Vai par Itālijas valsts galvu tiks izraudzīta sieviete? 0
Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno, kurš savos 89 gados šobrīd ir vecākais Eiropas Savienības valstu vadītājs, ir paziņojis par atkāpšanos no amata vecuma un veselības stāvokļa dēļ. Napolitāno atstās savu amatu pēc 13. janvāra, kad Itālija būs oficiāli noslēgusi savu prezidentūru ES Padomē un nodevusi vadības grožus Latvijai. Pēc Napolitāno demisijas parlamentam 15 dienu laikā būs jāizrauga jauns prezidents, tāpēc jau ir sākusies aktīva kandidātu apspriešana. Itālijas plašsaziņas līdzekļi prognozē, ka pirmoreiz valsts vēsturē par prezidentu varētu tikt izraudzīta sieviete. Diskusijas par Napolitāno pēcteci gan šobrīd aizēno polemika ap valdības iecerēto fiskālo reformu, kuras viens paragrāfs tautā jau guvis nosaukumu “Berluskoni glābējs”, jo ļautu bijušajam un par nodokļu nemaksāšanu notiesātajam Silvio Berluskoni atgriezties vadošos amatos.
Napolitāno vietā vēlas… Napolitāno
Napolitāno, kurš ir pirmais uz otro pilnvaru termiņu pārvēlētais prezidents Itālijas vēsturē, savā Jaungada uzrunā apstiprināja jau iepriekš izskanējušo informāciju par to, ka gatavojas tuvākajā laikā demisionēt. 89 gadus vecais politiķis nekad nav slēpis, ka grasās amatu pamest pirms septiņu gadu termiņa beigām sava cienījamā vecuma un veselības dēļ, tomēr apņēmās palikt amatā, līdz Itālija noslēgs prezidentūru ES Padomē. Napolitāno 2013. gadā negribīgi piekrita pārvēlēšanai, jo parlamenta vēlēšanu iznākuma dēļ Itālija tobrīd atkal bija nonākusi politiskā strupceļā un partiju līderi pārliecināja aizejošo prezidentu, ka viņa atkārtota ievēlēšana ir vienīgā iespēja atrisināt politisko krīzi valstī. Napolitāno piekrita “uzņemties atbildību valsts priekšā”, taču uzreiz pieļāva iespēju atkāpties no amata pēc pāris gadiem, kas nepieciešami steidzamāko reformu veikšanai. Savā Jaungada uzrunā aizejošais prezidents savu lēmumu pamatoja ar veselības stāvokli, kas aizvien vairāk ierobežo iespējas pildīt prezidenta pienākumus, kā arī ar valsts ekonomisko situāciju, kas pamazām uzlabojas, tāpēc Napolitāno uzskata, ka ir savu pienākumu izpildījis. Šobrīd viņš ir vecākais valsts galva Eiropā un trešais vecākais pasaulē aiz Zimbabves prezidenta Roberta Mugabes, kam drīzumā apritēs 91 gads, un 90 gadus vecā Saūda Arābijas karaļa Abdullas.
Pēc Napolitāno atkāpšanās valsts prezidenta pienākumus uz laiku uzņemsies Senāta prezidents Pjēro Graso un ar steigu tiks meklēts jauns valsts vadītājs. Lai uzvarētu abu parlamenta palātu apvienotajā balsojumā, kandidātam pirmajās trijās balsošanas reizēs ir jāsavāc vismaz divas trešdaļas balsu. Sākot ar ceturto kārtu, uzvarai ir nepieciešams vienkāršs balsu vairākums.
Iespējamo kandidātu apspriešana jau ir sākusies, bukmeikeri par galvenajiem favorītiem uzskata bijušo Eiropas Komisijas prezidentu Romāno Prodi, pašreizējo ekonomikas ministru Pjēru Karlo Padoanu, juristi un senatori Annu Finokjāro un juristu Stefano Rodotu, kuru 2013. gada prezidenta vēlēšanās par savu kandidātu izvirzīja komiķa Bepes Grillo vadītā “Pieczvaigžņu kustība”. Bet iedzīvotāju aptaujas liecina, ka itālieši vēl nespēj samierināties ar Napolitāno aiziešanu, jo viņa vietā vislabprātāk redzētu viņu pašu. Institūta “Ixe” veiktajā aptaujā par nākamo valsts prezidentu 19% aptaujāto balsojuši par Napolitāno, otrajā vietā atstājot bijušo ārlietu ministri Emmu Bonīno, kurai seko Romāno Prodi, Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Pjērs Karlo Padoans, kaut gan Prodi un Dragi ir jau paziņojuši, ka atteiksies no kandidēšanas uz prezidenta amatu. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto sagaida, ka par valsts prezidenti šoreiz varētu kļūt sieviete.
Laiks sievietei?
Kopš izveidota Itālijas Republika, tajā bijuši 11 prezidenti, visi vīrieši. 1985. gadā pirmoreiz valsts vēsturē uz prezidenta amatu kandidēja divas sievietes, tomēr neviena no viņām neguva pietiekamu atbalstu. Dzimumu līdztiesība Itālijā vairāk nekā daudzās citās ES valstīs pastāv tikai uz papīra, gandrīz puse darbspējīgo sieviešu nestrādā algotu darbu un vadošajos amatos sievietes ir tikai 25%, lai gan šis skaitlis pamazām pieaug, tomēr ir vēl tālu no ES vidējā rādītāja – 33%. Itālijas premjers Mateo Renci pievērš lielu uzmanību sieviešu kvotām, viņa valdībā puse no 16 ministriem ir sievietes, kas Itālijā vēl nesenā pagātnē šķita nesasniedzams rādītājs. Šajā gaisotnē Itālijas plašsaziņas līdzekļi aizvien biežāk izsaka minējumus, ka ir pienācis laiks par valsts prezidentu izraudzīties sievieti. Starp iespējamo kandidātu vārdiem aizvien biežāk tiek minēta 59 gadus vecā Anna Finokjāro – Renci vadītās Demokrātiskās partijas pārstāve, juriste, kuru ciena arī opozīcijas partijas. Daži politologi uzskata, ka arī Napolitāno savā Jaungada uzrunā netieši norādījis, ka par savu pēcteci labprāt redzētu tieši Annu Finokjāro. Parlamenta kameras prezidente Laura Boldrini ir pati pieteikusies kandidēt uz valsts prezidenta krēslu, paziņojot laikrakstam “Corriere della Sera”: “Ja jau sieviete var vadīt Eiropas kodolpētījumu organizāciju CERN, tad var vadīt arī Itāliju.” Boldrini atsaucās uz itāliešu fiziķi Fabiolu Džanoti, kura novembrī kā pirmā sieviete vēsturē tika ievēlēta par CERN ģenerāldirektori un kuru savā Jaungada uzrunā pieminēja arī Napolitāno.
Tomēr pēdējais vārds prezidenta izvēlē, vai tas būtu vīrietis vai sieviete, piederēs parlamenta deputātiem un senatoriem, no kuriem tikai 31,4% ir sievietes. Pagaidām politiskie spēki šķiet vienisprātis tikai par to, ka prezidentam jābūt bezpartijiskam vai visu partiju atzītam, kurš spētu rast risinājumu Itālijas ekonomiskajām grūtībām un palielināt valsts starptautisko prestižu.
“Berluskoni glābējs” saduļķo ūdeņus
Taču brīdī, kad valsts politiskajiem spēkiem vajadzētu rast kopīgu valodu veiksmīgai prezidenta izvēlei, notiek pretējais – valdības iecerētā fiskālā reforma ir saasinājusi domstarpības un radījusi aizdomas par Renci tīšiem centieniem vienoties ar Berluskoni. Labēji centriskās partijas “Forza Italia” līderis Berluskoni jau pirms dažiem gadiem atzina, ka uzskata sevi par atbilstošu valsts prezidenta amatam, taču 2013. gada augustā tika notiesāts par krāpšanos ar nodokļiem un uz diviem gadiem zaudēja tiesības ieņemt valstiski nozīmīgus amatus un kandidēt vēlēšanās. Renci valdības iecerētā fiskālā reforma vēlas uzlabot iedzīvotāju un uzņēmēju attiecības ar valsts iestādēm, cita starpā samazinot sodus par kļūdām nodokļu maksājumos. Par “Berluskoni glābēju” tautā dēvētais 19. paragrāfs atceļ kriminālsodus par nenomaksātajiem nodokļiem, ja to summa nepārsniedz trīs procentus no maksātāja kopējiem īpašumiem, tātad atceltu arī Berluskoni piespriesto sodu. Pēc sabiedrības nosodījuma un strīdiem pat paša partijas iekšienē, Renci ir paziņojis, ka šis paragrāfs ir bijis nepārdomāts un tiks mainīts.
