Bankas sāk brīdināt klientus: briti eiropiešiem slēgs kontus 2
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Desmitiem tūkstošu britu, kuri par dzīvesvietu izvēlējušies Eiropas valstis, pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) zaudēs savus AK bankas kontus un viņu britu banku izdotās kredītkartes pārstās darboties, jo Borisa Džonsona valdība nav spējusi – vismaz pagaidām – vienoties par pēcbreksita tirdzniecības līgumu.
Vairākas populāras britu bankas, piemēram, “Lloyds” un “Barclays”, sākušas brīdināt savus ES dzīvojošos klientus, ka šī gada beigās, 31. decembrī, plkst. 23.00 viņu banku konti tiks slēgti.
Iemesls ir gluži prozaisks – pēc izstāšanās no ES britu bankas vairs nedrīkstēs apkalpot ES dzīvojošos britus bez jaunas bankas licences iegūšanas attiecīgajās valstīs. Pagaidām vienošanās starp ES un AK nav, tādēļ britu bankām tautiešu apkalpošana solās izvērsties par birokrātisku murgu, un vieglāk ir atteikties no šiem klientiem vispār.
Tā dēvētās pasportinga tiesības britu bankām beigsies šā gada beigās. AK ir vienpusēji paziņojusi, ka ES bankas drīkst turpināt darboties AK, tomēr ES nav izdarījusi to pašu. Ja tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad UK finanšu institūcijām nāksies pakļauties likumiem, kas 27 ES valstīs atšķiras atkarībā no tā, kādu servisu bankas piedāvā.
“Lloyds” slēgs 13 000 kontu
“Lloyds”, kas ir viena no lielākajām banku grupām AK, paziņojusi, ka 13 000 tās klientu, kas dzīvo Nīderlandē, Slovākijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Portugālē, nāksies samierināties ar AK bankas kontu slēgšanu, par ko banka savus klientus sāka brīdināt jau pagājušajā mēnesī. Arī “Barclays” ir apstiprinājusi, ka klienti sākuši saņemt brīdinājuma vēstules.
Kāda “Lloyds” kliente ir nobijusies, ka viņa vairs nevarēs saņemt savu AK pensiju, jo bankas konta atlikums pēc 2. novembra tiks izmaksāts ar čeka palīdzību, savukārt ienākošie maksājumi atgriezti maksātājam. “Nezinu, vai ir iespējams noorganizēt automātiskos maksājumus no Nīderlandes bankas uz AK, un tas noteikti radīs lielus izdevumus, ja maksājumi tiks atgriezti sūtītājam vai ja man būs jāpārkonvertē no eiro uz sterliņu mārciņām tad, kad ieradīšos AK.”
Citas bankas vēl nav izlēmušas, ko darīt ar ES klientu kontiem. Tā divas labi zināmās bankas “Santader” un “NatWest” apgalvo, ka situācija tiek nepārtraukti pārskatīta un pagaidām netiek plānots slēgt privātpersonu vai kompāniju kontus. “HSBC”, kam ir daudz klientu Francijā, Vācijā un Šveicē, apgalvo, ka starptautiskā nodaļa turpinās apkalpot ES dzīvojošos klientus, taču informēs, ja būs gaidāmas kādas izmaiņas.
Liela komisija valūtas maiņai
Atšķirībā no Latvijas bankām britu bankas saviem klientiem reti piedāvā kontus citās valūtās, un par ienākošo maksājumu konvertāciju citā valūtā var nākties samaksāt pamatīgu komisijas naudu plus atsevišķu maksājumu par valūtas pieņemšanu, tādēļ saprotams, kādēļ briti ir tik ļoti sašutuši. Daudziem ir īpašumi AK, tātad par tiem jāmaksā gan tā dēvētais pašvaldības nodoklis, kas līdzīgs Latvijas nekustamā īpašuma nodoklim, gan dažādi citi maksājumi, piemēram, apdrošināšana un zemes noma. Mūsu tautieši no banku komisijām izvairās, izmantojot dažādu starpnieku pakalpojumus, tādējādi samaksājot tikai nelielu komisiju par valūtas maiņu un pārskaitījumu.
Briti ir izdomājuši, kā likumu apiet ar līkumu. Izrādās, ka problēmu atrisināt ir visai viegli, atliek tikai bankai iedot savu AK dzīvojošo radu vai draugu adresi savas īstās ES adreses vietā, un kontu neviens neslēgs. “Man ir konti divās britu bankās, es vienkārši nomainīju savu īsto adresi uz manu vecāku adresi, un lieta darīta!” komentāros lielās kāds kungs, kādam citam uzjautrinoties: “Man likās, ka dzirdēju ES piekritējus sakām, ka visas bankas pārvācas uz ES!” Cits piedāvā: “Es varētu jums palīdzēt, pārskaitiet savu naudu uz manu kontu, kamēr viss nokārtojas!”
Neprecīza ziņa?
“Nupat zvanīju “Lloyds” bankas breksita līnijai, un tur man paskaidroja, ka izmaiņas attiecas tikai uz biznesa kontiem. Uz parastajiem kontiem tas neattiecas, nav svarīgi, kur dzīvojat pirms vai pēc breksita. Raksts “Daily Mail” ir nedaudz neprecīzs, tas liek domāt, ka visi konti, kas pieder personām, kuras dzīvo ES, būs jāslēdz. Būtu labi, ja “Daily Mail” izlabotu savas kļūdas un izskaidrotu, kas īsti notiek,” tā komentāros raksta kāds zinātājs.
Lai arī rakstu par britu kontu slēgšanu ir pārpublicējuši teju visi nopietnie mediji, tomēr iespējams, ka ziņa tiešām ir neprecīza. “Lloyds” mājaslapā pie biežāk uzdotajiem jautājumiem rakstīts: “Lielākajai daļai “Lloyds” biznesa klientu pašreiz lietotajiem produktiem un servisiem nekas nemainīsies, beidzoties pārejas periodam 31. decembrī 2020. gadā. Mazam klientu skaitam specifiskus produktus nāksies atsaukt un aizstāt ar alternatīvu vai arī būs nepieciešams meklēt citu servisa sniedzēju, piemēram, ja jūsu bizness ir reģistrēts ārzemēs. Ja uz jums attieksies izmaiņas saistībā ar breksitu, tad jūs par to tiksiet informēts.”
Jāpiebilst, ka, pēc aptuveniem aprēķiniem, ES dzīvo 1,2 miljoni britu, visticamāk, ka lielai daļai joprojām ir banku konti AK. Ja viena no lielākajām bankām “Lloyds” runā tikai par 13 tūkstošiem klientu, tad izskatās, ka banku kontu slēgšana ietekmēs tikai mazu biznesa klientu daļu.
