Urzula fon der Leiena: Eiropas zaļais kurss 6
Vai mēs, cilvēki, gribam turpināt dzīvot uz šīs planētas labi un droši? Cilvēces pastāvēšana ir apdraudēta – to sāk saprast visa pasaule. No Amerikas līdz Austrālijai deg meži. 2019. gads Latvijā var kļūt par vissiltāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Jūras līmeņa celšanās apdraud gan Eiropas pilsētas, gan Klusā okeāna salas. Cilvēce ar šādām parādībām ir saskārusies arī iepriekš, taču tās nekad nav notikušas tik strauji.
Zinātniskā informācija liecina, ka mēs joprojām varam apturēt šo katastrofu, taču mums ir maz laika.
Jaunā Eiropas Komisija to netērē. Šodien, mazāk nekā divas nedēļas kopš mūsu pilnvaru sākuma, mēs nākam klajā ar plānu Eiropas zaļā kursa īstenošanai.
Mūsu mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, palēninot globālās sasilšanas procesu un mazinot tā ietekmi. Šis uzdevums jāveic gan mūsu, gan nākamajai paaudzei, taču pārmaiņām jāsākas tūlīt – un mēs zinām, ka varam to izdarīt.
Eiropas zaļais kurss, ar kuru šodien iepazīstinām, ir Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija. Tā samazinās emisijas, vienlaikus radot darba vietas un uzlabojot mūsu dzīves kvalitāti.
Tas ir zaļais pavediens, kas vīsies cauri visiem politikas virzieniem – transporta, nodokļu, pārtikas, lauksaimniecības, rūpniecības, infrastruktūras un citām jomām. Īstenojot zaļo kursu, mēs gribam ieguldīt tīrā enerģijā un paplašināt emisiju tirdzniecību, taču stiprināsim arī aprites ekonomiku un saglabāsim Eiropas bioloģisko daudzveidību.
Eiropas zaļais kurss nav tikai nepieciešamība – tas radīs arī jaunas ekonomiskās iespējas.
Daudzi Eiropas uzņēmumi jau tagad ir videi draudzīgi. Tie samazina savu oglekļa pēdu un atklāj tīras tehnoloģijas. Tie saprot, ka planētas resursi ir ierobežoti, – gan maziem, gan lieliem Eiropas uzņēmumiem ir skaidrs, ka katram ir jārūpējas par mūsu kopīgajām mājām. Tie arī zina – ja atklās ilgtspējīgus risinājumus nākotnei, tad varēs izmantot aizsācēju priekšrocības.
Uzņēmumiem un pārmaiņu radītājiem no mums ir vajadzīga viegla pieeja finansējumam. Lai to panāktu, mēs īstenosim Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu. Nākamo desmit gadu laikā tas ļaus veikt investīcijas viena triljona eiro apmērā. Mēs sadarbosimies ar Eiropas Investīciju banku – Eiropas Klimata banku.
Nākamā gada martā ierosināsim pirmo Eiropas Klimata aktu, lai noteiktu nemainīgu turpmāko virzību, – investoriem, novatoriem un uzņēmējiem vajadzīgi skaidri noteikumi ilgtermiņa ieguldījumu plānošanai.
Mēs sekmēsim pārmaiņas – gan mūsu ražošanas un patērēšanas veidā, gan dzīvesveidā un darbā.
Taču mums arī jāaizsargā un jāatbalsta tie, kurus pārmaiņas varētu ietekmēt vissmagāk.
Šai pārveidei jāsniedz labums visiem – vai arī tā nedarbosies. Es ierosināšu izveidot Taisnīgas pārkārtošanās fondu. Es gribētu, lai tas kopā ar Eiropas Investīciju bankas piesaistītajiem un privātajiem līdzekļiem nākamajos septiņos gados investīcijās piesaistītu simt miljardus eiro. Mēs palīdzēsim tiem Eiropas reģioniem, kuriem pārmaiņu panākšanai jāiegulda lielāki pūliņi, – lai nevienu neatstātu novārtā.
Visā Eiropā dažāda vecuma cilvēki ne tikai pieprasa rīcību klimata jomā, viņi paši jau maina savu dzīvesveidu – iedzīvotāji brauc ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, vecāki izmanto vairākkārt lietojamas autiņbiksītes, uzņēmumi atsakās no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un tirgū ievieš ilgtspējīgas alternatīvas.
Par Eiropas Savienības un Baltijas valstu pienesumu videi draudzīgākam transportam kļūs “Rail Baltica”, kas ļaus pārlikt esošās ceļu kravas uz sliedēm.
90% Eiropas iedzīvotāju vēlas izlēmīgu rīcību klimata jomā. Mūsu bērni paļaujas uz mums. Eiropieši grib, lai Eiropas Savienība rīkojas savā teritorijā un kļūst par līderi arī citur pasaulē. Tieši šajās dienās visa pasaule ir pulcējusies ANO konferencē par klimatu Madridē, lai apspriestu kopīgu rīcību pret globālo sasilšanu.
Eiropas zaļais kurss ir Eiropas atbilde uz iedzīvotāju aicinājumu. Tas ir Eiropas veidots kurss, kas paredzēts Eiropai, – ieguldījums labākas pasaules izveidē. Šo pārmaiņu radīšanā var iesaistīties katrs eiropietis.
