Eiropas vēlēšanas. Vai Latvijas pacientu sasniegs Rietumeiropas iespējas? 20
“Mēs nevaram nogaidīt pandēmijas beigas un tikai tad novērst tās sekas un gatavoties nākotnei. Mēs liksim pamatus stiprākai Eiropas Veselības savienībai, kurā 27 valstis sadarbojas, lai apdraudējumu atklātu, tam sagatavotos un uz to reaģētu kopā,” to 2020. gada 25. oktobrī rīkotajā Pasaules veselības samitā solīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Līdz Covid-19 pandēmijai valdīja uzskats, ka veselības aprūpes jautājumi ir tikai un vienīgi katras Eiropas Savienības dalībvalsts ziņā, taču pandēmijas laikā viedoklis ir mainījies un sabiedrības veselības politika ir kļuvusi par galveno ES politikas veidošanas arēnu. EK, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir izveidojusi Eiropas Veselības savienību, lai uzlabotu un aizsargātu visu ES iedzīvotāju veselību. Svarīgākā Eiropas Parlamenta (EP) un EK prioritāte veselības jomā patlaban ir onkoloģisko slimību apkarošana, tāpēc ir pieņemts Eiropas vēža uzveikšanas plāns. Tas ir viens no Eiropas Veselības savienības pamatelementiem. Tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm efektīvāk cīnīties pret vēzi un to labāk ārstēt, lai mazinātu šīs slimības izraisītās ciešanas un gādātu, ka Eiropa uzņemas vadošo lomu cīņai pret vēzi.
Bet ko no EP un EK centieniem veselības aprūpes jomā ir ieguvusi Latvija un kā šajā ziņā ir palīdzējuši no mūsu valsts ievēlētie EP deputāti?
Īpaša komiteja vēža uzveikšanai
Agrākajos EP sasaukumos veselības aprūpes jautājumiem aktīvi pievērsās toreizējais deputāts un ārsts Georgs Andrejevs, bet patlaban parlamentā no Latvijas nav ievēlēts neviens ārsts. Interesi par šiem jautājumiem visaktīvāk ir izrādījis Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par”), kurš EP pārstāv liberāli centrisko frakciju “Renew Europe” un kurš strādāja EP izveidotā īpašā komitejā vēža uzveikšanai. Ijabs bija šīs komitejas priekšsēdētājas vietnieks un kopā ar pārējiem komitejas pārstāvjiem pārskatīja ES rīcību vēža apkarošanas jomā, izstrādāja ieteikumus, kuri tika pieņemti EP 2022. gada februāra plenārsēdē.
“Vēža apkarošanas komiteja lielā mērā nodarbojās ar to, lai Eiropas valstu starpā izlīdzinātu lielo vēža ārstēšanas nevienlīdzību, kas dotu iespēju pagarināt dzīves ilgumu cilvēkiem ar onkoloģiskajām diagnozēm. Nevienlīdzība ārstēšanā pastāv ne tikai starp valstīm, bet arī valstu iekšienē starp reģioniem.
Komiteja savu darbu noslēdza ar ziņojumu, kurā ir iekļautas praktiskas lietas, kurām paredzēts arī finansējums. Piemēram, viena no būtiskākajām ir visaptveroša vēža ārstēšanas centra izveide visās dalībvalstīs. Tajā ir jābūt ne tikai diagnostikai un ārstēšanai, bet arī pētniecībai, šiem centriem ir jāveido savstarpējās sadarbības tīkls.
“Nav šaubu, ka Eiropai ir jābūt aktīvākajai veselības jomā, bet tīri likumiski veselības aprūpe nav Eiropas kompetencē. Mums ir 27 dažādas veselības aprūpes sistēmas, katra ar savām problēmām, katra ar savu finansējumu.
Eiropas institūciju mērķis ir mudināt valstis vairāk kooperēties, īpaši farmācijas jomā. Mēs paplašinājām Eiropas Zāļu aģentūras mandātu, lai tas būtu lielāks zāļu trūkuma situācijās. Tomēr jāteic, ka galvenās problēmas veselības aprūpē ir risināmas Latvijā uz vietas, bet Brisele var iedot pozitīvu impulsu,” uzskata Ijabs.
Lai uzlabotu profilaksi, agrīnu audzēju diagnostiku, ārstēšanu ar inovatīviem medikamentiem, kā arī pētniecību, ir plānots piešķirt 95,5 miljardus eiro lielu finansējumu. Onkoloģisko slimību uzveikšanai ES budžetā nav savas naudas līnijas, vēža apkarošanas plāna finansējums ir izmētāts pa dažādām programmām. Galvenais naudas avots ir EK programma “EU for Health”, no kuras Latvija, pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, esot saņēmusi 4,75 miljonus eiro. Daļu finansējuma var saņemt no programmas “Apvārsnis Eiropa”, kā arī no Atveseļošanas fonda naudas.
Nedrīkstot būt pirmās un otrās šķiras pilsoņi
Viens no galvenajiem uzdevumiem Eiropas vēža uzveikšanas plānā, kas tika pieņemts 2021. gadā, līdzās profilaksei un ārstēšanai ir samazināt atšķirības vēža aprūpē dažādās dalībvalstīs. Par šo iniciatīvu aktīvi aģitēja EP lielākais politiskais spēks – labēji centriskā Eiropas Tautas partija jau 2019. gada EP pirmsvēlēšanu laikā. Jau toreiz ETP priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers runāja par Vēža apkarošanas plāna nepieciešamību.
“Eiropas Savienībā katru gadu no vēža mirst 1,3 miljoni cilvēku, vēzis tiek diagnosticēts 2,7 miljoniem cilvēku. Mirstība ir trīs reizes lielāka nekā no Covid-19. Esmu pārliecināts, ka ar mērķtiecīgu medicīnas ekspertu, pētnieku un pacientu iesaisti mēs varam izglābt dzīvības,”toreiz sacīja Vēbers.
Savukārt EP deputāte no šīs pašas partijas Sindija Fransena pirms iepriekšējām EP vēlēšanām uzsvēra, ka Eiropā nedrīkstot būt pirmās un otrās šķiras pilsoņi, izredzes izdzīvot ar vēzi nedrīkstot būt balstītas uz pasta indeksiem. Tomēr Austrumeiropas vēža slimniekiem esot par 30 procentiem mazākas iespējas izveseļoties, salīdzinot ar Rietumeiropas pacientiem. “Mums ir jāstrādā kopā, lai palīdzētu ikvienam pacientam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas Eiropā (..),”aicināja Fransena.
Jauna pieeja audzēju atklāšanā
Bet kā panākt, lai valstīm būtu līdzīgas vēža ārstēšanas iespējas un vai tas vispār ir iespējams?
I. Ijabs: “Ja uz to netieksimies, tad nekad to nepanāksim. Nevajadzētu aizmirst to, ka viena no Eiropas pieejām ir lietu nosaukšana vārdos un valstu problēmu parādīšana. Proti, Eiropas Savienības institūcijas parāda Latvijai, kāda izskatās tās veselības aprūpes sistēma un tad savu iespēju robežās sniedz atbalstu. Nav runa, protams, par to, ka mēs varētu savu veselības aprūpi pilnībā finansēt no ES budžeta. Taču pastāv atbalsta politikas instruments, proti, ja kāda valsts jūt, ka kādā jomā ir atpalikusi, ka nesokas, ir problēmas, tad Eiropas Komisija piedāvā īpašu reformu komandu, kura brauc uz attiecīgo valsti, pēta un rāda, kas būtu jādara.
Ar Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta palīdzību nesen noslēdzās reformu projekts par vēža skrīninga programmas pārvaldības un struktūras uzlabošanu. Līdzīgs projekts tika īstenots arī Slovākijā.”
Augsti kvalificēti Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras eksperti, pabeidzot šo projektu, Latvijai sniedza rekomendācijas, bet nākamajā EP pilnvaru laikā to ieviešana tiks kontrolēta un uzraudzīta.
EK 2022. gada septembrī ierosināja jaunu pieeju vēža atklāšanai, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, ka 90% ES iedzīvotāju, kas kvalificējas krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningiem, līdz 2025. gadam saņemtu uzaicinājumu veikt šādu izmeklējumu. Priekšlikums paredz paplašināt arī masveida organizētā vēža skrīninga tvērumu, iekļaujot tajā plaušu, prostatas un – noteiktos gadījumos – kuņģa vēzi. Pagaidām tā ir tikai apņemšanās un par to, vai tā ir īstenota, varēs spriest nākamā EP sasaukuma laikā.
Top nacionālais vēža centrs
Bet vēža centra izveide dalībvalstīs neesot tikai uz papīra, šis process jau notiekot. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) zinātnes daļas vadītājs Mārcis Leja, kurš divus gadus darbojās kā Eiropas vēža misijas padomes loceklis, pastāstīja, ka RAKUS esot uzņēmusi kursu uz vēža centra starptautisku akreditāciju.
“Jau pirms pāris gadiem sarunās ar Veselības ministriju skaidroju, ka Eiropas vēža uzveikšanas plānā, kā arī Eiropas vēža misijas padomes rekomendācijās ir minēts, ka ikvienā dalībvalstī ir nepieciešams starptautiskajiem standartiem atbilstošs nacionālais vēža centrs. Pirms pāris gadiem neviens to Latvijā neuztvēra nopietni un arī ministrijas līmenī uzskatīja, ka tik mazai valstij diezin vai šāds centrs ir vajadzīgs. Taču, īstenojot Eiropas vēža uzveikšanas plānu, ar Latviju tika aktīvi komunicēts, palēnām doma par vēža centra izveidi nostiprinājās arī politiskajā līmenī. Šobrīd RAKUS ir uzņēmusi kursu uz šāda centra veidošanu, un atpakaļceļa vairs nav.
Eiropas dokumentos ir minēts, ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt vienlīdzīgai pieejai onkoloģisko slimību ārstēšanā. Tas nozīmē, ka tie ir zināmi standarti, ko nākotnē vajadzēs ievērot visām ārstniecības iestādēm Latvijā, kas pretendē ārstēt pacientus ar onkoloģiskajām saslimšanām. Redzot to, kā tas notiek šobrīd un kā tam būtu jābūt, tur ir liela atšķirība. Ja šie standarti un principi tiks ievēroti, pacienti, protams, būs ieguvēji,” pārliecināti saka Mārcis Leja.
Vai ES Veselības savienībai vajadzētu panākt, lai veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiktu noteikta pēc tāda paša principa kā ES viesabonēšana mobilajiem sakariem - kad dodies pie ārsta citā valstī, pakalpojumu saņem par to pašu cenu kā Latvijā?
Starptautiski sadarbojas diagnožu uzstādīšanā
2023. gada janvārī tika uzsākta Eiropas Vēža attēlu diagnostikas iniciatīva, kuras mērķis ir atvieglot piekļuvi medicīniskiem attēliem un digitālajām tehnoloģijām (piemēram, mākslīgajam intelektam) un to izmantot, lai labāk atklātu un apkarotu vēzi. Tā paša gada septembrī šī iniciatīva sasniedza pirmo nozīmīgo atskaites punktu, uzsākot Vēža attēla diagnostikas Eiropas platformu. Tā sasaista 36 datu kopas ar deviņu vēža veidu (krūts, resnās zarnas, plaušu, prostatas, taisnās zarnas, aknu, difūzās iekšējās pontīna gliomas, neiroblastomas un glioblastomas) attēliem, kurās apvienotas vairāk nekā 200 000 attēlu sērijas un iesaistīti aptuveni 20 000 cilvēku.
Mārcis Leja skaidroja, ka starptautiskā sadarbība diagnožu uzstādīšanā un precizēšanā varot daudz ko atrisināt. Pēdējos gados esot izveidots Ziemeļvalstu vēža centru tīkls, kuram pieslēgtas arī Baltijas valstis. “Eiropas Savienības dalībvalstis ir uzņēmušas kursu uz vēža centru tīklošanu visas Eiropas līmenī,”sacīja Leja.
Izdarīts pārāk maz, lai piespiestu mazināt nevienlīdzību
Kā Eiropas vēža uzveikšanas plāna īstenošanu vērtē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianses” dibinātāja un melanomas pacientu organizācijas “Soli priekšā melanomai” vadītāja Olga Valciņa?
2022. gada martā Rīgā notika Eiropas onkoloģisko pacientu organizāciju kongress “Par vienlīdzību vēža uzveikšanā”. To organizēja “Onkoalianse” sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Īpašo komiteju vēža uzveikšanai. Kongresa līdzorganizatori bija arī Centrāleiropā un Austrumeiropā ietekmīgas pacientu organizācijas no Rumānijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Polijas un citām valstīm. “Onkoalianse” pēc kongresa uzrakstīja vēstuli un nosūtīja Eiropas Komisijai un visām dalībvalstīm, ko vajadzētu darīt, lai samazinātu nevienlīdzību pacientu ārstēšanā starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Vai jūsu ieteikumi nonāca līdz dzirdīgām ausīm?
O. Valciņa: Nesaņēmām nevienu atbildi. Bijām norādījuši desmit punktus, kurus vajadzētu īstenot. Piemēram, mēs gribētu, lai visās dalībvalstīs tiktu atzītas vadlīnijas, pēc kurām ārstē onkoloģiskos pacientus Eiropā. Mēs vēlētos, lai tos pacientus Latvijā, kuriem, piemēram, ir plaušu vēzis, ārstētu tāpat kā pacientus Vācijā un Francijā.
Veterinārajā medicīnā vienlīdzība ir daudz lielāka, nekā ārstējot cilvēkus. Piemēram, dzīvnieku infekcijas slimības tiek diagnosticētas un ārstētas standartizēti visā Eiropā. Visiem veterinārārstiem un laboratoriju speciālistiem notiek kopīgas apmācības ES līmenī. Cilvēku medicīnā tas nav tik strikti regulēts, jo cilvēku dzīvība taču nav saistīta ar biznesu.
Eiropas Komisija ir izdarījusi visu, ko savās teorētiskajās spējās var izdarīt, bet ir izdarīts pārāk maz, lai dalībvalstis piespiestu mazināt nevienlīdzību onkoloģisko pacientu ārstēšanā.
Ko jūs gaidāt no Eiropas Komisijas?
Mēs, pacienti, esam pārliecināti, ka vienota vēža ārstēšanai paredzēto zāļu iepirkšana nodrošinātu medikamentiem labāku cenu. Mēs par zālēm maksājam dārgāk nekā, piemēram, Vācijas iedzīvotāji, jo šajā valstī ir daudz vairāk pacientu un lielāks tirgus. Centralizētie Eiropas kopīgie zāļu iepirkumi pastāv, tas nozīmē, ka ir iespējams pirkt kopīgi zāles un to vajadzētu īstenot arī onkoloģijas jomā.
Eiropas Komisijai vajadzētu aktīvāk piestrādāt, lai izveidotu reto vēžu ārstēšanai paredzētus ekselences centrus. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā nevajadzētu šos audzējus ārstēt, kā nu kurš prot, bet gan šo procesu koncentrēt vienās rokās. Pacienti vēlas nokļūt pie tāda ārsta, kurš šos gadījumus ir redzējis un ārstējis visvairāk. Ja pa visu valsti ir 20 acs melanomas gadījumi un abas universitātes slimnīcas stāsta, ka māk šo reto audzēju ārstēt, tad, piedodiet, mēs neko vairāk kā kvalifikācijas zaudēšanu neredzam. Komisija varētu aktīvāk stimulēt lokālo centru veidošanu retajiem audzējiem, nosakot, cik lielam ir jābūt minimālajam pacientu skaitam, un piespiežot dalībvalstis kooperēties. Latvijai būtu lētāk apmaksāt pacientiem ceļu uz Tallinu, Viļņu vai Varšavu, nekā mēģināt ārstēt pašiem ar sliktākiem rezultātiem.
Vai būs iespējams izpildīt Eiropas nosprausto mērķi par vienlīdzīgām ārstēšanas iespējām visās dalībvalstīs?
Lielais Eiropas mērķis ir desmit gadi pie dzīvildzes pusei vēža pacientu. Lai to izpildītu, ir nepieciešams finansējums. Bet naudas nav. Ja Eiropa onkoloģiju ir izvirzījusi par prioritāti, tad ir jāstimulē dalībvalstis, lai arī tur tā būtu prioritāte tīri praktiski, nevis tikai teorētiski.
Nepietiekama finansējuma dēļ onkoloģisko slimību pacienti Latvijā saņem zemākas kvalitātes ārstēšanu nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Pieejamais valsts finansējums uz vienu vēža pacientu Latvijā ir aptuveni uz pusi zemāks nekā, piemēram, Austrijā, Francijā un Vācijā. Latvijā ir pieejama mazāk nekā puse jaunāko, inovatīvo medikamentu, kas ir reģistrēti un pieejami ES līmenī. Kā bijām zemākajās vietās ES ar dzīvildzes rādītājiem, tā arī tur paliksim.
Lai zāļu piegāde būtu ātrāka un labāka
Viens no Eiropas Veselības savienības uzdevumiem ir novērst un samazināt zāļu trūkumu Eiropas Savienībā. Tāpēc tika pastiprināta Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) gatavība krīzēm un zāļu un medicīnas ierīču pārvaldībai. Kā tas ir iespaidojis Zāļu valsts aģentūras (ZVA) darbu Latvijā?
Sergejs Akuličs, ZVA direktores vietnieks, pastāstīja, ka EZA tika paplašināts mandāts jau saistībā ar Covid-19 pandēmiju un ir pieņemta regula par paplašināto mandātu.
S. Akuličs: “Tur ir noteiktas dažādas lietas, kas skar arī nacionālās aģentūras. Piemēram, ir izveidota zāļu piegādes pārtraukuma un drošuma koordinācijas izpildgrupa, kas aktīvi seko līdzi visiem būtiskiem zāļu pārtraukumiem dalībvalstīs. Nesen radās problemātiska situācija ar antibiotiku un venozo asinsriti ietekmējošo medikamentu pieejamību Eiropā. Kad ir nepietiekamas ražošanas jaudas, pietrūkst visiem, un šī problēma ir jārisina kopā. Tāpēc ir izveidots vienotais kontaktu tīkls, kas dod iespēju apmainīties ar informāciju. Tajā ir arī eksperti no Latvijas. Viņi informē, ja Latvijā kritiski trūkst kādas zāles.
Tad, kad mums trūkst kādas zāles, mēs vispirms vēršamies pie zāļu ražotājiem. Ja viņiem nav iespējas piegādāt nepieciešamos medikamentus, mēs sazināmies ar vairumtirgotājiem, lai noskaidrotu, vai viņi nevar atvest nepieciešamās zāles kā paralēlo importu vai kā nereģistrētas zāles. Ja ne vienā, ne otrā gadījumā tas nav iespējams, tad mēs lūdzam informāciju no citām valstīm, vai tur nevar iegādāties Latvijā trūkstošās zāles. Savukārt, ja zāles trūkst citām valstīm, tās meklē iespēju iegādāties medikamentus mūsu valstī. Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā radās problemātiska situācija ar intensīvajai terapijai nepieciešamajiem medikamentiem. Latvijā tos ražo, un mēs dalībvalstis par to informējām.”
Kovida pandēmijas laikā EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts sāka Eiropā veidot noliktavas, kur dalībvalstis var izvietot zāles, lai tās varētu piegādāt tur, kur tās ir visvairāk nepieciešamas. “Mēs esam vienota savienība un, ja kādam kaut kas trūkst, var meklēt kopīgus risinājumus. Sākumā tika veidotas papildu noliktavas Somijā un Polijā, bet tagad arī Lietuvā ir šāds projekts. Tas, ka mūsu kaimiņvalstī būs zāļu noliktava, sniegs Latvijas iedzīvotājiem lielāku drošību krīzes situācijās,” uzskata ZVA direktores vietnieks.
Akuličs pastāstīja, ka patlaban aktuāls jautājums EK un arī dalībvalstīm esot farmācijas reforma. Tikšot pārskatīts ES farmācijas regulējums, kurā iekļautas plašas sadaļas, kas skar zāļu vienota tirgus izveidi, nodrošinot, ka visiem pacientiem visā ES ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve drošām, iedarbīgām un cenas ziņā pieejamām zālēm. Tur ir paredzēti jauni pienākumi, kas līdz šim nebija nacionālajām zāļu aģentūrām. Viens no tiem ir kritisko zāļu sarakstu veidošana. EK nāca klajā ar pasākumu kopumu, kuros īpaša uzmanība pievērsta kritiski vissvarīgākajām zālēm, kuru piegādes drošība ES ir jānodrošina vienmēr.
“Jaunais farmācijas regulējums, visticamāk, tiks pieņemts nākamā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā,” pieņem ZVA direktores vietnieks.
Zāļu pieejamība Eiropā lielā mērā ir atkarīga no Ķīnas un Indijas, jo tur tiek ražoti vairāk nekā 60 procenti medikamentiem nepieciešamo izejvielu. Turklāt Ķīnā patlaban tiekot veikti klīniskie pētījumi katram desmitajam medikamentam pasaulē, kas atrodas izstrādes fāzē, informē televīzijas kanāls “Euronews”.
Vai ir iespējams, ka Eiropa farmācijas jomā kļūst neatkarīga no abām pieminētajām valstīm? Pagaidām nav atbildes uz šo jautājumu.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā.
Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
