Eiropu atkal pārņem sausums – var atkārtoties pagājušā gada scenārijs 29
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā vasarā daudzās Eiropas valstīs bija nepieredzēts sausums, kas samazināja lauksaimniecības ražu par desmitiem miljardu eiro un apgrūtināja kravu pārvadāšanu pa ūdensceļiem, tajā skaitā lielākajām Eiropas upēm – Donavu, Reinu, Luāru, Vislu un Po, bet daudzas mazākas upes izžuva gandrīz pilnībā. Meteorologi brīdina, ka sausā vasara Eiropā šogad varētu atkārtoties.
Ziema nenesa glābiņu
Lauksaimniekus dara bažīgus apstāklis, ka pēc sausās un karstās vasaras pērn ziema nenesa glābiņu, Dienvideiropas valstīm piedzīvojot sausumu arī šajā gadalaikā. Gruntsūdeņi un mākslīgās ūdenstilpes, kas parasti tiek piepildītas ziemā un pavasarī, ir palikušas satraucoši sausas daudzos apgabalos Eiropas lauksaimniecības centros Francijā, Itālijā, Spānijā, Grieķijā, Bulgārijā un pat Polijā. Montbela ezerā Francijas dienvidos Pireneju piekājē ziemas beigās parasti ir aptuveni 60 miljoni kubikmetru ūdens, kas vasarā tiek lietots lauku apūdeņošanai un ūdenssporta izklaidēm. Šogad ezerā ir mazāk par 80% parastā ūdens krājuma, jo ziemā bija ārkārtīgi maz sniega un lietus. Itālijas ziemeļos tūristi var kājām aiziet uz mazo Sanbjadžo salu, ko parasti var sasniegt tikai ar laivu no Gardas ezera, kur ūdens līmenis ir par 70 centimetriem zemāks nekā vidēji. Izskaidrojums vienkāršs – Alpos šogad bija par 63% mazāk sniega nekā parasti. Vācijā seklais ūdens Reinā jau martā traucēja baržu satiksmi ar Viduseiropas valstīm, liekot samazināt peldlīdzekļu kravas uz pusi.
Spānijas apgabalā Katalonijā ūdens trūkums ir izjūtams jau trešo gadu. Barselonā ir apturēta parku laistīšana. Spāniju sausums pārņēmis jau kopš 2022. gada janvāra. Katalonijā šonedēļ pieņemts likums ierobežot ūdens patēriņu lauksaimniecībā par 40%, rūpniecībā par 15% un samazināt dienā atvēlēto ūdens daudzumu katram iedzīvotājam no 250 litriem līdz 230 litriem. Meteorologi atzīmē, ka sausums vienmēr bijis raksturīgs Spānijai, taču pēdējos gadu desmitos notikušas izmaiņas. Sausums valsts dienvidos kļuvis ilgstošāks, bet lietus periodi īsāki, toties ļoti intensīvi. Ļoti spēcīgs lietus ir mazāk noderīgs lauku apūdeņošanai, jo aizskalo auglīgo augsnes virskārtu un nodara postījumus. Spānijas vides ministre Terēze Ribera brīdinājusi, ka valstij jābūt gatavai daudz ilgākiem ekstrēma sausuma posmiem un agrāk nepieredzētām lietusgāzēm un plūdiem. Spānijas valdība ir atvēlējusi 23 miljardus eiro, lai uzlabotu infrastruktūru ūdens attīrīšanai, apūdeņošanas sistēmu modernizācijai un plūdu riska apzināšanai.
Sausums pārņēmis Eiropu jau kopš 2018. gada
Austrijā Grācas Tehnoloģiskās universitātes zinātnieki, izmantojot satelītu datus gruntsūdeņu rezervju analīzei, secinājuši, ka sausums daudzviet pārņēmis Eiropu jau kopš 2018. gada, un situācija ar ūdeni rada lielas bažas. Pētnieki atzinuši, ka agrāk pat iedomāties nevarēja, ka Eiropā varētu rasties problēma ar ūdeni, īpaši Vācijā vai Austrijā. Pasaules Klimata pētījumu centrs paziņojis, ka ziemeļu puslodē sausums bija 20 reižu vairāk iespējams cilvēku darbības izraisīto klimata izmaiņu dēļ. Zinātnieki brīdina, ka laikposmi ar ekstrēmām klimata izmaiņām kļūst arvien biežāki globālās sasilšanas dēļ. “Dažos Eiropas reģionos nokrišņu ilgstošs trūkums ir tāds, ka ūdens daudzums nespēs atgriezties bijušajā līmenī līdz vasaras sākumam,” uzskata Eiropas Sausuma observatorijas pētniece Andrea Toreti. Ekspertu ieskatā, ļoti svarīgi būs nākamie daži mēneši. Satelītu dati liecina, ka saglabājas zema iespēja par lietu daudzos Spānijas rajonos, Itālijas ziemeļos, Vācijas dienvidos un gandrīz visā Francijas teritorijā, kur jau tā valda sausums. Francijā nesen reģistrētas 32 dienas bez vērā ņemamiem nokrišņiem, kas ir ilgākais laikposms kopš 1959. gada. Kā vēsta Météo-France, ir ļoti maza nokrišņu iespēja vismaz līdz mēneša beigām.
Francijā sāk ūdens patēriņa ierobežošanu
Pašvaldībām Francijas septiņu lielāko upju baseinos dots rīkojums sākt ūdens patēriņa ierobežošanu, valdībai steidzami izstrādājot krīzes plānu, lai risinātu ūdens trūkuma problēmas. Francijas ekoloģiskās pārejas ministrs Kristofs Bešū brīdinājis, ka turpmākajos gados nāksies iztikt ar aptuveni 40% mazāk ūdens. Viņš piebilda, ka valsts jau ir “trauksmes stāvoklī” un ka ierobežojumi vairākos rajonos ir pilnīgi pamatoti.
“Stāvoklis ir nopietnāks nekā pērn šajā laikā,” teica Bešū. Cilvēkiem četros dienvidu apgabalos ir aizliegts piepildīt peldbaseinus vai mazgāt automobiļus, bet fermeriem jāsamazina ūdens patēriņš līdz pat pusei.
Atkārtojot vārdus, ko viņš lietoja Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās enerģijas krīzes raksturojumam, Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis ieviest “sātības plānu” ūdens taupīšanai un brīdinājis, ka “pārpilnības laiks” ir beidzies. “Mums visiem būs jābūt ļoti uzmanīgiem,” teica Makrons. Valdība plāno modernizēt apūdeņošanas sistēmu lauksaimniecībā, kas vasarā patērē 80% izlietotā ūdens, veicinot notekūdeņu attīrīšanu un samazinot ūdens zaudējumus noplūdēs.
