Madars Lasmanis: Eiropas “Zaļais kurss” – pašvaldībām un biznesam 1
Autors: Madars Lasmanis, Vides aizsardzības un reģionālās attstības ministra padomnieks
2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija paziņoja “Eiropas Zaļo kursu”, pozicionējot to kā jaunu ES izaugsmes stratēģiju. Mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas 2050.gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa, vienlaikus aizsargājot ES dabas kapitālu un iedzīvotāju veselību un labklājību.
Tā ir visai globāla formula, kurā iedziļinoties, mums jāspēj saskatīt gan lielas pozitīvas iespējas, gan arī grūtus izaicinājumus.
Zaļais kurss attieksies uz visām tautsaimniecības nozarēm – transportu, enerģētiku, rūpniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību.
To pašu var teikt arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldībā esošajām jomām – pašvaldības, klimata joma, vides aizsrdzība – ES un Latvija tām visām izvirza jaunus ambiciozus mērķus gan attiecībā uz klimata neitralitāti, gan SEG emisiju samazinājumu, gan bioloģisko daudzveidību, gan aprites ekonomiku.
Gan pašvaldību vadītājiem, gan privātajam sektoram ir jau šobrīd jāmācās atrast sev piemērotos risinājumus, lai šos mērķus sasniegtu.
Vēl vairāk – jāmācās arī saskatīt iespējas tos nofinansēt. Eiropas Savienība jau skaidri pateikusi, ka ES finansējums tiks virzīts ilgtspējas un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai.
Regulāri un intensīvi diskutējot ar Latvijas pašvaldību vadītājiem saprotu, ka šīs atziņas vēl nav visur ieviestas pašvaldību attīstības plānošanā.
Skaidri ir jāapzinās, ka ES fondu līdzekļus var neizdoties saņemt, ja nespēsim pierādīt savu virzību Zaļā kursa mērķu virzienā.
Vēl vairāk – attiecībā uz ES fondu saņemšanu tiks ieviests stipri lielākas konkurences princips. Arī šī apsvēruma dēļ bija pareizi īstenot administratīvi teritoriālo reformu Latvijā.
Pašvaldībām jākļūst kompetentākām, tai skaitā attiecībā uz finansējuma piesaisti savai attīstībai.
Gan pašvaldību darbā, gan biznesā būs nepieciešamas pārmaiņas. Pēc gadiem pieciem astoņiem mēs varbūt pat nepazīsim daudzus šodienas ekonomikas sektorus.
Mazāk fosilās enerģijas, daudz lielāka aprites ekonomikas ietekme, iesakņojies “zaļais iepirkums”, izmainījušies cilvēku ikdienas paradumi – šīs un līdzīgās iezīmes būs skaidrāk redzamas.
ES paredz līdzekļus novirzīt tiem sektoriem, kam pāreja klimata neitraliātes virzienā gaidāma grūta. VARAM ministrijai jāplāno šīs invetīcijas teritoriālā griezumā – svarīga būs jauno pašvaldību iesaiste.
Ikdienā tiekoties ar pašvaldību vadītājiem no visas Latvijas, redzu, ka šis kompetences līmenis ir ļoti atšķirīgs, un mums visiem jādomā, kā to celt. VARAM minsitrija spēlēs šeit vadošu lomu.
