Eiropas vēlēšanas. Kā regulēt migrantu plūsmu 46
2015. gadā Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu nelegāli šķērsoja 1,83 miljoni cilvēki. Vēl nebija Krievijas uzsāktā asiņainā kara Ukrainā, tāpēc tam bija pievērsta sabiedrības galvenā uzmanība. Kadri ar bēgļiem, kuri, pārceļojuši pāri Vidusjūrai, no laivām un kuģiem izcēlās Itālijas krastos, bēgoši cilvēki pāri Ungārijas robežai, bēgļu pieplūdums Turcijā un daudz kas cits vairojas spriedzi ES.
2015. gadā Vidusjūrā vien, ceļoties pāri uz ES, gāja bojā 3771 migrants. Bija dienas, kad atsevišķās Itālijas salās izcēlās vairāk par tūkstoti migrantu. Arī turpmākajos gados tūkstošiem pārceļotāju atrada savu nāvi gan Vidusjūrā, gan citos ūdens un sauszemes ceļos, mira nežēlīgos apstākļos uz Baltkrievijas–Polijas robežas. Simtiem migrantu noslāpa kuģu un automobiļu kravas konteineros, mira negadījumos Lamanša tuneļos, kad centās no Francijas iekļūt Lielbritānijā.
Eiropa bija spiesta reaģēt uz milzīgo migrantu pieplūdumu, kuru lielum lielā daļa nebūt nebija patvēruma meklētāji no kara plosītām valstīm. Lai novērstu Eiropas patvēruma un migrācijas sistēmā atklātos trūkumus, Eiropas Parlaments nolēma pārveidot patvēruma sistēmu, stiprināt ES robežkontroli, veicināt likumīgo migrāciju un uzlabot patvēruma meklētāju integrāciju.
Kas tika darīts pēc bēgļu krīzes
2016. gadā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) reformēšanai, tostarp Dublinas sistēmas reformai, kas ļautu efektīvāk sadalīt patvēruma meklētājus starp ES valstīm. Dublinas sistēma ievērojami noslogoja dalībvalstis, kuras atrodas uz ES ārējām robežām, jo šīm dalībvalstīm bija uzlikts pienākums apstrādāt visus patvēruma pieprasījumus. Tomēr dalībvalstīm neizdevās panākt vienošanos par atbildības sadali.
2020. gada septembrī EK ierosināja jaunu Migrācijas un patvēruma paktu. Jaunā pakta mērķis bija uzlabot robežu pārvaldību un atvieglot patvēruma saņemšanu personām, kas lūdz patvērumu uz robežas, kā arī izveidot obligātu pirmsieceļošanas pārbaudi, lai būtu iespējams noteikt pieteikuma iesniedzēja statusu uzreiz pēc personas ierašanās ES dalībvalstī.
Kopīgas atbildības ieviešana dalībvalstu starpā ir viens no pakta pamatpunktiem. Ierosinātā sistēma veicina sadarbību ES valstu starpā, piemēram, patvēruma meklētāju pārvietošanu no pirmās ieceļošanas valsts uz citu, kā arī tādu personu, kurām nav legālu tiesību uzturēties ES, atgriešanu sākuma valstī. Jaunā sistēma ir balstīta uz brīvprātīgu sadarbību un elastīgiem finansiālā atbalsta veidiem, taču krīzes apstākļos dalība sistēmā var kļūt par prasību. Parlaments 2023. gada aprīlī pieņēma savu nostāju par Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas reformu.
Tāpat 2021. gada novembrī Parlaments pēc vienošanās ar Padomi atbalstīja Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) pārveidi par ES Patvēruma aģentūru, kas padarīja patvēruma procedūras ES valstīs vienveidīgākas un ātrākas.
Parlaments 2021. gada jūlijā apstiprināja atjaunoto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) budžetu 2021.–2027. gadam, kas palielināsies līdz 9,88 miljardiem eiro. Jaunajam fondam jāveicina kopējās patvēruma politikas stiprināšana, jāattīsta legālā migrācija atbilstoši dalībvalstu vajadzībām, jāatbalsta trešo valstu valstspiederīgo integrācija un jāsniedz ieguldījums cīņā pret nelegālo migrāciju. Līdzekļi arī palīdzēs dalībvalstīm taisnīgāk sadalīt atbildību par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Tāpat deputāti arī atbalstīja jaunu Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF) izveidi un vienojās tam piešķirt 6,24 miljardus eiro. IBMF jāpalīdz uzlabot ES valstu spējas robežu pārvaldībā, vienlaikus nodrošinot pamattiesību ievērošanu. Fonds veicinās kopēju, saskaņotu vīzu politiku un ieviesīs aizsardzības pasākumus neaizsargātām personām, kas ierodas Eiropā, īpaši nepavadītiem bērniem.
Stiprina “Frontex”
2015. gadā bēgļu plūsmas radīja pārslodzi dalībvalstu robežapsardzes iestādēm. Eiropas Parlaments pieprasīja stiprināt ES robežu uzraudzības aģentūru “Frontex”, un Eiropas Komisija ierosināja paplašināt aģentūras pilnvaras, pārveidojot to par pilntiesīgu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru ar mērķi uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību un drošību un atbalstīt dalībvalstu robežapsardzes institūcijas.
“Frontex” jaunās pilnvaras tika oficiāli ieviestas 2016. gada oktobrī uz Bulgārijas robežas ar Turciju, no kurienes plūda tur patvērušies migranti. Aģentūra palīdz ES dalībvalstīm un Šengenas zonas valstīm veikt visu veidu robežkontroles pasākumus. Piemēram, “Frontex” sniedz atbalstu pašos robežkontroles punktos, kā arī cīņā pret pārrobežu noziegumiem, gaisa telpas novērošanā, informācijas vākšanā un atgriešanas procedūru izpildē.
“Frontex” pašreizējā pastāvīgajā korpusā ir vairāk nekā 2000 robežsargu. Tiek plānots līdz 2027. gadam aģentūrā izveidot jauno pastāvīgu robežsargu korpusu ar 10 000 darbiniekiem.
Reakcija uz Ukrainas bēgļu krīzi
Papildus patvēruma sistēmai ES ir izveidojusi arī pagaidu aizsardzības mehānismus konkrētām bēgļu vai pārvietoto personu grupām. Piemēram, Direktīva par pagaidu aizsardzību nodrošina sistēmu pagaidu aizsardzības piešķiršanai. Direktīva tika izveidota 2001. gadā, reaģējot uz Balkānos notiekošo konfliktu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, ES reakcija un solidarizācija ar iebrukumā cietušajiem izpaudās vairākās darbībās un lēmumos.
ES sniedza Ukrainai tiešu humanitāro palīdzību, ārkārtas civilās aizsardzības palīdzību un atbalstu robežšķērsošanas punktos, kā arī aizsardzības piešķiršanu Eiropas Savienībā ieceļojošajiem bēgļiem. Reakcija uz Ukrainā notiekošo bija pirmā reize ES vēsturē, kad stājās spēkā iepriekš izveidotā Direktīva par pagaidu aizsardzību, nosakot likumus cilvēku masveida ieceļošanas pārvaldībai.
UZZIŅA
Galvenās izmaiņas ES patvēruma un migrācijas sistēmas reformā
• Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula (PMPR) aizstās pašreizējo Dublinas regulu.
• Personām, uz kurām attiecas patvēruma procedūra uz robežas, nav atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā, bet jāuzturas pie ārējās robežas vai noteiktās vietās valsts teritorijā.
• Dalībvalstīm ir arī jāievieš mehānisms pamattiesību ievērošanas uzraudzībai robežprocedūrā.
• Atbildīgās iestādes var pieteikumu noraidīt kā nepieņemamu, ja piemēro drošas trešās valsts koncepciju – pieteikuma iesniedzējam ir jāgarantē dzīvība un brīvība, un viņam jābūt aizsargātam pret izraidīšanu.
• Patvēruma meklētājiem ir jāpiesakās pirmās ieceļošanas vai likumīgas uzturēšanās dalībvalstī.
• Eiropas Komisija izstrādās savu piecu gadu Eiropas patvēruma un migrācijas pārvaldības stratēģiju.
• Pirmās ieceļošanas dalībvalsts par patvēruma pieteikumu būs atbildīga 20 mēnešus.
• Ja valsts vēlas kādu personu pārsūtīt uz dalībvalsti, kas ir faktiski atbildīga par to, un minētā persona aizbēg, atbildība pēc trim gadiem tiks nodota pārsūtītājai dalībvalstij.
• Tiks izveidots jauns solidaritātes mehānisms. Nevienai dalībvalstij pārcelšana nebūs jāveic obligāti.
• Tiks noteikts minimālais pārcelšanas gadījumu skaits – 30 000 gadā – no dalībvalstīm, caur kurām ES ieceļo lielākais skaits personu. Ikgadējais minimālais finansiālo iemaksu apjoms būs 600 miljoni eiro.
• Personām, kas aizturētas saistībā ar ārējās robežas neatļautu šķērsošanu, veiks skrīningu (identifikācijas, veselības un drošības pārbaudēm, kā arī pirkstu nospiedumu noņemšanas un reģistrēšanas “Eurodac” datubāzē).
• “Eurodac” datubāzē papildu pirkstu nospiedumiem tiks iekļauti biometriskie dati, piemēram, sejas attēli.
• “Eurodac” papildus tiks iekļautas arī personas, kuras valstī uzturas nelikumīgi.
• Biometrisko datu vākšana obligāta attiecībā uz personām, kas ir vismaz sešus gadus vecas (iepriekš –14 gadus).
• Šis jaunais noteikums neattieksies uz Ukrainas bēgļiem, uz kuriem pašreizējā sistēmā attiecas pagaidu aizsardzība.
• Personas, kas tiek pārmitinātas, tiks reģistrētas “Eurodac”.
• Ja pēc drošības pārbaudēm šķiet, ka persona varētu radīt apdraudējumu valsts iekšējai drošībai, tā būs jāreģistrē.
• Tiesībaizsardzības iestādēm būs pieeja “Eurodac” datubāzei, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus.
• Ietverti arī noteikumi situācijām, migranti tiek instrumentalizēti politiskos nolūkos.
• Krīzes situācijā dalībvalstīm atļauts atkāpties no konkrētiem noteikumiem patvēruma un atgriešanas procedūrā – pieteikumu reģistrāciju četras nedēļas septiņu dienu vietā.
• Krīzes situācijā dalībvalstīm nav jāuzņem atpakaļ patvēruma meklētāji no citas ES valsts, kā tas tām būtu jādara parastos apstākļos.
• Dalībvalsts, kas saskaras ar krīzes situāciju, var pieprasīt solidaritātes ieguldījumus no citām ES valstīm.
Avots: Eiropas Parlaments
Latvija – migrantu tramplīns uz Rietumeiropu
Kā Latvija uz savas ādas izjūt migrāciju kopš 2015. gada? Lai arī visi esam redzējuši dramatiskus skatus TV un internetā, kad migranti cenšas tikt un tiek pāri žogiem vai citām vietām tā saucamajā zaļajā robežā, situācija vismaz skaitliski ne tuvu nav salīdzināmi ar ES valstīm dienvidos un rietumos. Pirmkārt, daudz mazāk ienāk, otrkārt, tie, kas ienāk, Latvijā lielākoties negrib uzkavēties zemo pabalstu, algu un klimata dēļ, nav mums izveidojušās arī tik lielas ārzemnieku kopienas kā, piemēram, Vācijā, Francijā, kas palīdzētu iedzīvoties migrantiem.
No 2015. līdz 2023. gadam (ieskaitot) saņemti 4326 pirmreizējie patvēruma iesniegumi, no kuriem bēgļa statuss piešķirts 544, alternatīvais statuss – 536, šādu informāciju “Latvijas Avīzei” sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pa šiem gadiem visvairāk pirmreizējie patvēruma iesniegumi saņemti 2023. gadā – 1624, no kuriem bēgļa statuss piešķirts 88 un alternatīvais statuss 40 personām. Patvēruma meklētāju visvairāk ieradušies no Krievijas, Baltkrievijas, Afganistānas, Irānas, Irākas, Sīrijas, Indijas, Azerbaidžānas un Gruzijas.
Bēgļa statuss tiek piešķirts cilvēkam, kurš nevar atgriezties valstī, no kuras ieradies, jo pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības, politiskās pārliecības dēļ. Alternatīvais statuss – ja valstī, no kuras cilvēks ieradies, viņam draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, nepieciešama aizsardzība starptautisku vai iekšēju bruņoto konfliktu dēļ.
No 2016. līdz 2023. gadam nelikumīgu zaļās robežas šķērsošanu veica 2009 cilvēki. Visvairāk 2023. gadā – 509, vismazāk – 2020. – 30. 2024. gadā līdz februāra vidu nebija neviena gadījuma.
Kamēr patvēruma meklētāji gaida lēmumu par patvēruma piešķiršanu vai nepiešķiršanu, viņiem ir tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centros Muceniekos un Liepnā, saņemt trīs eiro dienas nauda un ES fondu finansētus pārtikas produktu un higiēnas preces. Protams, tie nav vienīgie izdevumu, piemēram, Liepnas centra uzturēšanas un remontu izdevumi 2023. gadā bija nedaudz virs miljons eiro, Mucenieku centrā – gandrīz pusmiljons eiro.
Latvija no ES patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda īpašo gadījumu “Pārvietošana/Pārcelšana un izmitināšana” no 2016. līdz 2021. gadam (ieskaitot) saņēmusi 2 460 945 eiro, bet 2022. un 2023. gadā no ES patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda īpašo gadījumu “Steidzamu izmitināšanas un humānās palīdzības vajadzību risināšana, ko rada palielināts patvērumu meklētāju skaits” saņēmusi 21 000 eiro. Patvēruma meklētāji tiek finansēti arī no valsts budžeta. Dienas naudai, uzturam un medicīnai kopš 2015. gada tiek atvēlēti līdzekļi ik gadu. Sakot no 57 339 eiro (2015) līdz 300 469 eiro (2023).
Ja cilvēkam netiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, tad viņam izsniedz labprātīgas izbraukšanas rīkojumu, kas paredz Latvijas teritorijas atstāšanu 30 darba dienu laikā. Ja šis rīkojums netiek pildīts, tad cilvēks saņem piespiedu izbraukšanas rīkojumu un ar varu tiek izraidīts vai nu uz savas pilsonības valsti, vai valsti, kur tam ir tiesības uzturēties. PMLP neveic uzskaiti, cik bēgļu un alternatīvo paliek uz dzīvi Latvijā.
Kad noskaidrojies, ka nelegāli ieceļojušajam migrantam patvērums nepienākas, ko darīt valsts iestādēm?
Atsevišķs stāsts ir Ukrainas iedzīvotāji, kuriem pēc Krievijas iebrukuma ar speciālu – Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu – mūsu valstī piešķirta pagaidu aizsardzība. Februāra vidū Latvijā tādu cilvēku bija 47 458.
Kā apstādināt nelikumīgo migrāciju, ievērojot cilvēktiesības
2023. gada aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma nostāju sarunām ar ES Padomi par ES ārējo robežu pārvaldības procedūras pārskatīšanu nelikumīgajiem migrantiem. Parlaments piedāvā atvieglot un paātrināt patvēruma pieprasījuma izskatīšanas procesu. Lai apstiprinātu vai noraidītu pieprasījumu, būtu nepieciešams veikt pretendenta skrīningu. Kopējais procesa ilgums, ieskaitot skrīningu un iespējamo lēmuma pārsūdzēšanu, nedrīkstētu pārsniegt 12 nedēļas. Pieprasījuma noraidīšanas gadījumā personai, par kuru iesniegts pieprasījums, būtu jāatgriežas mītnes valstī 12 nedēļu laikā.
Jaunie noteikumi arī samazinātu migrantu aizturēšanas gadījumu skaitu. Patvēruma pieprasījuma izskatīšanas vai atgriešanas procesa laikā attiecīgajai ES dalībvalstij ieceļotājs būtu jāizmitina. Aizturēšana jāizmanto tikai gadījumos, kad nav citu variantu.
ES veic virkni pasākumu, lai palīdzētu migrantiem integrēties sabiedrībā viņu jaunajās valstīs. “Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds 2021.–2027. gadam” sniedz tiešu finansējumu vietējām un reģionālām iestādēm, lai veicinātu integrācijas programmu izveidi ar fokusu uz konsultācijām, izglītību, valodas un citām apmācībām, piemēram, pilsoniskās izglītības kursiem un profesionālo orientāciju.
Bēgļu integrācija tiek veicināta arī ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu. Uzņemšanas nosacījumu direktīva tiek pārskatīta, lai nodrošinātu līdzvērtīgus uzņemšanas standartus visās ES valstīs attiecībā uz materiālajiem apstākļiem, veselības aprūpi un atbilstošu dzīves līmeni tiem, kuri pieprasa starptautisko aizsardzību.
Patvēruma meklētājiem jāļauj uzsākt darbu ne vēlāk kā sešus mēnešus no pieteikuma reģistrācijas dienas. Meklētājiem jānodrošina pieeja valodas apmācībām, pilsoniskās izglītības kursiem un profesionālajai orientācijai. Visiem bērniem, kuri pieprasa patvērumu, jāiestājas skolā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierašanās dalībvalstī.
VIEDOKLIS
Roberts Zīle: viegli nav un nebūs
Pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieka Roberta Zīles (Nacionālā apvienība, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) teiktā, vienošanās nebija viegla. Visas šīs lietas, ka saistās ar migrāciju, esot ļoti komplicētas. Vēl joprojām tiekot slīpētas detaļas. Izmaiņas tika veiktas pa daļām, un tikai tagad process ir beidzies un juristi strādā, lai dokumentus, kas vēl nav gatavi, sagatavotu balsošanai – tā varētu notikt Parlamenta sesijā aprīlī. Tad arī likumdošana stāsies spēka.
Bet velns slēpjoties detaļās un daudzi noteikumu regulējumi vēl tikai tapšot. Tāpat neesot līdz galam skaidrs, kā notiks darbu koordinācija un finanšu plūsma. Valstu situācijas esot ļoti dažādas, piemēram, salīdzinot Viduseiropas valstis ar Baltijas valstīm, kuras izjūt hibrīdkara elementus no Krievijas un Baltkrievijas puses.
– Par ko būtu jāuztraucas ierindas Latvijas pilsonim?
– Par to, kā likumdošana strādās saistībā ar turpmāko migrāciju pāri Krievijas un Baltkrievijas robežām. Tur ir gan krimināli elementi, gan šo abu valstu politiskas intereses. Kā zināms, migranti Latvijā palikt negrib – viņi dodas tālāk Eiropā. Kā strādās sistēma, kas viņus atgriež atpakaļ? Kā strādās migrantu kvotas? Kā atlasīs un kā motivēs palikt migrantus Latvijā, kur ir, viņuprāt, tik mazi pabalsti un tik slikts klimats? Ko darīs Latvijas valdībā un kā tā sadarbosies ar citām Eiropas Savienības valstu valdībām?
– Eiropā, arī Latvijā, trūkst darbaspēka. Varbūt migranti to atrisinās?
– Jāsaprot, ka migranti vairumā gadījumu nav darbaspēks, uz ko varbūt kāds cer. Pēc 2015. gada simtiem tūkstošu migrantu ieceļojuši Vācijā, bet, piemēram, tur joprojām lidostās trūkst cilvēku, kas apstrādā bagāžu un tāpēc aizkavējas reisi. Domāju, ka ar laiku likumdošana migrācijas jautājumos būs jāpadara stingrāka. Daudzas valstis var nebūt mierā ar lielu migrantu pieplūdumu, un var rasties idejas arī par robežkontroli valstu starpā. Un valstu valdībām ļaudis var izdarīt spiedienu gan par lielajiem pabalstiem, gan par migrantu radikalizāciju. Lielajās pilsētās migrācija atstās iespaidu uz pašvaldību politiku un pēc tam arī uz valstu politiku. Tā ka viegli nebūs.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
