Agris Liepiņš: Eiropeiska izskata dzeguze 11
Eksministrs Vjačeslavs Dombrovskis kļuvis par “Saskaņas” biedru un tiek piesaukts kā prokremliskās partijas premjera kandidāts. Politiķu staigāšana no vienas partijas uz otru nav nekāds jaunums, tādi paši tekulīši ir arī citu politisko partiju pārstāvji. Taču šoreiz taisnība izrādījusies senajai tautas gudrībai, ka laiks visu noliek savās vietās. Pēc ilgiem sevis meklējuma gadiem Vjačeslavs Dombrovskis ir atgriezies savā ligzdā.
Dombrovskis politisko karjeru sāka kā Zatlera Reformu partijas biedrs, veiksmīgs ekonomists ar liberāļa slavu un Zatlera partijas ekonomiskās sadaļas veidotājs. Tautā ir folklorizējies Zatlera teiciens – kas es esmu? Ironiskā kārtā to varēja teikt arī par daudziem Reformu partijas biedriem. Šodien dzirdam, ka jau Reformu partijas laikos Dombrovskis kvēli iestājās par “Saskaņas” iesaistīšanu valdībā. Velkot paralēles ar putnu dzīvi, Vjačeslavs bija pievilcīga, eiropeiska izskata dzeguze, kura savu dzeguzes olu – draudzību ar “Saskaņu” – mēģina ielikt svešā ligzdā. Viņam tas gandrīz izdevās, jo partijas vadītājs Valdis Zatlers pēkšņi sāka runāt, ka atturēt draudzēties ar “Saskaņu” viņu varot vienīgi “ar tankiem”. Toreiz daudzi bija pārsteigti par Zatlera jaunatklāsmēm. Tagad, laikam visu noliekot savās vietās, ir radusies izpratne par Reformu partijas vadītāja viedumu. Lai tur kā, bet dzeguzes ola – ideja par sirdsdraudzību ar “Saskaņu” – tika izgrūsta no Reformu partijas ligzdas vai vismaz uz laiku ierušināta dziļāk zaru pinumā, lai tik ļoti nedurtos acīs. Laiks plūda, un beidzot Vjačeslavs Dombrovskis savu olu ir atnesis uz pareizo ligzdu! Tagad tā vairs nav jāslēpj, neviens to kā svešķermeni nemetīs ārā. Kā īstens saskaņietis Vjačeslavs droši var teikt – Latvijas stagnācijas pamatā ir fakts, ka “Saskaņa” netiek ņemta valdībā!
Koalīcijas partijām patiesi var daudz ko pārmest. Kaut vai vistas aklumu, gadiem ilgi neredzot naudas atmazgāšanas pazīmes mūsu valsts komercbankās. Var pārmest strausa politiku, iebāžot galvu smiltīs un izliekoties neko nezinot par maksātnespējas administratoru labi attīstīto biznesu. Tomēr stipri jāšaubās, ka korumpētā un dažādām shēmām caur-austā partiju vide kļūtu caurskatāmāka un godīgāka, ja politikāņu mahinācijās piedalītos arī “Saskaņa”. Ušakova vadītās Rīgas domes darbība liecina par pretējo.
“Saskaņu” valdībā neņem tās politiskās orientācijas dēļ. Lai par kādiem liberāliem eiropiešiem viņi izliktos, tā savā būtībā ir un paliek Kremļa satelītpartija ar skaidru mērķi – pēc iespējas ciešāk iekļaut Latviju Krievijas ietekmes sfērā. Krievijas ekonomiskajā sfērā, Krievijas kultūras telpā, cieši piesaistīt mūsu valsti Krievijas politiskajai ietekmei. “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs aicināja krievu valodu Latvijā atzīt par otru valsts valodu, ja kādam tas piemirsies. Ne vienmēr jābliež ar bomi pa galvu, smadzeņu skalošanas paņēmieni ir visdažādākie. “Saskaņas” kontrolētajā Rīgas sabiedriskajā transportā, piemēram, ir televizoru ekrāni, kuros rāda dažādas reklāmas. Ik pa laikam tiek demonstrēti pasaules glezniecības šedevri – Repina, Aivazovska gleznu reprodukcijas. Nenoliedzami tie ir šedevri. Pēc tam pieteikta Krievijā radīta filma – dakteris Rihters, pēcāk parādīts kāds Krievijas “šovmenis”, kurš tuvākajā laikā uzstāsies “Arēnā Rīga”. Izkāpis no trolejbusa vai autobusa, es jūtos piesmēlies pilns ar nenoliedzami bagāto krievu kultūru. Tā nemanot, ikdienā braucot trolejbusā, sāku justies krievu kultūrai piederīgs. Eju pa Vecrīgu un raugos suvenīru veikalu logos. Pretī smaida matrjoškas. Man vairs neliekas, ka šīs koka lellītes ir nevietā, ka tās labāk izskatītos Pēterburgā vai Maskavā. Tā lēnām, soli pa solītim, sāku stagnēt saskaņā ar “Saskaņu”.
