Eiropas zaļais kurss: kā finansēt investīcijas ilgtspējā? 4
Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks
Dažādās diskusijās par Eiropas zaļo kursu nākas atkal un atkal dzirdēt vienu un to pašu argumentu: teorētiski atbalstu pāreju uz klimatneitrālu un planētai draudzīgu saimniekošanu, tomēr praktiski manai nozarei X, uzņēmumam Y vai ražotnei Z nav un pārredzamā nākotnē nebūs tādu līdzekļu, lai zaļo pāreju finansētu. Ko darīt?
Vīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze likusi daudziem pārvērtēt savus biznesa modeļus, kritiski paskatīties uz pārmaiņām patērētāju paradumos, attīstīt citus produktus un pakalpojumus, nekā to darītu “business as usual” scenārijā. Viens no lieliskākajiem krīzes menedžeriem pasaulē, Vinstons Čērčils, savulaik teicis: “Nekad neizniekojiet labu krīzi!” Šī krīze vienlaikus ir gan izaicinājums, gan iespēja ekonomiku kopumā un katru uzņēmumu atsevišķi veidot noturīgāku, inovatīvāku un zaļāku.
Investēt vispirms krīzes pārvarēšanā un pēc tam – sava uzņēmuma “zaļināšanā”, tātad – divas reizes, tiešām nebūs iespējams. Zaļināšanā jāinvestē tagad! Labā ziņā ir tāda, ka nesenā ekonomikas vēsture rāda, ka tie biznesa modeļi, ka balstīti uz ilgtspēju, parāda augstākus peļņas un rentabilitātes rādītājus, nekā tie, kas balstīti uz fosiliem resursiem un energoneefektīviem risinājumiem.
Eiropas zaļā kursa mērķis ir sekmēt bezatlikumu ražošanu, viedu pārvietošanos, zemu emisiju ēkas, bioloģisko daudzveidību, tīru gaisu un ūdeni, veicinot atjaunojamo enerģiju, aprites un sadarbības ekonomiku, lai līdz 2030. gadam samazinātu kaitīgos izmešus par 55%.
Par šo mērķi jau vienojušies Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji. Savukārt gala mērķis ir 2050. gadā kļūt par pirmo kontinentu ar neto nulles emisijas līmeni jeb tā saucamo “klimata neitralitāti”. Zaļais kurss nozīmē zaļu ekonomiku, jaunas, zaļas darbvietas, zaļas inovācijas un zaļu izaugsmi.
Lai sasniegtu šos ambiciozos mērķus, patiešām būs nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Eksperti lēš, ka tuvākajos desmit gados visā Eiropā vajadzēs ieguldīt papildus 350 miljardus eiro gadā. Latvijā, atbilstoši Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, līdz 2030. gadam būs nepieciešams investēt 8 miljardus eiro, galvenokārt transporta, ēku un atjaunojamās enerģijas jomās. Ja paļaujamies, ka 3 miljardus Latvija varēs “paņemt” no dažādiem ES fondiem, tad 5 miljardus nāksies finansēt privātajiem sektoram, bankām, ārvalstu investoriem.
Privātā sektora investīcijas būs atslēga jaunu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrādē, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Ar publisko finansējumu, vai tas būtu valsts vai pašvaldību budžets vai Eiropas nauda, nepietiks. Nepieciešams atrast pietiekami “garu sviru”, kā savulaik teica Arhimēds, “lai paceltu pasauli”, proti, pietiekami gudri izmantot publisko naudu kā katalizatoru, lai stimulētu privātā sektora ieguldījumus ilgtspējā.
Labā ziņa ir tāda, ka investori šobrīd ļoti meklē zaļo investīciju iespējas. Tie izvēlas zaļu kompāniju akcijas, zaļus vērtspapīrus un zaļas obligācijas. Kā labs piemērs Latvijā kalpo gan Latvenergo, gan Altum zaļās obligācijas, ar kurām finanšu tirgū pieprasījums daudzas reizes pārsniedza piedāvājumu.
Eiropas Komisija pēdējos gados ir spērusi lielus soļus, lai finanšu nozare varētu vienlaikus finansēt ekonomikas atjaunošanu un atbalstīt zaļo mērķu sasniegšanu. 2020. gadā tika pieņemta Taksonomijas regula, bet šogad – konkrēti kritēriji, kas nosaka, kuras ekonomiskas aktivitātes sniedz ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Precīzāks regulējums par to, kuras ekonomikas aktivitātes ir zaļas, un kuras – nē, dod skaidrību un caurskatāmību un veicina privātā sektora investīcijas ilgtspējīgos projektos.
Grozot Nefinanšu informācijas sniegšanas direktīvu, pilnveidotas prasības, kad, kā un cik lielā mērā uzņēmumi un finanšu institūcijas sniedz informāciju par savu ilgtspēju. Aktualizēti noteikumi, kā biržā kotētiem uzņēmumiem jāziņo par paveikto ilgtspējas jomā, sākot no ietekmes uz vidi līdz darba apstākļiem un cilvēktiesību ievērošanai. Eiropas Komisija šobrīd arī strādā pie IT risinājuma, kas ļautu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ātri izrēķināt savu klimata nospiedumu, un padarītu ilgtspējas ziņošanu lētāku un pieejamāku.
Lielu ieguldījumu ilgtspējā nesīs arī Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta un Atveseļošanas un noturības fonda ieguldījumi. Vismaz 30% no šiem instrumentiem tiks novirzīti zaļajiem projektiem un vēl 20% – digitāliem projektiem.
Lai pēc krīzes atgrieztos pie normāla dzīves ritma, jāiegulda liels darbs un vēl lielāks finansējums. Svarīgi, lai šis darbs un finansējums tiktu izmantots, vienlaikus gan pārvarot krīzi, gan būvējot zaļāku ekonomiku.
