Eiropas Savienoto valstu izveide vairs nav aiz kalniem? 0
Gan Briselē, gan ES valstīs sākusies diskusija par federālas Eiropas veidošanu kā instrumentu izkļūšanai no krīzes. Tas nozīmē daļas no ES valstu suverenitātes atdošanu Briselei, šonedēļ Rīgā uzsvēra Guntrams Volfs, ietekmīgs ES ekonomists.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sākusi jaunu debašu ciklu, uz kuru aicinās Eiropā sadzirdētu viedokļu paudējus. Viņi palīdzēs rosināt sarunas par Eiropā notiekošajiem procesiem un šajā gaismā skatīt pašmāju procesus. Šonedēļ vieslekciju “Eirozonas krīze un nākotnes politikas izvēles” Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA) lasīja ietekmīgas domnīcas “Bruegel” institūta direktora vietnieks, ekonomists Guntrams Volfs, vēlāk par šo tēmu diskutējot arī ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, uzņēmējiem un citiem interesentiem. G. Volfs tikās arī ar Saeimas deputātiem.
Trīs vissvarīgākie izaicinājumi
G. Volfa uzstāšanās REA un diskusija EK pārstāvniecībā parādīja, ka faktiski notiek tas, par ko jau kādu laiku runā Latvijas valdības ministri. Proti, runa ir par “divu ātrumu” Eiropu. G. Volfs galvenokārt analizēja eirozonas valstu samezglojumus un ieteica risinājumus. Tikšanās laikā REA un diskusijā ES mājā netieši tika norādīts – tieši tām valstīm, kas ir ieviesušas eiro, būs noteicošais vārds savienības nākotnes veidošanā.
“Viens no trīs vissvarīgākajiem izaicinājumiem ir tas, ka pēdējo 3 – 4 gadu laikā nav veikta ekonomiskā pielāgošanās,” teic eksperts. Viņš paskaidroja, ka tas nozīmē valstu konkurētspējas celšanu, cenu pielāgošanos. Kā zināms, Latvija veica iekšējo devalvāciju, stiprināja valsts konkurētspēju, bet daudzas citas valstis nepielāgojās jaunajai situācijai un turpināja dzīvot kā agrāk.
Otrs eirozonas izaicinājums ir skaidras izaugsmes stratēģijas trūkums. “Šis jautājums ir jāliek politiķu diskusijas darbakārtībā,” teic G. Volfs. Viņš gan piebilst, ka situācija nav tik vienkārša, kā varētu domāt. Proti, ES nav iestādes, institūcijas, kas šo izaugsmes politiku veidotu un rosinātu pašu procesu. “Eiropas Centrālā banka ar savu īstenoto monetāro politiku var vien nedaudz palīdzēt, bet Eiropas Komisija veido vadlīnijas reformu veikšanai,” tā G. Volfs. Viņš arī noraidīja izskanējušās runas, ka iniciatīvu visas savienības izaugsmes nodrošināšanā varētu uzņemties Vācija. “Vācijā patlaban ir viszemākais bezdarbs pēdējo 20 gadu laikā, tautsaimniecība aug. Ir jābūt kopējam ES lēmumam,” piebilda eksperts.
Trešais, viņaprāt, vissvarīgākais izaicinājums eirozonai ir trauslā banku sistēma. Tāda tā izveidojusies tāpēc, ka valdības valsts parādu uzticējušas pašu valstu kredītiestādēm un, šūpojoties valdībām, nestabilas kļuvušas arī bankas. Tiesa gan, Eiropas centrālā banka palielinot finanšu sistēmas likviditāti, tomēr tas varot notikt vien tik ilgi, kamēr bankām nav maksātnespējas problēmu.
Ko darīt
G. Volfs norāda, ka ir jāveido jauna federālā iestāde, kurai būtu vara noteikt nodokļus, pārņemt dalībvalstu parādus un stabilizēt to banku sistēmu. Tas nozīmē daļas no katras ES dalībvalsts suverenitātes atdošanu Briselei. “Var teikt – tā ir fantāzija, tomēr šo iespēju aizvien vairāk vērtē dalībvalstīs un Briselē. Berlīnē pat lieto vārdu savienojumu “Eiropas Savienotās valstis”, kas, manuprāt, ir neatbilstošs,” teic eksperts. REA lekcijā viņš rādīja shēmu, kurā redzams, ka jaunā iestāde vai ES finanšu ministrs ir pakļauts Eiropas Parlamenta balsojumiem, bet veto viņa lēmumiem var uzlikt ES Ministru Padome un arī parlaments.
G. Volfs arī atgādināja, ka ekonomiskā krīze savienībā ir izveidojusi politisko krīzi. Proti, ir izveidojusies neuzticība starp eirozonas valstīm un Grieķiju. “Tas, kas patlaban notiek, ir ļoti neglīti – vācu tabloīdi grieķus dēvē par sliņķiem, bet Grieķijas laikraksti Vācijas kancleri attēlo kā Ādolfu Hitleru ar nacistu svastiku uz elkoņiem,” teica G. Volfs.
Viņu iedrošinot citu eirozonas valstu turēšanās kopā un šonedēļ panāktā vienošanās par palīdzību Grieķijai. Pazīstamais eksperts uzskata – kad ieviesa eiro, tad tika atzīts, ka ir izveidota ES monetārā savienība, kurai vēlāk sekošot arī politiskās savienības veidošana. Patlaban notiekot šīs savienības veidošanas vērtēšanas process.
Tomēr G. Volfs atzina, visām eirozonas valstīm būs ļoti grūti vienoties par konkrētiem darbiem izaugsmes nodrošināšanā.
Vācu ekonomista uzstāšanās noteikti aktualizēja Latvijā sākto diskusiju par to, vai vēlamies 2014. gadā būt starp eirozonas valstīm (šajā “klubā” tomēr ir iestājušās ekonomiski spēcīgākās valstis) vai pārējo ES valstu grupā.
Atbildot uz studentu uzdotajiem jautājumiem par reitingu aģentūru ietekmi uz tautsaimniecības procesiem, G. Volfs teica, ka tās kļūdās, par vēlu konstatē situāciju, tomēr šo aģentūru aizliegšana samezglojumus neatrisinās.
Savukārt kredītiestāžu (banku) transakcijas nodokli eksperts nosauca par “politisku”. Iemesls – Francijas prezidents Nikolā Sarkozī vizītē Berlīnē esot norādījis – šā nodokļa ieviešana viņam palīdzēšot vēlēšanu cīņā. Šo nodokli, visticamāk, maksāšot patērētājs, nevis banka.
Uz interesantu jautājumu vajadzēja atbildēt arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Proti, vai iestāšanās eirozonā katru gadu nekļūst dārgāka (plašsaziņas līdzekļos jau izskanēja ziņa, ka Igaunijai būs jāmaksā simtiem miljoni eiro stabilitātes fondā). V. Dombrovskis atbildēja, ka Latvijai būtu jāiemaksā 50 miljoni eiro, turklāt teorētiski no šīs naudas summas var cerēt saņemt arī dividendes.
Uzziņa Eiropas domnīca “Bruegel” institūts neatkarīga ekonomikas politikas domnīca, izveidota 2005. gadā, bezpeļņas organizācija, biedri ir daudzas ES valstis, finansējumu saņem no 19 valstīm, 20 vadošajām pasaules korporācijām (“Google”, “Microsoft” un daudzas citas korporācijas) un daudzām starptautiskajām institūcijām, tostarp bankām, mērķis – dot pētniecisku ieguldījumu eirozonas un globālās ekonomikas politikas veidošanā, veic pētījumus četros virzienos, tostarp pēta Eiropas tautsaimniecību (makroekonomikas līmenī), procesus globālajā ekonomikā un pārvaldē, finanses un finanšu uzraudzību, konkurenci, inovāciju un ilgtspējīgu izaugsmi, sadarbojas ar pasaules vadošajiem pētniekiem. Avots: www.Bruegel.org |
