Eiropas “Zaļais kurss” un tā cena 2
Svaigi apstiprinātā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ilgi nevilcinājās, lai ierakstītu savu vārdu politikas vēsturē. 10. decembrī viņa iepazīstināja ar ambiciozāko dokumentu ES vēsturē – “Zaļo kursu”, kura mērķis ir izmainīt visas saimniecības jomas, lai 2050. gadā padarītu Eiropu par klimata neitrālu.
Ekoloģija pret ekonomiku
Dokuments paredz 54 dažādas politikas, vairumu no kurām nebūs viegli apstiprināt Eiropas Parlamentā. Var prognozēt, ka šī plāna īstenošana palielinās spriedzi starp Eiropas Savienības relatīvi zaļāko rietumu daļu un no oglēm atkarīgo austrumu daļu, starp ražošanu un ekoloģiskajām nevalstiskajām organizācijām, starp ES un tās tirdzniecības partneriem, īpaši jau klimata skeptiķa Donalda Trampa vadīto ASV.
“Zaļais kurss” tiek dēvēts par izaugsmes stratēģiju, kura mērķis ir radīt modernu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā izaugsme tiktu atdalīta no resursu izmantošanas. Līdz šim ES apņemšanās Parīzes Klimata vienošanās ietvaros paredzēja 2030. gadā samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40% mazāk nekā 1990. gadā, bet šī plāna ietvaros tiek paredzēts tās samazināt par 50% tajā pašā 2030. gadā, bet 2050. gadā kļūt pilnībā klimata neitrālai.
ES amatpersonas uzskata, ka iespējams vienlaikus sasniegt ekoloģiskos un ekonomiskās izaugsmes mērķus un argumentē ar vēsturi – laikā no 1990. līdz 2018. gadam Eiropai izdevās samazināt SEG emisijas par 23%, bet valstu savienības iekšzemes kopprodukts šajā laikā pieauga par 61%. Tomēr pat optimisti atzīst, ka vienkārši tas nebūs – pat šobrīd esošie klimata mērķi prasīs 260 miljardus eiro papildus investīciju gadā, bet jaunie, vēl ambiciozākie mērķi maksās vēl dārgāk. Svarīga plāna sastāvdaļa ir arī baiļu mazināšana par to, ka visi fosilā kurināmā ieguvē un pārstrādē iesaistītie varētu zaudēt darbu, tiek uzsvērti sociālie jautājumi.
Kontrolēs ar “oglekļa nodokli”
Ja plāns izdosies, tas radīs pilnīgi jaunu situāciju ģeopolitikā, globālajā tirdzniecībā un drošības jautājumos. Lai panāktu, ka arī citas valstis seko ES piemēram un nepieļautu, ka uzņēmumi no Eiropas pārceļas uz valstīm ar mazāk stingru ekoloģisko politiku, tiek runāts par “oglekļa nodokļa uz ES robežas” ieviešanu, kas varētu stāties spēkā pat jau 2021. gadā. Tas varētu nopietni sarežģīt ES attiecības ar ASV un Ķīnu, kā arī daudzām mazajām valstīm, kurām ir ciešas tirdzniecības saites ar ES.
Eiropas “Zaļais kurss” ir dārgs un ambiciozs plāns, kas var radīt divu veidu iz nākumu nākotnē. Tas var radīt jaunu jēgu ES pastāvēšanai, radīt impulsu tālākai ES apvienošanai un nostiprināt ES pozīcijas konkurencē ar ASV un Ķīnu. Vai arī – tas var radīt jaunu “bēgļu krīzi”, pastiprinot domstarpības starp Eiropas rietumiem un austrumiem un mobilizēt populistus visā Eiropā, vēl vairāk vājinot Eiropu iekšpolitiski. Kā īsti būs, mēs visi redzēsim.
Eiropas “Zaļā kursa” 10 svarīgākās sastāvdaļas
1. Klimata neitrāla Eiropa ir “Zaļā kursa” galvenais mērķis un tās ietvaros ES paredz sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) nulles emisijas 2050. gadā. Šo mērķi paredzēts nostiprināt Klimata likumā, kura projekts tiks piedāvāts 2020. gada martā.
No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka ES pašreizējo mērķi samazināt SEG emisijas par 40% līdz 2030. gadam aizstās mērķis samazināt tās par 50–55%. Plāna ietvaros paredzēts pamatīgi izrevidēt ES elektrības ražošanas, gāzes un apkures sektorus, apvienojot tos vienā sistēmā, šādam dokumentam arī jāparādās 2020. gadā. Paredzama iniciatīva, lai pavērtu jaunas iespējas vēja enerģijas apgūšanai.
2. Aprites ekonomika. Jaunais aprites ekonomikas (lasi – industriālās politikas) plāns gaidāms 2020. gada martā. Tajā paredzams recepšu saraksts par to, kā mēs izgatavosim lietas, izmantojot mazāk materiālu, kā arī nodrošināsim lietu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
Galvenās jomas, kurām tiks pievērsta uzmanība, būs tādas oglekļa ietilpīgas nozares kā tērauda un cementa ražošana, kā arī tekstilrūpniecība. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir nodrošināt “tīru tērauda ražošanu”, izmantojot ūdeņradi līdz 2030. gadam. Tāpat jau 2020. gadā gaidāms likums, kas prasīs, ka visas ES pārdotas baterijas kļūst vairākkārt lietojamas un pārstrādājamas.
3. Mājokļu atjaunošana tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām “Zaļā kursa” sastāvdaļām. Tās mērķis ir vismaz dubultot vai trīskāršot mājokļu atjaunošanas tempu ES, kurš pašreiz ir tikai 1% gadā.
4. “Nulles izmešu” stratēģijas mērķis būs sasniegt no izmešiem brīvu vidi 2050. gadā un tā attieksies gan uz gaisu, gan ūdeni, gan augsni. Šī plāna ietvaros gaidāms arī dokuments, kā atbrīvot vidi no dažādiem toksīniem.
5. Ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība. Jaunā bioloģiskās daudzveidības stratēģija tiks prezentēta 2020. gada martā. Tās mērķis būs rādīt piemēru visai pasaulei, kā risināt bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmu. Plāna ietvaros gaidāmi dokumenti par augsnes un ūdens piesārņojuma jautājumiem, kā arī jaunā ES mežu stratēģija. Gaidāms, ka Eiropā tiks ieviesti jauni produktu marķēšanas noteikumi, veicinot tādu produktu izplatību, kas nav saistīti ar mežu izciršanu.
6. Plāns “No fermas līdz dakšiņai” gaidāms 2020. gada pavasarī, tā mērķis ir radīt zaļāku un veselīgāku lauksaimniecību. Tā ietvaros paredzēts būtiski samazināt ķīmisko pesticīdu, minerālmēslu un antibiotiku lietošanu. Valstu nacionālie stratēģiskie plāni, kas Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros jāiesniedz nākamgad, tiks izvērtēti tieši no aspekta, kā tie virzās uz “Zaļā kursa” mērķiem.
7. Transports ir joma, kurā gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Līdz 2025. gadam ES paredzēts uzstādīt miljonu publiski pieejamu elektrisko automobiļu uzlādes punktu, lai “nevienai ģimenei, kas brauc ar elektrisko automašīnu, nebūtu jāuztraucas par nākamās uzlādes vietu”. Jomās, kurās elektrifikācija pagaidām nav iespējama, – aviācijā, kuģniecībā un smagajā autotransportā – tiks veicināta biodegvielas un ūdeņraža izmantošana.
8. Nauda. Ar mērķi “nevienu nepamest iepakaļ” Eiropas Komisija ieplānojusi “taisnīgās pārejas mehānismu”, lai palīdzētu nozarēm un reģioniem, kas visvairāk atkarīgi no fosilās degvielas. Šim mērķim paredzēts novirzīt 100 miljardus eiro. Tiek paredzēts, ka līdzekļi šajā fondā tiks iegūti no ES reģionālās politikas budžeta, Eiropas Investīciju bankas (EIB) “InvestEU” programmas, kā arī no EIB pašas kapitāla. Katram eiro, kas tiks iztērēts no šiem līdzekļiem, būšot vajadzīgs divu līdz trīs eiro reģionālais līdzfinansējums.
9. Pētniecība un inovācijas. Nākamajos septiņos gados (2021.–2027.) ES pētniecībai un inovācijām paredzējusi tērēt 100 miljardus eiro, tās ietvaros paredzētā “Horizon Europe” programma dos savu ieguldījumu “Zaļajā kursā”. Paredzēts, ka 35% no visa pētniecībai paredzētā finansējuma tiks klimatam draudzīgu tehnoloģiju radīšanā, turklāt zināms par pieciem ES pētniecības projektiem, kuru mērķis ir risināt klimata krīzi.
10. Ārpolitika. Visbeidzot “Zaļā kursa” atbalstam tiks mobilizēta ES diplomātija. Jau paredzams, ka viens no visstrīdīgākajiem paredzēto pasākumu punktiem būs t. s. “oglekļa nodoklis uz robežas”. Laikā, kad Eiropa palielina savas klimata ambīcijas, “mēs sagaidām, ka arī pārējā pasaule piedalīsies”, izteikusies kāda ES amatpersona. Taču, ja tā nenotiks, tad Eiropa “nebūs naiva un aizsargās savu ražošanu pret negodīgu konkurenci”.
