Eiropas zaļā finanšu stratēģija 0
Eiropas Komisijas (EK) jaunās iniciatīvas ilgtspējīgas zaļās ekonomikas finansēšanā rada jaunas iespējas, vienlaikus raisot diskusijas arī par mazu finanšu tirgu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu perspektīvām, tāpat arī pielietotajiem instrumentiem un sagaidāmajām izmaiņām likumdošanā. Uz “LA” jautājumiem atbildes sniedz Eiropas Investīciju bankas (EIB) Finanšu ģenerāldirektorāta kapitāla tirgus nodaļas vadītāja Eila Kreivi un EK priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska padomniece Elīna Melngaile.
Topošā EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Francijas prezidents Emanuels Makrons ne tik sen minēja terminu “klimata banka”. Vai tas izrādījās mazs pārsteigums?
E. Kreivi: Ļoti lielu interesi mūsos raisīja EK jaunās priekšsēdētājas piedāvātais Eiropas Ilgtspējīgu investīciju plāns. Fon der Leienas kundzes izcelto elementu vektors norāda to pašu virzienu, ko ambiciozie EIB priekšlikumi, kas vērsti uz īstenošanu EIB struktūrās.
E. Melngaile: Klimata banka pieminēta arī ES Padomes 2019. gada 21. jūnija paziņojuma secinājumos. Kāda šī institūcija varētu būt vai būtu, neviens neziņo. Viena klimata banka jau izveidota Dienvidkorejā, taču, cik saprotu, tā nestrādā, jo laikam neviens šajā institūcijā naudu neiemaksā. Savukārt jautājumā minēto priekšlikumu virza Francija, taču man nav informācijas par EK oficiālo nostāju attiecībā uz klimata banku. Domāju, šis ir dalībvalstu jautājums un, kā zināms, ne vienmēr tās atbalsta šāda veida iniciatīvas.
Latvijas finanšu tirgus ir gan mazs, gan jauns. Kādu, jūsuprāt, pretimnākšanu mazajiem finanšu tirgiem un valstīm varētu iestrādāt ES likumdošanā?
E. Kreivi: ES Zaļā klasifikācija – taksonomija – mērķēta uz to, lai palīdzētu investoriem un kompānijām izmantot lielāku informācijas apjomu, pieņemot lēmumus videi draudzīgās aktivitātēs.
ES Zaļā klasifikācija vērsta uz finanšu tirgu izaugsmi, pārorientējot kapitāla plūsmas uz aktīviem, kas sekmētu ilgtspējīgu attīstību un atļautu tirgus dalībniekiem investēt ilgtspējā ar lielāku paļāvību un vieglāk.
E. Melngaile: Latvijai kopā ar Igauniju un Lietuvu jāveido kopējs kapitāla tirgus, lai tas būtu spēcīgs un funkcionētu veiksmīgāk. Finansēm vajadzīga aprite, tām jāieplūst jaunos uzņēmumos un inovācijās – tas savā ziņā ir konkurences mandāts.
Kad lielo investīciju un pensiju fondu eksperti kalkulē iespējamo akciju un obligāciju atdevi, šīm kalkulācijām – gan attiecībā uz lieliem, gan uz maziem uzņēmumiem – ir praktiski vienādas izmaksas. Vai tiks izmantoti kādi instrumenti klimatam draudzīgo investīciju stimulēšanai mazās kompānijās?
E. Kreivi: Zaļās obligācijas nodrošina caurspīdīgumu un ļauj aplēst projektu atstāto iespaidu neatkarīgi no tā, vai obligāciju emitents ir liela vai maza kompānija. Līdz ar to zaļās obligācijas patiesi ir instruments, ar kura palīdzību investīcijas var izlauzties līdz mazā un vidējā biznesa kompāniju projektiem. Mēs EIB esam izveidojuši partnerattiecības ar dažiem aktīvu pārvaldītāju fondiem, lai nodrošinātu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu zaļajam finansējumam.
Piemēram, 2019. gada 9. jūlijā Eiropas aktīvu pārvaldītāju līderis “Amundi” un EIB parakstīja partnerības līgumu, lai iedarbinātu investīciju programmu “Green Credit Continuum”. Tās mērķis ir nodrošināt Eiropas kompānijām un zaļajiem projektiem labāku pieejamību no finanšu tirgu puses – lai paātrinātu enerģētisko transformāciju, atbalstītu neliela mēroga zaļos projektus, mazo un vidējo uzņēmumu un vidēja apjoma kapitāla finansējumu.
Turklāt Globālās energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF), ko konsultē EIB grupa, investē privātā kapitāla fondos, kuri fokusējas uz atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektiem attīstības tirgos.
Elīna Melngaile: Laikā, kad ES ekspertu grupa strādāja pie jaunā zaļo obligāciju standarta, mēs dzirdējām diezgan daudzu mazo un vidējo uzņēmumu šaubas, vai viņi varēs iesaistīties spēlē. Darbs šajā jomā tikai sācies, un, manuprāt, jaunajam Eiropas zaļajam standartam jāparedz noteikti atvieglojumi mazākiem uzņēmumiem. Šis standarts šobrīd eksistē rekomendāciju formā – to var izmantot ikviens, kas vēlas. Pirmais atvieglojums pats par sevi ir Zaļā klasifikācija – uzņēmējiem vairs nav jālauza galva par to, kas ir zaļš.
Kur virzīsies ekonomika kopumā, ļoti lielā mērā noteiks investīciju un pensiju fondi. To vadītāju galvā milzu vietu ieņem skaitliskais galarezultāts – investīciju atdeves rādītājs. Kādi faktori mudinās institucionālos fondus pievērsties zaļās ekonomikas finansēšanai?
E. Kreivi: Atslēgas vārds ir “izmērīšana”. Zaļā klasifikācija piedāvā skaidri uztveramu bāzi investīciju atlases veikšanai un izmērīšanai. Institucionālajiem investoriem arvien vairāk nepieciešams sniegt ziņojumus par īstenoto ieguldījumu ilgtspēju. Kā piemērus var aplūkot Francijas Enerģētikas tiesību pārmaiņu 173. pantu vai arī patlaban Apvienotajā Karalistē notiekošās reformas attiecībā uz pensiju fondiem.
E. Melngaile: Mēs esam tikušies un runājušies ar visiem pasaulē lielākajiem investīciju fondiem, sākot ar “BlackRock” un “Blackstone” un beidzot ar mazākiem Eiropas fondiem. Viņi visi pateica vienu lietu – ja politikas mērķis ir konkrēti sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, tad mēs to visu jau ievietojam savās stratēģijās. Viņi jau nevar atpalikt no politiskā mērķa, līdz ar to svarīgi izstrādāt stratēģiju, skaidri definējot, uz ko tiek iets ne vien Eiropas, bet arī Latvijas līmenī.
Lai gūtu novērtējumus, zaļajā ekonomikā iesaistītie vēršas pie kredītreitingu aģentūrām – gan tādām tradicionālām kā “Moody’s”, gan arī ESG reitingu aģentūrām. Kā uzņēmumu, kas vēlas atbalstīt zaļo ekonomiku, vadītājiem un menedžeriem atrast pareizo kompasu sava biznesa novērtēšanas džungļos?
E. Kreivi: Līdztekus ES izveidotajai Zaļajai klasifikācijai EK savā ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanas darbības plānā aicina visas kredītreitingu aģentūras, kas darbojas ES, pieņemt ES standartus un uzraudzību attiecībā uz ESG riskiem un faktoriem, kā arī rekomendē piešķirt mandātu Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei (ESMA) pieprasīt kredītreitingu aģentūrām savās metodoloģijās iestrādāt ilgtspējas riskus.
E. Melngaile: Arī tradicionālajām reitingu aģentūrām jāvērtē ietekme uz vidi, ko līdz šim tās, godīgi runājot, nav darījušas. Pašas gan apgalvo, ka ir, tomēr līdz galam tas tā nav. ES Zaļās stratēģijas plānā arī tiek vērtēts, kā šīm reitingu aģentūrām palīdzēt izstrādāt metodoloģiju, kā precīzāk noteikt reitingus. Šīs aģentūras ir ļoti svarīgas tirgus spēlētājas – mums ar tām notika daudzas tikšanās. Protams, klasifikācijas sistēma, kas pasaka priekšā, kas ir zaļš un kas nav, aģentūrām uzņēmumu vērtēšanai ir vajadzīga – tā ir ābece.
Kādas likumdošanas iniciatīvas ilgtspējas jomā pārskatāmā nākotnē varētu būt sagaidāmas no valdību puses?
ES likumdošanas jomā ļoti palīdz, jo salīdzinoši nelielām valstīm kā Latvija ar nelielu ierēdņu skaitu attiecīgi arī ekspertīze nevar būt ļoti dziļa un nav daudz cilvēku, kas praktizējas attiecīgajās jomās. Līdz ar to, ja ES regula par klasifikācijas sistēmu stājas spēkā, tā automātiski gūst likuma statusu arī Latvijā. Tāpat stājoties spēkā likumdošanas aktiem par aktivitātēm, tie arī Latvijā būs likumiski saistoši. Šīs tēmas attiecīgajos klimata un stratēģijas dokumentos jau tiek iekļautas.
Domāju, ka būtu ļoti svarīgi, kā jau arī premjers Krišjānis Kariņš akcentēja, izmantot jaunās iespējas. Domāju, jābūt spēcīgai stratēģiskajai plānošanai: kādus uzņēmumus un inovācijas mēs varam atbalstīt, lai attiecīgos produktus varētu piedāvāt arī Eiropai.
