Atomreaktors – beļģu, protesti – pārrobežu 7
Vēsturiskie strīdi gan nav lietas, par kuriem šobrīd lauzītu galvu Āhenē. Patlaban tur karsta tēma ir drošība – un arī tai ir pārrobežu raksturs.
Autobusu pieturas, reklāmu stabi un sienas Āhenē aplīmēti dzelteniem plakātiem ar saukli: “Izslēgt Tihange!”, kas nozīmē prasību apturēt Tihanges atomelektrostacijas darbību. Reaktorā, kas atrodas 65 kilometru attālumā no Āhenes, pēdējos gados notikuši vairāki starpgadījumi, tas tiek uzskatīts par novecojušu, bīstamu un slikti pārraudzītu. Āhenē iedzīvotāji baidās, ka nopietnas avārijas gadījumā tieši viņi būtu pirmie cietēji. Taču Vācijas politiķi var izslēgt tikai savus reaktorus – šī atomstacija atrodas Beļģijā.
Tomēr nacionālās robežas nespēj aizkavēt politiskas iniciatīvas. Vācijā aizsāktā kustība, pieprasot reaktora slēgšanu, guvusi atbalstu arī Beļģijas un Nīderlandes iedzīvotāju vidū. Piemēram, īpaši daudz parakstu reaktora slēgšanai savākts Nīderlandes pilsētā Māstrihtā.
Bet kur gan ņemt elektroenerģiju, kas nepieciešama Beļģijai, ja atomstacija tiktu likvidēta? Arī šai ziņā vienas valsts iekšpolitika atstāj ietekmi arī uz kaimiņvalsts dzīvi.
Kamēr Vācijā 2011. gadā pasludinātā pilnīgā pāreja uz zaļo enerģiju, pakāpeniski slēdzot visus atomreaktorus, kaut smagnēji, tomēr veiksmīgi virzās uz priekšu, Beļģija “[pāreju uz zaļo enerģiju] pēdējās desmitgadēs ir nogulējusi”, tā raidstacijai “Deutschlandfunk” vērtējis Beļģijas vāciski runājošo kopienas ministru prezidents Olivers Pāšs. Lai atomstaciju devumu aizstātu ar vēja vai saules enerģiju, būtu nepieciešami daudzi gadi darba un milzīgi ieguldījumi. Enerģijas trūkuma gadījumā Beļģija nespētu elektrību importēt arī no Vācijas, jo Vācijai elektropārvades savienojumi ir ar Franciju, Nīderlandi un Luksemburgu, bet ne Beļģiju.
