Eiropieši ir kā apdullināti pēc Trampa “performances” – vai Ukraina un Eiropa ir nodota? Mediju apskats 0
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien mainīja trīs gadus ilgo ASV politiku pret Ukrainu, sakot, ka viņš un Krievijas līderis Vladimirs Putins vienojušies sākt sarunas, lai izbeigtu karu Ukrainā. Par to ziņo The Associated Press.
“Tas raidīja potenciāli dramatisku signālu, ka Vašingtona un Maskava varētu strādāt kopā, lai panāktu vienošanos par karadarbības izbeigšanu Ukrainā, apejot šīs valsts valdību. Tas iezīmētu lūzumu Baidena administrācijas nelokāmajā nostājā, ka Kijivai jābūt pilntiesīgai dalībniecei jebkuros pieņemtajos lēmumos,” teikts rakstā.
Tiek atzīmēts, ka vēl viens trieciens Ukrainas centieniem bija ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta paziņojums NATO galvenajā mītnē Briselē, ka Ukrainai dalība NATO ir nereāla, ka tai būtu jāatsakās no cerībām atgūt visas savas teritorijas no Krievijas un jebkādas drošības garantijas Kijivai jāsniedz Eiropas valstīm. “Zelenskis centās uzvilkt drosmīgu seju laikā, ko daudzi Ukrainā uzskatīs par lielu vilšanos. Sociālo mediju ierakstā viņš teica, ka viņam ar Trampu bijusi “jēgpilna saruna”, kuras laikā viņi pārrunāja “miera panākšanas iespējas” un “Kijivas vēlmi sadarboties komandas līmenī,” norāda izdevums.
Amerikāņi nesaskata Eiropas lomu lielajos jautājumos
Eiropas varas iestādes sagaida, ka ASV prezidents Donalds Tramps viņiem pateiks, ka viņiem ir jāmaksā par Ukrainas atjaunošanu un jāizvieto karaspēks, lai atbalstītu miera līgumu, kurā viņiem nebūs nekādas daļas. Tā laikrakstam Financial Times (FT) Trmapa sarunu ar Putinu komentējušas vairākas augsta ranga Eiropas amatpersonas.
Izdevums norāda, ka Eiropas amatpersonas nevar atgūties no izslēgšanas no miera sarunām ar Krieviju un ASV par Ukrainu. Viņi arī baidās, ka viņiem būs jātērē nauda pēckara drošībai un Ukrainas atjaunošanai.
FT atgādināja, ka Tramps uzreiz pēc sarunas ar Putinu sacīja, ka viņu delegācijas “nekavējoties sāks sarunas” par kara izbeigšanu, satriecot eiropiešus.
“Tramps mūsos redz naudu”
“Amerikāņi nesaskata Eiropas lomu lielajos ģeopolitiskajos jautājumos, kas saistīti ar karu. Tas būs īsts vienotības pārbaudījums,” komentējusi kāda augsta ES amatpersona. “Tramps mūsos redz naudu. Un, atklāti sakot, mums nebija skaidra priekšstata par to, kā izskatīsies mūsu vieta pie galda apmaiņā pret šo naudu,” viņš piebilda.
“Šajā nenoteiktības un pārmaiņu laikā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai… eiropiešiem būtu vienota izpratne par notiekošo,” FT sacīja Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Alvaress.
Tomēr, kā atzīmēts izdevumā, Eiropas varas iestādes joprojām neatsakās no mēģinājumiem izveidot sadarbību ar Amerikas prezidentu Ukrainas jautājumā. “ES institūcijas joprojām cenšas atrast īsto personu, kurai ir tieša piekļuve Trampam, lai ar viņu runātu,” sacīja kāda Rietumu amatpersona, kas pārzina situāciju.
Doršības sarunas bez līderiem
Savukārt The Guardian atzīmēja, ka straujā notikumu attīstība satraukusi Eiropu, jo Putins un Tramps risina sarunas par kontinenta drošības nākotni aiz pašu Eiropas līderu mugurām.
“Bez eiropiešu līdzdalības Ukrainā nebūs taisnīga un ilgstoša miera,” teikts Eiropas valstu ārlietu ministriju vadītāju kopīgajā paziņojumā. Jo īpaši Annalena Berboka no Vācijas un Hosē Manuels Alvaress Bueno no Spānijas paziņoja, ka nekādu lēmumu par Ukrainu nevar pieņemt “bez Ukrainas”, un aicināja ES valstis izrādīt vienotību šajā jautājumā.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis tikmēr sacīja, ka “sadarbības turpināšana ar ASV” ir diskusiju temats. “Nav labākas garantijas mūsu kontinenta drošībai kā cieša transatlantiskā sadarbība,” sacīja Sikorskis.
Tramps “nodod” Ukrainu – “Tramps faktiski ir padevies Putinam”
Kā ziņo Bloomberg, daži Eiropas līderi tikmēr izteikušies, ka Tramps ar vienu telefona zvanu apgāzis ASV gadiem ilgo politiku pret Ukrainu. Viņi uzskata, ka viņa saruna ar Krievijas diktatoru Putinu liecina, ka Tramps “nodod” Ukrainu.
Džons Boltons, kurš bija nacionālās drošības padomnieks, kad Tramps pirmo reizi ienāca Baltajā namā, savos komentāros gāja vēl tālāk. Kā ziņo CNN, viņš norādīja, ka Tramps “efektīvi padevās” Putinam sarunu par Ukrainas likteni priekšvakarā.
Politico raksta arī par Eiropas reakciju uz Trampa negaidītajām darbībām. “Ukrainas sabiedrotie ar šoku un sašutumu reaģēja uz Trampa paziņojumu, ka viņš ir runājis ar Putinu un “nekavējoties sāks sarunas” ar viņu, lai izbeigtu karu Ukrainā,” raksta izdevums.
Ilggadējais Trampa kritiķis, ASV senators Ādams Šifs prezidentu nodēvēja par “lielu darījumu, protams, Kremlim”. “Tramps mūsu ienaidnieku nosauca par Krieviju, pirms runāja par mūsu sabiedroto Ukrainu. Un viņa aizsardzības ministrs izslēdza Ukrainas nākotni NATO un Ukrainas suverenitātes atjaunošanu pār savām zemēm. Nekautrēsimies pateikt, ko tas nozīmē: Ukrainas un mūsu pašu interešu nodošanu, pat pirms sarunu sākšanas,” sociālajos tīklos raksta Šifs.
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa vakar vēlu vakarā nāca klajā ar paziņojumu Veimāras Republikas valstu grupas (Francijas, Polijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas un Apvienotās Karalistes) vārdā, reaģējot uz Trampa izteikumiem. “Ukrainas neatkarība un teritoriālā integritāte ir beznosacījuma. Tagad mūsu prioritātei ir jābūt Ukrainas stiprināšanai un uzticamu drošības garantiju nodrošināšanai,” teikts kopīgajā paziņojumā.
Igaunijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons brīdināja: “Šodiena var ieiet vēsturē kā melna diena Eiropai”, piebilstot, ka ir pienācis laiks Eiropas līderiem “ņemt savu likteni savās rokās”.
Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs kritizēja Trampa stratēģiju attiecībā uz Ukrainu: “Sākt sarunas ar vienu pusi, kurai ir jāpadodas, radot iespaidu, ka iebrukums atmaksājas, nav spēcīgs solis. Režīmi to uzmanīgi vēro,” viņš brīdināja.
Neizpalika arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Viņš aicināja izveidot “taisnīgu pasauli” un Ukrainu un Eiropu sēsties pie sarunu galda ar ASV. “Viss, kas mums vajadzīgs, ir miers. Taisnīgs miers. Ukrainai, Eiropai un ASV ir jāstrādā kopā. KOPĀ,” viņš sacīja.
Taču Ungārijas ārlietu ministrs, Kremļa valdnieka ilggadējais atbalstītājs, pozitīvi uztvēra Trampa sarunu ar Putinu “Mēs trīs gadus dzīvojām karā, un trīs gadus cerējām, ka karš beigsies. Šodien, pateicoties Donalda Trampa un Vladimira Putina telefonsarunai, esam spēruši lielu soli šīs cerības piepildījuma virzienā,” viņš sacīja.
Kanādas Liberālās partijas premjerministra kandidāte un ilggadējā Krievijas vērotāja Kristija Frīlenda sacīja, ka Otava “konsekventi atbalsta Ukrainu”.
“Pat Čemberlens 1938. gadā nenolaidās tik zemu”
Bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts asi kritizēja Trampa un viņa komandas nesenos lēmumus attiecībā uz Ukrainu. Viņš nosauca Trampa pieeju sarunām par “novatorisku” – piekāpjoties pirms sarunu sākuma. “Pat Čemberlens 1938. gadā tik zemu nenolaidās,” par Trampa pieeju sarunām sacīja bijušais Zviedrijas premjerministrs
Putina un Trampa dialogu komentēja arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. “Tas rada iespaidu, ka šī bija veiksmīga telefona saruna. Mēs visi vēlamies mieru Ukrainā. Mums ir jānodrošina, lai Ukraina būtu vislabākajā iespējamajā stāvoklī. Ir ļoti svarīgi, lai miera līguma noslēgšanas brīdī Putins zinātu, ka viņš nekad vairs nevarēs mēģināt pārņemt daļu Ukrainas. Tāpēc tam vajadzētu būt daļai no sarunām. Un es nešaubos, ka tas ir arī prezidenta Trampa un ASV komandas prātā.”
