būt atšķirīgam. Bet te nepietiks vien ar citādību – mēs paši 2008. gadā aizsūtījām uz Eirovīziju “Pirātus” – viņi bija atšķirīgi, bet nodziedāja švaki. Piemēram, somu “Lordi” bija citādi, bet dziesmas izpildījums – kvalitatīvs, austriešu Končita bija citāda, bet izpildījums – kvalitatīvs. Saliekam šos abus elementus kopā, un jau veidojas kaut kāds virziens. Tikai diemžēl nav iespējams paredzēt, ko darīs citas valstis, tādēļ tā ir kā loterija
Latviju nenovērtē
Mums par sliktu spēlēja tas, ka no mūsu reģiona bijām vienīgā pusfināla dalībniece, pietrūka “drošo punktu”. Bet šogad noteikti bijām tie, kas izcēlās vizuāli un labā ziņā. Šovs bija atbilstošs tēlam un dziesmai – par to liels paldies visiem iesaistītajiem. Tāpat gribu pateikt lielu paldies dziesmas autoriem un producentiem, jo aizsūtījām ļoti kvalitatīvu radio hitu. Diemžēl tas arī bija viens no klupšanas akmeņiem – Eirovīzijas skatuve darīja savu un Agnese nespēja izpildīt dziesmu tā, kā tai būtu jāskan. Tomēr visi esam tikai cilvēki, un tā mēdz gadīties. Es ceru, ka Agnese izmantoja iespējas ārpus skatuves un ieguva nepieciešamos kontaktus, lai grupa augtu arī Eiropas līmenī.
Noteikti nevar teikt, ka kāds cits no “Supernovas” atlases būtu startējis veiksmīgāk. Mēs paši aizsūtījām Latvijas pārstāvjus uz Eirovīziju, uzsveru – MĒS aizsūtījām. Man ir pretīgi lasīt to anonīmo, glumo, neko nesasniegušo dīvāna ekspertu “gānīšanos” interneta komentāros. Viņiem viss vienmēr būs slikti, pat tad, ja Latvija uzvarēs. Es gribētu redzēt jebkuru no viņiem, izdarot kaut daļu no tā, ko mūsu valsts pārstāvji ir paveikuši un vēl paveiks. Es visu savu neilgo mūžu esmu bijis par Latviju gan labos, gan sliktos brīžos. Kritizēt ir viegli, bet paņem piecel savu pēcpusi un sāc kaut ko darīt! Tieši tas pats ar komentāriem par manu un Toma Grēviņa vadīšanas stilu – izēda no Eirovīzijas Kārli Streipu, kurš dabūja lasīt un dzirdēt visādas lietas, tagad to pašu lasām un dzirdam mēs. Jā, mēs to darām atšķirīgi, mums patīk melnāk pajokot, mēs neesam konservatīvi vadītāji – Eirovīzija ir šovs, tas nav nekas nopietns un etiķeti pieprasošs. Bet lai neuztraucas – mēs ar Tomu kopā ar Eirovīziju nebūsim mūžīgi, tad varēs sākt ķengāt nākamos komentētājus.
Pauzi nevajag!
Tagad atkal notiek paaudžu maiņa, arī mūzikas pasaulē. Ir vārdi, par kuriem mēs vēl nezinām, bet tuvāko gadu laikā mēs viņus redzēsim. Un kā jau vienmēr – nākamajai paaudzei jāpārspēj iepriekšējā. To arī pierādīja, piemēram, Ludvigs. Arī viņam būs sava iespēja nākamajos gados. Un atkal MĒS būsim tie, kuri izlems. Ir jāturpina piedalīties Eirovīzijā – tas ir šovs, kas var palīdzēt Latvijas māksliniekiem piekļūt tiem mūzikas biznesa cilvēkiem, kuriem pašu spēkiem tikt klāt būtu pagrūti. Un jautājums – ko mēs iegūtu, ja nepiedalītos? Austrālija daudzus gadus centās iekļūt Eirovīzijā; kādēļ lai mēs vēlētos izstāties? Galvenais ir atcerēties, ka Eirovīzija nav pasaules sākums un nebūs pasaules gals – tas ir šovs, kas tā arī jāuztver.
SALĪDZINI SKANĒJUMU:
