FOTO. Laika apstākļi uz Zemes kļūst arvien ekstrēmāki: Eiropa piedzīvo vienu no sausākajām vasarām pēdējos 500 gados 55
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropa piedzīvo vienu no sausākajām vasarām pēdējos 500 gados, izžūstot upēm, plosoties mežu ugunsgrēkiem un iznīkstot ražai.
Kravu pārvadājumi upēs kļūst neekonomiski
Kopš viduslaikiem Kaubas pilsēta Reinas krastā guva krietnu peļņu, iekasējot nodokli no kravu pārvadājumiem starp Nīderlandi un Šveici.
Pie Kaubas ierīkota ūdens līmeņa atzīme, kas liecina par ūdens dziļumu visā upes 1200 kilometru garumā. Ūdens līmenis Reinas upē, kas savieno Vācijas un Francijas rūpnieciskos rajonus ar Roterdamas ostu Nīderlandē, ir kritiski zems, padarot kravu pārvadājumus daudzos upes sektoros neekonomiskus vai pat neiespējamus.
Pagājušās nedēļas beigās posmā no Vīsbādenes līdz Koblencai ūdens līmenis Reinā bija krities līdz 40 cm, liellaivām pārvadājot tikai niecīgas kravas. Parasti upe tiek uzskatīta par seklu jau tad, ja dziļums ir zem 1,3 metriem.
Tagad firmām, kam jānogādā ogles un rūpniecības izejvielas no Roterdamas un Antverpenes ostām uz rūpniecības rajoniem Vācijas dienvidos un Šveicē, jāizmanto kravas auto vai dzelzceļa transports.
Meteorologi neparedz tuvākajā laikā pietiekamus nokrišņus, kas varētu būtiski celt ūdens līmeni. Vācijas Federālo ūdensceļu administrācija paziņojusi, ka ūdens līmenis Reinā otrdien varētu būt tikai 34 centimetri.
Rekordaugsta mežu ugunsgrēku bīstamība
ES uguns uzraudzības dienests brīdinājis, ka Eiropā iestājusies rekordaugsta mežu ugunsgrēku bīstamības sezona. Kopš gada sākuma liesmas jau nopostījušas gandrīz 660 000 hektāru mežu – platību, kas divkārt pārsniedz Luksemburgas teritoriju. Francijai, kur bijuši īpaši postoši mežu ugunsgrēki, aizvadītās nedēļas nogalē izdevies apdzēst liesmas Žirondas apgabalā valsts dienvidrietumos.
Nepieredzētam karstuma vilnim pārņemot Franciju un Britāniju, milzīgās teritorijās izplatās sausums, vairojot bažas par enerģijas apgādi, pārtikas cenām, preču plūsmu un biodažādību.
Daudzās Eiropas valstīs ūdens līmeņa kritums upēs apgrūtinājis vai pārtraucis kravu pārvadājumus un samazinājis hidroelektrostaciju jaudu, liekot ierobežot enerģijas un ūdens patēriņu.
Ūdens līmenis ir dramatiski krities Reinā, Donavā un Po upē Itālijā. Francijā un Spānijā daudzviet mazākās upes ir izsīkušas, atstājot tikai izžuvušu iedobi. Serbijā atbildīgie dienesti sākuši padziļināt Donavas gultni, mēģinot atjaunot kuģu kustību.
Ūdens līmenis Itālijas garākajā upē Po ir tik zems, ka kļuvušas redzamas liellaivas un kuģīši, kas nogrimuši pirms desmitiem gadu.
Britānijā, kuru sausums piemeklē reti, šogad bijis ļoti maz nokrišņu, tāpēc Anglijas dienvidos ieviests stingrs ūdens taupīšanas režīms. Andalūzijas apgabalā Spānijā iznīkusi daļa avokado ražas, jo nav bijis pietiekami ūdens to laistīšanai.
Parasti zaļajā Burgundijas apgabalā, kur ir izteka Sēnas upei, zāle kļuvusi dzelteni brūna un traktori laukos saceļ putekļu mākoņus. Zemnieki žēlojas, ka lielā karstuma un ūdens trūkuma dēļ govis dod mazāk piena. Dažviet zemnieki sākuši izbarot govīm barības krājumus, kas paredzēti ziemai.
Laika apstākļi uz Zemes kļūst arvien ekstrēmāki
Daudzviet Rietumeiropā lietus nav bijis jau divus mēnešus. Karstums paātrina ūdens iztvaikošanu, augi uzņem vairāk mitruma, bet samazināts nokrišņu daudzums ziemā ierobežo ūdens daudzumu, kas pieejams apūdeņošanai vasarā.
Klimata pārmaiņas ir globālas, tāpēc karstums un sausums pārņem arī plašas teritorijas Austrumāfrikā, ASV rietumos un Meksikas ziemeļos.
Eksperti brīdina, ka sausuma periodi kļūs arvien ilgstošāki un aptvers plašākas teritorijas.
Klimatologi atzīmē, ka sausuma procesi turpinās visu gadu, bet mēs to visvairāk izjūtam vasarā.
Klimata pārmaiņas ir mazinājušas temperatūras starpības dažādos reģionos, vājinot vējus, kas parasti atnes mitro Atlantijas okeāna gaisu uz Eiropu. Vājāks un nepastāvīgs vējš var atnest uz Eiropu karstu gaisu no Ziemeļāfrikas, izraisot ilgstošus karstuma uzplūdus.
Var notikt arī pretējs process, kad aukstais gaiss no Arktikas izraisa salu tālu dienvidos, ko tas parasti nesasniedz. Klimatologi secina, ka laika apstākļi uz Zemes kļūst arvien ekstrēmāki.
