Māris Antonevičs: Kaut kas liek domāt, ka Baltkrievijas tautai vajadzēs vēl ļoti daudz spēka un izturības 2
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzreiz jāatrunā, ka virsrakstā minēto salīdzinājumu nevajadzētu uztvert ļoti plaši. Protams, Baltkrievijas ekonomiskais un sociālais stāvoklis pagaidām nav salīdzināms ar Dienvidamerikas pusbankrotējušās valsts situāciju.
Tomēr politiskajā ainavā līdzības var pamanīt, un iezīmēt ne pārāk optimistisku scenāriju – arī pilsoņu vairākuma atbalstu zaudējis, vēlēšanas viltojis un masu protestus piedzīvojis diktators var turpināt atrasties pie varas diezgan ilgi, ja vien viņam ir spēka struktūru atbalsts un arī kāds ārvalstu partneris, kas ieinteresēts režīma saglabāšanā.
Venecuēla starptautisko mediju uzmanības centrā nonāca 2018. gadā, kad valstī notika prezidenta vēlēšanas – par uzvarētāju tika pasludināts iepriekšējais valsts vadītājs Nikolass Maduro, tika izziņots, ka par viņu balsojuši 68 procenti.
Sekoja opozīcijas iebildumi, ka vēlēšanas viltotas.
Eiropas Savienība, ASV un vairākas Latīņamerikas valstis paziņoja, ka neatzīs vēlēšanu rezultātus. Savukārt Maduro uzstāja (un joprojām to dara), ka tauta viņu patiesībā atbalsta, bet visi mēģinājumi viņu gāzt nākot no ārpuses – “uzbrūk amerikāņu impērija”.
2019. gada 23. janvārī opozīcijas līderis, Venecuēlas parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju, tāpēc tagad mediji bieži uzsver, ka Venecuēlā esot divi prezidenti.
To visu pavada arī zīmīgs starptautiskais fons. Gvaido par likumīgo līderi uzskata ASV un vairākas citas valstis, savukārt Maduro atbalstošā pozīcijā nostājusies Krievija, kas, šķiet, ir gatava pat sniegt militāru palīdzību, un tiek runāts, ka atbilstošie “konsultanti” jau rosās Karakasā.
Ir skaidrs, ka iepriekšējais prezidents vairs nav leģitīms, taču viņš jau divus gadus mierīgi sadzīvo ar biežajiem protestiem un neviens viņu nespēj piespiest atkāpties, kamēr viņa pusē ir armija un specdienesti.
Un tagad varam saskaitīt, cik no iepriekš uzskaitītajām pazīmēm atbilst situācijai tepat kaimiņos Baltkrievijā… Protesti nerimst un iegūst arī jaunas formas, tikai pagaidām nav jūtams, ka tas tuvinātu varas maiņu. Ja nu vienīgi paplašinās apsūdzību saraksts, kas Aleksandram Lukašenko tiks uzrādīts tiesā, tikko radīsies tāda iespēja (un tieši tas pats gaida Maduro Venecuēlā).
Tikmēr mēs dzirdam paša Lukašenko nemitīgos paziņojumus, ka viņu cenšas gāzt ne jau tauta, bet Rietumi, un arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina zīmīgās norādes, ka starp Baltkrieviju un Krieviju noslēgtie līgumi gan paredz savstarpējo palīdzību ārēju draudu gadījumā, gan arī, lai nodrošinātu iekšējo stabilitāti un (pēc Lukašenko lūguma), esot jau sagatavots drošības spēku kontingents, kas varētu doties uz Baltkrieviju.
Kaut kas liek domāt, ka Baltkrievijas tautai vajadzēs vēl ļoti daudz spēka un izturības.
