Eirovīzija izskan Krimas tatāru zīmē 0
Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā sestdien Stokholmā uzvaras lauri tika Ukrainas pārstāvei – Krimas tatāru dziedātājai Džamalai, kura izpildīja dziesmu “1944”, kas veltīta 1944. gadā Staļina īstenotajai Krimas tatāru deportācijai. Latvijas izpildītājs Justs Sirmais ar Aminatas Savadogo dziesmu “Heartbeat” (“Sirds puksti”) ierindojās 15. vietā.
“Kad nāk svešinieki, viņi nāk uz jūsu māju, viņi nogalina jūs visus un saka: “Mēs neesam vainīgi”,” ar šādiem vārdiem sākas Džamalas izpildītā dziesma. Kirgizstānā dzimušās dziedātājas – īstajā vārdā Susanas Džamaladinovas – tēvs ir Krimas tatārs, bet māte – armēniete. Eirovīzijā ir aizliegtas dziesmas, kuru tekstam ir politisks saturs, un konkursa rīkotāji šādu saturu Džamalas dziesmā nekonstatēja. Lai arī dziesma runā par Staļina laika notikumiem, viņa veicinājusi uzmanības pievēršanu arī pirms diviem gadiem Krievijas veiktajai Krimas pussalas aneksijai un Krimas tatāru apspiešanai. Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs svētdien apsveica Džamalu ar uzvaru konkursā, rakstot: “Bet citādi nemaz nevarēja būt! (..) Jo “citādi” nemaz neeksistēja.. Ja nu vienīgi Krievijas propagandistu un daudzu Krievijas iedzīvotāju galvās, kuri līdz ar savu botoksa līderi ir pilnīgi zaudējuši realitātes izjūtu.” Viņaprāt, Džamalas pārsteidzošais profesionālisms, cilvēcīgums, atklātība un uzticības apvienojums nevarēja neiegūt vispārēju atzinību no brīvajiem cilvēkiem, kuri novērtē patiesu talantu. “Turklāt Džamala iemieso Krimas tatāru tautas iekšējo brīvību un uzticību savai dzimtenei Krimai, ukraiņu nācijas vīrišķību un cieņu,” piebildis Čubarovs. Jāpiebilst, ka šobrīd Krievijas varas iestādes Medžlisa darbību ir aizliegušas, bet tā Krimas tatāru līderiem Čubarovam un Mustafam Džemiļevam ir liegta iebraukšana Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties Krimā. Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.
Tikmēr Krievijā asi kritizē Eirovīzijas dziesmu konkursa rezultātus, saucot to par Ukrainas politisko uzvaru. “Tā nebija ukraiņu dziedātāja Džamala un viņas dziesma “1944”, kas uzvarēja 2016. gada Eirovīzijā, tā bija politika, kas sakāva mākslu,” paudis valdošās partijas “Vienotā Krievija” politiķis Francs Klincevičs. Viņš aicināja apsvērt iespēju Krievijai nākamgad nepiedalīties konkursā, ko rīkos Ukraina. Arī Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs pauda viedokli, ka dziesmu konkursā uzvarējusi ģeopolitika. Viņš norādīja, ka uzvara Eirovīzijā var iedrošināt Ukrainas prorietumniecisko valdību un vēl vairāk apdraudēt miera procesu Austrumukrainas konflikta atrisināšanai. Ziņojot par Eirovīzijas fināla rezultātiem, laikraksts “Komsomoļskaja pravda”, piemēram, izvēlējies virsrakstu: “Kā Eiropas žūrija nozaga uzvaru [Krievijas izpildītājam Sergejam] Lazarevam.” Laikraksts aicina pārskatīt rezultātus Džamalas dziesmas politiskā satura dēļ.
Skatītāju un žūrijas balsis
Jāpiebilst, ka skatītāju balsojumā līderos tik tiešām izvirzījās Krievijas dziedātājs Lazarevs, iegūstot 361 punktu, Ukrainu ar 323 punktiem atstājot otrajā vietā. Tiesa, Džamalas dziesma bija uzrunājusi arī Krievijas iedzīvotājus, skatītāju balsojumā piešķirot tai 10 punktus, ierindojot to otrajā vietā pēc Armēnijas. Krievijas žūrijas punktus gan dziesma “1944” nesaņēma. Latvijas skatītāju balsojumā Ukrainas izpildītāja saņēma 10 punktus, atstājot to kā otro aiz Krievijas, kas ieguva 12 punktus. Savukārt mūsu žūrijas balsojumā Ukrainai bija pirmā vieta (12 punkti), kam seko Lietuva (10 punkti) un Zviedrija (8 punkti), Krievijai tiekot vien ceturtajā pozīcijā ar septiņiem žūrijas punktiem.
Eirovīzijas fināla kopvērtējumu veidoja 50% žūrijas un 50% skatītāju balsojums. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tika nosaukts valstu kopējais vērtējums par dziesmām, šogad vispirms tika nosaukts žūrijas vērtējums, bet tad – skatītāju balsojuma rezultāti, kas bija saskaitīti kopā visām valstīm. Pēc žūrijas balsojuma līdere bija Austrālija, kam sekoja Ukraina, Francija, Malta un Krievija. Lietuva ierindojās 12. vietā, bet Latvija ieņēma 15. vietu, ko arī saglabāja pēc skatītāju balsu pieskaitīšanas. Justa izpildītajai dziesmai pārējās Eirovīzijas dalībvalstis kopumā (skatītāju balsojums un žūrijas vērtējums) piešķīra 132 punktus.
“Nav pamata bēdāties”
Kā vakar atzina Eirovīzijas projekta un Latvijas delegācijas vadītāja Zita Kaminska, varam būt lepni un apmierināti par Justa Sirmā sestdienas sniegumu Eirovīzijā. Viņa sacīja, ka Justa sniegumam neko nevar pārmest, bet tieši otrādi – tas bijis ļoti emocionāls un enerģisks, tāpat viņš ļoti labi nodziedājis. Kaminska gan piebilda, ka komanda “nedaudz sašļuka”, jo bija domāts, ka tomēr Latvijas dziedātājs ierindosies nedaudz augstākā pozīcijā un būs pirmajā desmitniekā, tostarp arī lielu mediju uzmanība ļāva cerēt uz augstāku novērtējumu. “Tomēr nav pamata bēdāties – fināls bija stiprs,” komentēja Kaminska.
Analizējot uzvarētājdziesmu – Ukrainas pārstāves Džamalas “1944” –, Kaminska izteicās, ka Latvijas delegācijai tā arī bija favorītdziesma – gan Aminatai Savadogo, gan Justam. “Klausoties Džamalas dziesmu un skatoties uz viņas emocionālo izpildījumu, es nedomāju par politiku, bet gan par pilnīgi ko citu…” skaidroja Kaminska.
Lielāka intriga
Komentējot jauno balsu paziņošanas kārtību, Latvijas pārstāve atzina, ka lielākais vakara pārsteigums bija nevis Ukrainas uzvara, bet Polijas izpildītāja pakāpšanās uz astoto vietu pēc skatītāju balsojuma paziņošanas. “Jaunā balsošanas paziņošana tiešām ir lielāks šovs un intriga. Vecajā rezultāta paziņošanas veidā parasti uzvarētājs bija zināms jau agrāk,” teica Kaminska. Tāpat viņa piebilda, ka bija manāms, cik ļoti skatītāju balsojums atšķīrās no žūriju vērtējuma.
Vistālāk atbraukusī Eirovīzijas dalībniece – dienvidkorejiešu izcelsmes māksliniece Dami Ima – no Austrālijas ar dziesmu “Sound of Silence” (“Klusuma skaņa”) kopvērtējumā konkursa finālā ieņēma 2. vietu aiz Ukrainas. Krievijas pārstāvis S. Lazarevs ar dziesmu “You Are the Only One” (“Tu esi tā vienīgā”), kuram bukmeikeri pirms konkursa prognozēja pārliecinošu uzvaru, ierindojās 3. vietā. Savukārt 4. vietu ieņēma Bulgārijas pārstāve Poli Genova, kas izpildīja dziesmu “If Love Was a Crime” (“Ja mīlestība būtu noziegums”). Konkursa rīkotāju Zviedriju Eirovīzijā pārstāvēja 17 gadus vecais Franss ar dziesmu “If I Were Sorry” (“Ja man būtu žēl”) un ierindojās 5. vietā. Lietuvas pārstāvis Donijs Montells ar dziesmu “I’ve Been Waiting for This Night” (“Esmu gaidījis šo vakaru”) ieņēma 9. vietu. Igaunijas pārstāvis Jiri Potsmanns ar dziesmu “Play” (“Spēlē”) šogad neiekļuva finālā.
Par ko Eirovīzijas finālā balsoja Latvijas skatītāji
Valsts Punktu skaits
Krievija 12
Ukraina 10
Lietuva 8
Zviedrija 7
Austrālija 6
Polija 5
Austrija 4
Azerbaidžāna 3
Gruzija 2
Bulgārija 1
Latvijas žūrijas balsojums:
Ukraina 12 punkti
Lietuva 10
Zviedrija 8
Krievija 7
Armēnija 6
Austrālija 5
Malta 4
Nīderlande 3
Izraēla 2
Bulgārija 1
Skatītāju balsojums par Latviju
Valsts Punktu skaits
Lietuva 12
Igaunija 7
Īrija 7
Gruzija 6
Sanmarīno 6
Baltkrievija 5
Polija 5
Ukraina 5
Lielbritānija 3
Norvēģija 3
Somija 2
Krievija 1
Moldova 1
Žūrijas balsojums par Latviju:
pa 8 punktiem – no Igaunijas, Ukrainas, Ungārijas;
pa 7 punktiem – no Gruzijas, Lietuvas, Slovēnijas;
6 punkti no Polijas;
5 – no Izraēlas;
pa 3 punktiem – no Maķedonijas, Krievijas, Šveices;
2 punkti no Vācijas;
pa 1 punktam – no Čehijas un Īrijas.