“Eiropas Zaļais kurss” – par bitēm un medu 3
Autors: Armands Gūtmanis, konsultāciju uzņēmuma Meta Advisory direktors
Eiropas Savienības “Zaļais kurss” jāuztver kā būtiski svarīgs instruments ekonomikas veicināšanai un atjaunošanai krīzes apstākļos, un šī nozīme varētu būt pat lielāka par tā pozitīvo ietekmi uz klimatu un apkārtējās vides kvalitāti. Citiem vārdiem, stāsts ir ne tikai par bitēm, bet galvenokārt par medu. Ja citās valstīs uzņēmumi aptvēruši to, ka “Zaļais kurss” ir iespēja vairāk pelnīt (un, protams, rūpēties par klimatu), tad Latvijā šī ir vēl visai jauna atziņa.
Daļa no uzņēmumiem, ar kuriem esam saskarsmē, uzskata, ka “Zaļais kurss” jeb “ilgtspēja” ir tikai tāds lieks apgrūtinājums, nevajadzīgas Briseles iegribas, kurās nav jēgas iedziļināties. “Ilgtspēja” un “mana uzņēmuma peļņa” – šis vienādojums vēl daudziem ir svešs.
Tiesa, lai šajā vienādojumā labi justos, varam atgādināt, ka jāizdara vairāki mājas darbi, jāpielāgo savs biznesa process un modelis, jātiek skaidrībā ar sava uzņēmuma emisijām un ieguvumiem no to samazināšanas. Tas prasa regulāru metodisku darbu, tomēr to var izdarīt.
Eiropas Savienības “Zaļais kurss” jeb ambiciozais plāns līdz 2050. gadam kļūt par pasaules pirmo oglekļa neitrālo bloku jau raksturots kā “Eiropas cilvēks uz Mēness”. Tas būs ES ekonomikas atjaunošanas plāna centrā pandēmijas apstākļos. Eiropas politiķi, uzņēmumi, likumdevēji un aktīvisti ar zaļajām investīcijām vēlas atsākt izaugsmi pēc Covid-19 pandēmijas, jo uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības veicināšana atjaunos spēcīgāku un noturīgāku ekonomiku.
Sākotnējā formā ES plāns par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam līdz pat 55 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (no pašreizējā 40% mērķa) radīs apjomīgu finansējumu, kas izraisīs zaļo investīciju vilni. Vienošanās mērķis ir nākamajos desmit gados mobilizēt publiskā un privātā sektora ieguldījumus 1 triljona eiro apjomā.
Stratēģijā ietvertie mērķi ļaus uzņēmumiem kļūst pelnošākiem, izmantojot tīrāku enerģiju, aprites ekonomiku (kas ir pamatprincips resursu samazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei), energoefektīvu būvniecību, kā arī samazinot transporta emisijas, kas ļauj ietaupīt dažādās nozarēs. Tā varētu arī pavērt ceļu jaunām nozarēm un darba vietu radīšanai, jo visā pasaulē rūpniecība virzās uz zemas emisijas tehnoloģijām un ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem.
Ilgtspējīgas ražošanas un preču patēriņa vārdā Eiropas Savienība veicina to, ka arī ārpus ES robežām tiktu ieviestas tīrās tehnoloģijas. Nupat arī ASV prezidents izteicis gatavību stimulēt emisiju samazinājumu savā valstī. “Zaļā kursa” ietekme sniegsies ārpus ES robežām.
“Ja tas tiks īstenots veiksmīgi, Eiropa varēs uzņemties vadošo lomu, lai no jauna definētu, kā pasaule sasniedz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi nākotnē,” atzīmējis Beļģijas Klimata pārmaiņu un ilgtspējas direktors Martens Dibuā. Iespējams palielināt konkurenci un reģionālo labklājību, vienlaikus padarot pasauli labāku.
Tātad ikviens var izvēlēties savu motivāciju – kādam galvenā ir pasaules glābšana, citam – iespēja uzlabot savu konkurētspēju un vairāk pelnīt arī rīt.
