Eiropiešiem taps digitālais maks: nospiežot tikai vienu pogu tālruņa ekrānā, iedzīvotāji varēs pierādīt savu identitāti 43
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi izveidot Eiropas digitālās identitātes maku, kurā katrs Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājs un uzņēmums varēs valsts piešķirto digitālo identitāti sasaistīt ar citiem personas apliecinājumiem, piemēram, autovadītāja apliecību, atestātiem, bankas kontiem u. c.
Nospiežot tikai vienu pogu tālruņa ekrānā, iedzīvotāji varēs pierādīt savu identitāti un kopīgot elektroniskos dokumentus, kas glabāsies minētajā makā.
Digitālais maks nebūs obligāts – ikviens ES iedzīvotājs varēs izvēlēties, vai to izmantot.
Digitālā identitāte
“Eiropas digitālā identitāte mums ļaus jebkurā dalībvalstī rīkoties tāpat kā savā zemē – bez papildu izmaksām un ar mazākiem šķēršļiem. Vai tā būtu dzīvokļa noīrēšana vai bankas konta atvēršana ārpus savas valsts. Un darīt to aizsargātā un pārredzamā veidā.
Mēs izlemsim, cik daudz ziņu par sevi, ar ko un kādam nolūkam vēlamies kopīgot.
Tā ir vienreizēja iespēja mums visiem dziļāk izjust, ko nozīmē dzīvot Eiropā un būt eiropietim,” norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēta Vestagere.
Savukārt par iekšējo tirgu atbildīgais EK loceklis Tjerī Bretons piebilda, ka runa ir par iespēju izvēlēties. “Gan lielie, gan mazie Eiropas uzņēmēji varēs savā labā izmantot šo digitālo identitāti un plaši piedāvāt jaunu pakalpojumu klāstu, jo priekšlikumā ir risinājums drošiem un uzticamiem identifikācijas pakalpojumiem.”
Lai pēc iespējas ātrāk priekšlikumu izdotos ieviest dzīvē, EK aicinājusi dalībvalstis līdz 2022. gada septembrim izveidot kopīgu rīkkopu un nekavējoties sākt nepieciešamos priekšdarbus.
Rīkkopā būtu jābūt tehniskajai arhitektūrai, standartiem un paraugprakses vadlīnijām. Līdztekus likumdošanai EK sadarbosies ar dalībvalstīm un privāto sektoru Eiropas digitālās identitātes tehniskajos aspektos. EK arī atbalstīs Eiropas digitālās identitātes maka īstenošanu ar programmu “Digitālā Eiropa”.
Pozitīvi, ka lielākās daļas dalībvalstu Atveseļošanas un noturības mehānisma plānos jau ir iecerēti e-pārvaldes risinājumu projekti, kuru vidū ir arī Eiropas digitālā identitāte, tomēr ne visu dalībvalstu.
Ieviesīs arī Latvijā
Latvijā par digitalizāciju atbild VARAM. Ministrijā norādīja, ka šo EK ieceri vērtē atzinīgi, jo tas dos iespēju ES iedzīvotājiem pārvaldīt savus datus digitālajā vidē, saņemt publiskā un privātā sektora pakalpojumus pārrobežu mērogā klātienē un attālināti, kā arī nodrošinās vienotu autorizācijas līdzekli, kuru varēs izmantot, lai pieslēgtos sociālajiem tīkliem, lietotnēm un citām lielajām komerciālajām platformām.
VARAM kā būtisku uzskata apstākli, ka risinājumu ES mērogā plānots ieviest, pamatojoties uz kopīgiem standartiem, tādējādi veicinot ātrāku un kvalitatīvāku digitālo maku ieviešanu.
Tomēr, tā kā visām ES dalībvalstīm būs jāvienojas par šiem standartiem, tas varētu aizņemt visai ilgu laiku. Zināms, ka dalībvalstīm digitālās identifikācijas maka risinājumi būs jāievieš 12 mēnešu laikā no regulas spēkā stāšanās, tāpēc VARAM paredz, ka ieviešanas process būs ļoti intensīvs visās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
VARAM uzskata, ka svarīgākā informācija, kas būs pieejama digitālajā makā, būs informācija par personas identitāti, kas tiks balstīta uz Eiropas “eIDAS” identitāti.
“Viens no būtiskākajiem pilnveidojumiem “eIDAS” regulējumā ir saistīts ar datu apjomu, kas tiks nodots, izmantojot digitālo identitātes maku. Saskaņā ar publicēto regulas projektu, identitātes makā būs pieejama adrese, vecums, dzimums, civilais statuss, informācija par ģimenes locekļiem, nacionalitāti, informācija par izglītību, profesionālo kvalifikāciju, iegūtajām atļaujām un licencēm, kā arī finanšu un uzņēmumu dati.
VARAM vērš uzmanību, ka digitālajā makā varēs ievietot tikai tādu informāciju un datus, kuru izsniedz uzticamības pakalpojumu sniedzējs.
Tas ir būtiski, jo šim uzticamības pakalpojuma sniedzējam, kas var būt nodokļu administrācija, banka u. c., būs jānodrošina sniegtās informācijas un datu validācija.
Savukārt runājot par digitālā maka iespējām, VARAM pārstāvji norādīja, ka to varēs izmantot, lai saņemtu gan publiskā, gan privātā sektora, piemēram, transporta, pasta, enerģētikas, finanšu, sociālās aprūpes, veselības, izglītības, telekomunikāciju un digitālās infrastruktūras pakalpojumus.
Digitālais maks ir viens no starpmērķiem, kas palīdzēs līdz 2030. gadam sasniegt t. s. Eiropas Digitālo kompasu. Noteikts, ka, piemēram, līdz 2030. gadam visiem galvenajiem publiskajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem tiešsaistē, katram iedzīvotājam jāspēj piekļūt savai elektroniskajai medicīniskajai kartei un 80% jāizmanto kādu no “eIDAS” risinājumiem.
VIEDOKĻI
Lietuvas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “ConnectPay” izpilddirektors Mariuss Galdiks: “Risinājuma patiesā ietekme būs redzama tad, ja ES iedzīvotāji uztvers tā vērtību. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs komunikācija, lai iedzīvotājiem būtu skaidra risinājuma vērtība, iespējas un pakalpojumu klāsts. Ja iedzīvotāji šo digitālo maku nelietos, arī uzņēmumiem nebūs jēgas to darīt.
Vēl viens problēmjautājums ir risinājuma drošība. Piemēram, indiešu 12 ciparu unikālais identitātes kods “Aadhaar” – risinājums ievērojami atvieglo vietējo iedzīvotāju dzīvi, taču tā uzbūve no kiberdrošības skatpunkta ir riskanta. Liela, vienota sensitīvu informāciju uzkrājoša datubāze noteikti varētu kļūt par kiberuzbrucēju mērķi. Uzskatu, ka jālieto “security by design” metode, kas nozīmē, ka risinājums būvēts no kiberdrošības skatpunkta, neatstājot aizsardzību beigās.”
Nīderlandes digitālo transakciju konsultantu uzņēmuma “Innopay” līdzīpašnieks Vincents Jansens: “Eiropai jāmācās no digitālā Covid-19 sertifikāta trūkumiem. Ja tas netiks darīts, digitālais maks nespēs sasniegt savu potenciālu.
Izstrādē ir jāiesaista privātais sektors, lai būtu padomāts gan par privātumu, gan drošību, gan lietojamību un savietojamību, kam jāstrādā visu eksosistēmu labā.
Baidāmies, ka izstrādes procesā izmantos valsts vadītu un ļoti centralizētu pieeju, kurā neņems vērā privātā sektora vajadzības un iespējas. Ir būtiski privāto sektoru šajā procesā iesaistīt pilnībā, īpaši standartu un protokolu izstrādē. Ir daudz uzņēmumu, kam jau ir gatavas tehnoloģijas un iespējas, lai nodrošinātu inovācijas digitālā maka izstrādē.”
