Eiropas Tautas partija guvusi pārliecinošu uzvaru svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 17
Eiropas Tautas partija (EPP) guvusi pārliecinošu uzvaru svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vairojot savu ietekmi plenārsēžu zālē, pat ja galēji labējās grupas ir guvušas lielus panākumus visā blokā.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem centriski labējie spēki ir uz pareizā ceļa, lai parlamentā būtu aptuveni 184 likumdevēji, kas ir ceturtā daļa no 720 sēžu zālē. Tā ir vienīgā centriskā partija, kas šajās vēlēšanās ir augusi: kreisi centriski sociālisti un demokrāti (S&D) palika stabili, bet liberālā grupa Atjaunot Eiropu cieta sakāvi.
No savām varas pozīcijām EPP vislabāk var noteikt ES politiku, pagriežot dienaskārtību pa labi. “Mēs esam rūpniecības partija, mēs esam lauku apvidu partija, mēs esam Eiropas lauksaimnieku partija,” izdevumam POLITICO nesen sacīja Parlamenta ETP grupas vadītājs Manfrēds Vēbers.
Lai gan EPP varētu atkal pievienoties lielajai koalīcijā ar sociālistiem un liberāļiem, tā varētu arī vienoties par darba attiecībām atsevišķos jautājumos ar partijām, kas atrodas tālāk labējā pusē, ja tā var to izdarīt, neatsvešinot centriskos sabiedrotos.
Galēji labējie uzvar
Kā prognozēja aptaujas, galēji labējie spēki guva lielus panākumus visā blokā. Francijā Nacionālais mītiņš ieguva gandrīz trešdaļu balsu, nostiprinoties kā vadošā ultranacionālistu grupa nākamajā parlamentā. Līdzīgi pieauga Itālijas premjerministra Džordžijas Meloni vadītā Itālijas grupa, kuru atbalstīja vairāk nekā ceturtā daļa vēlētāju.
Divas Eiropas Parlamenta grupas, kas atrodas vistālāk pa labi – Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR) un Identitātes un demokrātijas (ID) grupa, plenārsēžu zālē pārvaldīs 131 vietu. Neskaitot Alternatīva Vācijas 15 likumdevējus , Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna partijas Fidesz 10 pārstāvjus, sešus Polijas Konfederācijas partijai piederīgos vai trīs Bulgārijas prokremliskās atdzimšanas partijas biedrus.
Meloni panākums Itālijā samazināja līgu. Kādreiz vadošā partija Identitātes un demokrātijas grupā svētdien zaudēja divas trešdaļas no savām vietām. Spānijā partiju Vox līdzīgi iedragāja jauna partija The Party is Over, ko vada galēji labējā interneta personība Alvise Perez. Šī jaunā grupa nodrošināja trīs vietas, kuras varēja iegūt Vox, kas dubultoja savu pārstāvniecību un nākamajā pilnvaru termiņā Briselē būs seši likumdevēji.
Ja galēji labējie veidotu vienu grupu, tas būtu otrs lielākais spēks parlamentā aiz tradicionāli dominējošās Eiropas Tautas partijas. Sacensības un nesaskaņas tās rindās padara šo scenāriju maz ticamu, taču tā milzīgais apjoms tomēr radīs pareizu spiedienu uz ES politiku.
Fon der Leiena šaurais ceļš uz uzvaru
Svētdienas rezultāti liecina, ka Eiropas Komisijas prezidentei Ursulai fon der Leienai ir labas iespējas palikt amatā, taču skaidri tas nav zināms.
Ja viņa iegūs ES valstu līderu atbalstu, viņai būs jāpanāk, lai Parlaments apstiprina viņas piedāvājumu. 2019. gadā viņa tika ievēlēta ar EPP, S&D un Renew Europe balsīm. Tā pati koalīcija principā varētu viņai nodrošināt vēl vienu vairākumu.
Balsojums par viņas kandidatūru ir slepens. Pēdējo reizi, kad viņa lūdza parlamenta atbalstu pirms pieciem gadiem, teorētiski viņa varēja paļauties uz 440 likumdevēju atbalstu, kas pieder pie trim centristu grupām, bet ieguva tikai 383 balsis .
Šoreiz trijās grupās būs vairāk nekā 400 no 720 likumdevējiem sēžu zālē. Ar to vajadzētu pietikt, ja visi viņu biedri balsos par viņu, taču nav droši, ka viņi visi to darīs: pat dažas EPP partijas ir paziņojušas, ka neatbalstīs viņu.
Melnā acs Eiropas zaļajiem
Pēc pieciem gadiem, kuru laikā Brisele parakstīja Zaļo kursu, vēlētāji vērsās pret ekoloģiski domājošām partijām un izbalsoja to pārstāvjus no parlamenta.
Zaļās partijas lielākos zaudējumus radīja delegācijas, kas pārstāvēja Franciju un Vāciju, kuras veidoja pusi no kustības parlamentā. Neskatoties uz nelieliem panākumiem tādās valstīs kā Nīderlande un Dānija, grupa zaudēs vairāk nekā duci likumdevēju, samazinoties no ceturtās uz sesto lielāko partiju palātā.
