Eiroskeptiķi apvienojas 0
Četrdesmit astoņi deputāti no septiņām valstīm vienojušies jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā veidot eiroskeptiķu politisko grupu “Brīvības un demokrātijas Eiropa” (“EDF”). 2009. gadā dibinātās grupas līderis ir Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) priekšsēdētājs Naidžels Feridžs. Viņa vadītajā grupā apvienojušies eiroskeptiķi no Britānijas, Itālijas, Zviedrijas, Lietuvas, Francijas, Čehijas un Latvijas. Lielākā pārstāvniecība ar 24 deputātiem grupā būs Feridža partijai, Itālijas populistisko partiju “Piecu zvaigžņu kustība” pārstāvēs 17 deputāti, Lietuvu un Zviedriju pa diviem, bet Čehiju, Franciju un Latviju pa vienam deputātam.
Grigule “EDF” nodēvē par eiropeisku
No Latvijas eiroskeptiķu grupai pievienojusies Zaļo un zemnieku savienības politiķe Iveta Grigule, kura intervijā ziņu aģentūrai LETA nosauca “EDF” par “eiropeisku”. Arī ZZS ir par Eiropu, taču arī par nacionālu valsts stiprināšanu un to suverenitāti, tā sacījusi Grigule, kura trīs nedēļu laikā, runājot ar gandrīz visām politiskajām grupām, secinājusi, ka “nav ideālu ZZS pozīcijai atbilstošu politisko spēku”, taču pievienošanās “EDF” ir “optimāls risinājums”.
Tikmēr Feridžs britu medijiem paudis lepnumu par “EDF” grupas izveidi. “Mēs atradīsimies priekšgalā, strādājot par brīvības, nacionāldemokrātijas un labklājības atjaunošanu visā Eiropā,” paziņojot par “EDF” noformēšanu, sacīja Feridžs. Viņš iepriekš atteicās veidot kopīgu politisko grupu ar Francijas galēji labējo partiju “Nacionālo fronti”, kuru nosauca par “antisemītisku”. Tiesa, eiroskeptiķu grupai pievienojusies Žoele Beržerone, kura divas dienas pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā izstājās no “Nacionālās frontes”, paziņojot, ka partija nav attaisnojusi viņas cerības. Franču politiķe atklāja, ka franču galēji labējo partiju pameta, jo tā bija lūgusi viņu nolikt nule iegūto EP deputātes mandātu, jo viņa bija paudusi atbalstu balsstiesību piešķiršanai imigrantiem pašvaldību vēlēšanās.
“EDF” iestājušies arī divi Zviedrijā pretrunīgi vērtētās galēji labējās partijas “Zviedru demokrāti” biedri – Kristina Vinberga un Pēters Lundgrēns. Tiesa, arī viņus Feridžs savā grupā uzņēmis vien pēc tam, kad abi uzrakstījuši vēstuli UKIP līderim, kurā apliecina, ka “distancējušies no savas partijas pagātnes”, norāda britu laikraksts “The Guardian”. “Smagākā kļūda bija tā, ka partija nedistancējās no radikālajiem jauniešiem ar subkultūras izskatu un ka šiem jauniešiem bija atļauts piedalīties partijas demonstrācijās,” vēstules tekstu citē britu laikraksts.
Feridžam “EDF” ietvaros nāksies sastrādāties arī ar bijušo Itālijas komiķi Bepi Grillo, kura vadītā “Piecu zvaigžņu kustība” pagājušā gada Itālijas parlamenta vēlēšanās saņēma pārsteidzoši lielu atbalstu – 25 procenti itāliešu balsoja par šo populistisko partiju, kas uzstāj, lai Itālijā tiktu sarīkots referendums par valsts turpmāku dalību eirozonā. Tāpat tā grib atvieglot “fiskālos noteikumus” eirozonas dalībvalstīm un ieviest finanšu darījumu nodokli, informē raidsabiedrība BBC.
Sola būt “tautu balss”
Iepriekšējā sasaukumā “EDF” politisko grupu pārstāvēja 34 deputāti no desmit valstīm. “EDF” pametusi Dānijas Tautas partija, Itālijas partija “Ziemeļu līga” un Somijas labējā partija “Īstie somi”. EP politiskās grupas izveidei kā minimums ir nepieciešami 25 deputāti no septiņām valstīm. Tas nozīmē, ka “EDF” knapi pārvarējuši šo slieksni. No Francijas, Čehijas un Latvijas šajā grupā ir tikai pa vienam likumdevējam. Ja kaut viens no viņiem grupu pametīs, tā zaudēs politiskās grupas statusu un līdz ar to finansējumu un ietekmi. Britu laikraksts “The Financial Times” raksta, ka “EDF” turpmāko gadu laikā var pieprasīt no ES 14 miljonu eiro finansējumu savas darbības nodrošināšanai. Par spīti tam, ka šobrīd “EDF” ir vismazākā politiskā grupa EP, Grillo solījis, ka viņa pārstāvētā grupa būs dzirdama visā Eiropas Savienībā. “Tagad mēs sāksim darbu komitejās. Mēs panāksim to, lai tautu balsis Eiropas iestādēs tiktu sadzirdētas,” paziņoja Grillo.
Arī citi EP deputāti turpina darbu pie politisko grupu izveides. Politiskās grupas ir atļauts veidot līdz nākamajai otrdienai. Centriski labējā Eiropas Tautas partija joprojām būs lielākais politiskais spēks EP, kaut arī to pārstāvošo deputātu skaits pēc vēlēšanām ir samazinājies. Otra lielākā grupa jaunajā EP sasaukumā būs Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. Savukārt par trešo lielāko politisko grupu, paredzams, ar 68 deputātiem kļūs Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kas pagaidām par vienu deputātu apsteigusi Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu.
