Eiropieši raizējās par iespējamu iejaukšanos EP vēlēšanās 1
61% no “Eirobarometra” aptaujātajiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem ir nobažījušies par iespējamu gaidāmo Eiroparlamenta vēlēšanu manipulēšanu ar kiberuzbrukumu starpniecību, secināts “Eirobarometra” pētījumā par demokrātiju un vēlēšanām.
Savukārt 59% no aptaujātajiem raizējas par ārvalstu dalībniekiem un noziedzīgiem grupējumiem, kuri varētu ietekmēt vēlēšanas.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja pirmā vietnieka Fransa Timmermansa skatījumā “veiktie pētījumi liecina, ka cilvēki ir patiesi noraizējušies par dezinformāciju”. “Pozitīvi ir tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju kritiski izvērtē viņiem piedāvāto informāciju un labi apzinās tos spēkus, kuri vēlētos manipulēt ar to, ko eiropieši lasa, domā un par ko visbeidzot balso. Eiropas demokrātijas leģitimitātes nodrošināšanai ir būtiski, lai pilsoņi izmantotu savas tiesības balsot. Tāpēc mums visiem, ES iestādēm un dalībvalstīm, ir jāaizsargā Eiroparlamenta vēlēšanas un jāstiprina demokrātija,” norāda Timmermanss.
Turpretim ES tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova sacīja, ka aptauja vēlreiz apliecina, ka eiropieši apzinās, ka gaidāmās vēlēšanas nenotiks kā ieraksts. Viņa uzsvēra, ka ES dara visu iespējamo, lai cīnītos pret nelikumīgām manipulācijām ar datiem, pret dezinformāciju un padarītu vēlēšanas noturīgākas. Taču tam nepieciešama arī pilnīga ES valstu valdību un visu politisko partiju iesaiste. Jourova piebilda, ka cilvēku problēmas var risināt tikai tad, ja tas tiek darīts kopā.
2014.gada Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 42% eiropiešu. “Eirobarometra” aptaujā arī tika secināts, ka 43% no aptaujātajiem vēlētos saņemt plašāku informāciju par ES un tās ietekmi uz ikdienas dzīvi, savukārt 31% aptaujāto vēlas aktīvāku kandidātu jauniešu iesaisti.
Aptaujā arī atklājās, ka 67% no eiropiešiem ir nobažījušies par to, ka tiešsaistē atrodamie personas dati varētu tikt izmantoti, lai vērstos pret politiskajiem vēstījumiem, ko viņi redz. Taču 74-81% no aptaujātajiem uzskata, ka, lai cīnītos ar šāda veida draudiem, ir nepieciešams paplašināt tiešsaistes sociālo plašsaziņas līdzekļu pārredzamību un jānorāda tiešsaistē izvietotu sludinājumu autori.
Tāpat aptaujātie norādīja, ka būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visām politiskajām partijām piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem sacensībā par vēlētāju uzmanību. Eiropieši arī uzskata, ka kandidātiem vai politiskajām partijām būtu jādod tiesības sociālajos plašsaziņas līdzekļos atbildēt, kā arī tiešsaistes vidū būtu jāievieš tāds pats atturēšanās no rīcības periods, kāds jau ir noteikts tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem.
“Eirobarometra” pētījuma par demokrātiju un vēlēšanām laikā 28 ES dalībvalstīs klātienē tikai aptaujāti 27 474 respondenti.
EK pārstāve aģentūrai LETA norādīja, ka EK veic vairākus pasākumus cīņā pret dezinformāciju. Pagājušajā mēnesī lielākie
tehnoloģiju uzņēmumi parakstīja Dezinformācijas prakses kodeksu, kas palīdzēs uzlabot sponsorēto politisko reklāmu tiešsaistē pārredzamību. Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests pašlaik pabeidz kopēja dezinformācijas rīcības plāna izstrādi, kas ļaus Savienības un dalībvalstu līmenī koordinēti reaģēt uz draudiem, ko rada dezinformācija. Šo rīcības plāns paredzēts pieņemt tuvāko nedēļu laikā.
