Eiropu pārklāj “otrais vilnis: Covid-19 sācis izplatīties ārkārtīgi strauji. Ar bažām gaida ziemu 16
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekspertu un valdības līmenī jau atzīts, ka pienācis Covid-19 otrais vilnis; tuvāko nedēļu laikā situācija Eiropā var pasliktināties, bet dzīves normalizēšanos labākajā gadījumā sagaidīsim nākamgad. Pēc Pasaules veselības organizācijas aplēsēm, šobrīd ar Covid-19 inficēts katrs desmitais pasaules iedzīvotājs. Šo slimību pārslimojuši 26,7 miljoni cilvēku, bet 1,04 miljoni no tās miruši. Valstis atgriežas pie nopietniem ierobežojumiem, kādi pastāvēja pandēmijas sākumā pavasarī.
Dziedāšana veicina infekciju
Eiropas līderi jaunu gadījumu ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju šobrīd ir Spānija (319,3 gadījumi nedēļas sākumā) un Čehija (303 gadījumi).
Par Eiropas Covid-19 epicentru uzskatāma Madride, kur gadījumu visvairāk un ieviesta karantīna.
Savukārt Čehijā straujā saslimšanas lēciena dēļ kopš pirmdienas uz 30 dienām ieviests ārkārtas stāvoklis. Vairākos reģionos slēgtas skolas. Tieši skolas un augstskolas Čehijā izrādījušās vislielākie perēkļi – ik dienu pozitīvi testi ir 400–500 skolēniem un studentiem.
“Visi ar dziedāšanu saistītie pasākumi, mūzikli, operas, arī amatieru kolektīvu dziedāšana, uz divām nedēļām ir aizliegti. Liels skaits ansambļu dalībnieku ir inficēti. Šobrīd dziedāšana ir starp riskantākajām darbībām. Ir apstiprināts, ka dziedāšana veicina infekcijas izplatīšanos,” uzsvēris valsts veselības aizsardzības ministrs Romans Primula.
Čehijā aizliegti visi publiskie pasākumi, kur dalībnieku skaits lielāks par 20. Restorānus un bārus slēdz plkst. 22, un pie viena galdiņa nedrīkst atrasties vairāk par sešām personām. Ideju, ka šādu iestāžu apmeklētājiem jāreģistrējas, valdība neapstiprināja. Čehijā šobrīd no koronavīrusa ārstējas ap 37,5 tūkstoši pacientu, tomēr medicīnas sistēma pagaidām ar pienākumiem tiek galā labi, kaut speciālisti brīdina, ka Covid-19 vajadzībām izdalītās gultas slimnīcās strauji aizpildās.
Ministrs Primula uzsvēris: ja 30–40% Čehijas iedzīvotāju nepildīs valdības priekšrakstus, tos nāksies padarīt vēl bargākus.
Visradikālākos soļus šonedēļ plānoja spert Īrija, kur infekcijas uzliesmojums uz pārējo valstu fona gan nav tik liels. Pirmdien Īrijā reģistrēja 518 saslimušos un valsts veselības aizsardzības dienesti pieprasīja pat piektā līmeņa ierobežojumu ieviešanu, kas nozīmētu teju pilnīgu izolēšanos – pilsoņiem būtu jāpaliek mājās ar iespēju vajadzības gadījumā no tām iziet ne tālāk kā piecu km rādiusā.
Tomēr Īrijas valdība, bažījoties par jaunu bezdarbnieku tūkstošiem, nolēma izvairīties no valsts “slēgšanas”.
No šodienas pagaidām ieviesti trešā līmeņa ierobežojumi, kas nozīmē rekomendējošu atgriešanos pie martā pieredzētā attālinātā darba; pulcēšanās un sporta pasākumu telpās ierobežojumus, ja vien pēdējie neattiecas uz profesionālo sportu; atturēšanos no sabiedriskā transporta par labu divritenim vai pastaigai. Skolas, bērnudārzi, augstskolas turpina darbu.
Parīzē, kas ir saslimšanas epicentrs Francijā un kur tikai svētdien vien reģistrēja 12 565 inficēšanās gadījumus, kopš otrdienas uz divām nedēļām slēgti visi bāri, peldbaseini un fitnesa zāles.
Restorāniem, ievērojot stingras higiēnas normas, darboties ļauts. “Tie ir bremzējoši pasākumi, jo epidēmija izplatās pārāk strauji,” paskaidrojis Parīzes policijas prefekts Didjē Lalmē. Visā Francijā saslimušo īpatsvars uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 250 un 30% slimnīcu gultu šobrīd rezervētas Covid-19 vajadzībām. Itālijā situācija vēl nav tik dramatiska, taču preventīvā kārtā no šodienas ieviesta obligāta sejas masku nēsāšana valsts mērogā kā telpās, tā ielās. Jāatzīmē, ka Romā sejas masku nēsāšana jau bija obligāta.
Medmāsas nogurst
Ļoti strauji saslimušo skaits aug Krievijā. Tur vakar diennakts laikā Covid-19 gadījumu daudzums pieauga par tūkstoti, sasniedzot 11 615 gadījumus. 71 cilvēks diennakts laikā nomira. Saslimstības un mirstības rādītāji Krievijā šobrīd ir lielākie kopš maija. Līderos izvirzījusies Maskava un Sanktpēterburga. Sākot ar pirmdienu, Maskavas skolās izsludinātas 14 dienu “brīvdienas”.
Necerot uz vakcīnu kā problēmas risinājumu, vēsā laika iestāšanos ar bažām gaida Ziemeļeiropā, jo ziemā cilvēki vairāk laika pavada telpās, kas nozīmē lielākas inficēšanās iespējas.
Somijā diennaktī veic ap 20 tūkstošus testu un Somijas premjere Sanna Marina vakar atzina, ka koronavīrusa situācija valstī sākusi strauji pasliktināties – diennaktī reģistrēti 227 jauni gadījumi. Tas ir rekords Somijai. Nākamnedēļ valdība plāno pieņemt īpašu ierobežojošu lēmumu paketi.
Tikmēr Somijas medicīnas māsu arodbiedrības veiktā aptauja liecina, ka pandēmijas radītie apstākļi mediķiem aizvien biežāk liek nopietni aizdomāties par profesijas maiņu. Somijas mediji vēsta, ka aptuveni puse respondentu koronavīrusa krīzes dēļ apsver profesijas maiņu. Pirms pusgada par to domāja tikai trešdaļa aptaujāto medmāsu. 40% māsu atzina, ka ir nogurušas.
Zviedrija līdz šim atturējusies no valsts mēroga ierobežojumiem un arī turpmāk negrasās to darīt, atstājot šādus pasākumus reģionālajam un vietējam līmenim, tēmētus uz atsevišķām iedzīvotāju grupām.
Valdība aprobežojas ar ieteikumiem neizmantot sabiedrisko transportu un bez īpašas vajadzības neiziet no mājas. No 1. oktobra atcelts aizliegums radiniekiem apciemot tuviniekus veco ļaužu pansionātos, kaut katra iestāde tiesīga lemt citādi. Sociālās distancēšanās noteikumi restorānos paliek spēkā, tāpat kā apmeklētāju skaita ierobežojums publiskos pasākumos.
Ir kļuvuši bargāki nosacījumi mājsaimniecībām, ja kāds no tās locekļiem saslimis ar Covid-19. Proti, tagad vienas personas saslimšanas gadījumā arī citiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem jāpaliek mājās, turklāt viņi ir tiesīgi saņemt darba algas kompensācijas.
Šis iziešanas aizliegums tomēr netiek attiecināts uz bērniem. “Varam sagaidīt, ka pret koronavīrusa izplatīšanos vērstie pasākumi kādu laiku saglabāsies.
Mēs runājam vismaz par vēl vienu gadu. Pasākumi, kurus veic Eiropā, nav ilgtspējīgi. Mēs cenšamies atrast tādu līmeni, kas būtu stabils un noturētu vīrusa izplatību zemā līmenī.
Mēs nevaram no koronavīrusa atbrīvoties, taču varam to noturēt saprātīgā līmenī,” Zviedrijas telekanālam STV norādījis Valsts sabiedrības veselības aģentūras vadītājs Jūhans Kārlsons.
Zviedrijā kopš pandēmijas sākuma no Covid-19 miruši 5895 cilvēki, bet saslimušo skaits pārsniedzis 94 tūkstošus. Zviedrijā uzskata, ka šobrīd viens no infekcijas izplatīšanās iemesliem ir cilvēku atgriešanās darba vietās pēc vasaras brīvdienām, lai gan valdība rekomendēja līdz 2020. gada beigām turpināt turēties pie attālinātas strādāšanas. Aptaujas liecina – no marta līdz augustam no 100 darba ņēmējiem 67 strādāja attālināti, bet septembrī vairs tikai 35.
Covid-19 pēdējās nedēļās ielaužas ne tikai “būdiņās”, bet nu arī “pilīs”, tas ir, valstu valdību locekļu aprindās. Skaļākais gadījums, protams, ir ASV prezidenta Donalda Trampa saslimšana, taču, piemēram, Polijā pirmdien uz nenoteiktu laiku atlikta jauno valdības ministru stāšanās amatā, jo Covid-19 konstatēja Polijas izglītības ministra amata kandidātam Pšemislavam Čarnekam. Tamdēļ karantīnā nācies doties četriem Polijas ministru kabineta locekļiem.
Polijā ar koronavīrusu inficēto cilvēku skaits svētdien pārsniedza 100 000, bet ik dienu tiek reģistrēti ap 2000 jauni inficēšanās gadījumu, kas ir augstākais rādītājs kopš pandēmijas sākuma. Vēl vīruss pamanīts Austrijas kanclera Sebastjana Kurca birojā, kur saslimis viens no darbiniekiem. Atcelt visas tikšanās un steidzīgi veikt testus nācās kā kancleram, tā viņa vietniekam Verneram Kogleram.
Izbailes tāpat piedzīvojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena – viņa tikusies ar kādu personu, kas izrādījās Covid-19 pozitīva. Par laimi, testi slimību neuzrādīja, tomēr līdz vakarvakaram fon der Leiena uzturējās pašizolācijā.
