Ozols: Eiropas Savienības zelta pases – sunim jau pārkāpts, aste vēl palikusi 17
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr Igaunijas un Somijas premjerministres aicina Eiropas Savienību pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, vēl arvien pilnībā nav atrisināts pat tā dēvēto zelta pasu jautājums, tādēļ Eiropas Komisija virzās tuvāk pārkāpuma procedūrai pret Kipru un Maltu. Savukārt tā saucamās zelta vīzas ilgtermiņa dzīvei un darbam Eiropas Savienībā drīkst izsniegt arī turpmāk.
Tiesa, vairums ES valstu tās kopš kara sākuma vairs neizsniedz ne Krievijas, ne Baltkrievijas pilsoņiem.
“Eiropas apmeklēšana ir privilēģija, nevis cilvēktiesības. Ir laiks apturēt tūrismu no Krievijas,” savā “Twitter” kontā paziņojusi Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
Solidāri šo nostāju pauda gan Tallina, gan Helsinki. Jau pagājušās nedēļas beigās par to, ka uz nenoteiktu laiku tiek pārtraukta vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas pilsoņiem (izņemot noteiktus gadījumus, piemēram, Latvijā dzīvojošu tuvinieku bēres), paziņoja arī Rīga.
Patiesības labad gan jāpiebilst, ka mūsu ziemeļu kaimiņu paziņojums nenozīmē pārtraukt jebkādu vīzu izsniegšanu, bet gan tikai to, kas iepriekš kuplā skaitā izsniegtas daudzajiem ceļotājiem no Krievijas, kas ir gan Igaunijas, gan Somijas robežvalsts.
Turklāt, pat ja Tallinas un Helsinku aicinājumu pieņemtu visā Eiropas Savienībā, tas neapturētu visas ceļošanas iespējas, piemēram, Krievijas pilsoņiem ar dubultpilsonību.
Arī gaisa satiksmes pārtraukšana nenozīmē, ka ieceļošanai var izmantot tikai sauszemes robežu ar Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu vai Poliju (Kaļiņingradas gadījumā).
Ar lidmašīnu var ierasties no trešajām valstīm, piemēram, Turcijas, savukārt ieceļošanai var izmantot jebkuras citas Šengenas valsts izdotu vīzu.
Vispār jāatzīst, ka pat pilsonības (zelta pasu) un ilgtermiņa uzturēšanās atļauju (zelta vīzu) jautājumā Eiropas Savienības valstis nav pilnīgi vienotas.
Tiesa, reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā, daudzas ES valstis vai nu pašas, vai arī, atsaucoties Eiropas Komisijas aicinājumam, pārtrauca investīciju shēmu piedāvāšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem jau agrā pavasarī.
Tomēr vienlaikus ir divas valstis – Kipra un Malta –, kas nav pat pilnībā atteikušās no tā saucamo zelta pasu izsniegšanas, lai gan ne viena, ne otra neizsniedzot tās Krievijas pilsoņiem.
Aizpērnā gada oktobrī pārkāpumu procedūras rosināšana pārliecināja Kipru pārtraukt izsniegt jaunas pases apmaiņā pret noteiktām investīcijām. Taču nu ES nācies secināt, ka valsts vēl arvien turpina iepriekš saņemto pieteikumu izskatīšanu. Tādēļ Eiropas Komisija turpina tālākus soļus pārkāpuma procedūrā, nosūtot oficiālajai Nikosijai tā saucamo argumentēto ziņojumu. Jaunu vēstuli saņēmusi arī oficiālā Valleta, paplašinot jau agrāk paustās bažas.
Tuvākajā laikā beidzas papildus piešķirtais divu mēnešu termiņš atbildes sniegšanai un neatbilstību novēršanai. Tādējādi tiktu pilnībā apturēta Eiropas Savienības pilsonības tirgošana apmaiņā pret ieguldījumiem, kas, kā liecināja arī TV kanāla “Al-Džazīra” veikts pētnieciskais eksperiments, pavēra iespēju šaubīgu personu un viņu naudas legalizēšanai Eiropas Savienībā.
Taču uzvara zelta pasu jomā tikai veicinās pieprasījumu pēc zelta vīzām, kuras ilgākā termiņā tāpat var būt pamats ES pilsonības pieprasīšanai, tiesa, kontrolētā un sakārtotā veidā, izmantojot zelta vīzas laiku, lai rūpīgāk iepazītu ES pilsonības pretendentu un izvērtētu potenciālos drošības un naudas atmazgāšanas riskus.
19 ES valstis, kas izsniedz zelta vīzas
Valsts Nosacījumi
Čehija
vismaz 3 milj. EUR investīcijas un radītas 20 darbavietas.
Vācija
vismaz 250 tūkst. EUR investīcijas un radītas piecas darbavietas.
Igaunija
vispārējā kārtībā vismaz 65 tūkst. EUR investīcijas uzņēmuma kapitālā (individuālajiem uzņēmumiem min. 16 tūkst. EUR); lielajiem investoriem min. 1 milj. EUR tiešo investīciju veidā.
Grieķija
250 tūkst. EUR vērta nekustamā īpašuma iegāde vai īre vismaz 10 gadu garumā.
Spānija
investīcijas atkarībā no veida 1–2 milj. EUR apmērā vai nekustamais īpašums vismaz 500 tūkst. EUR vērtībā.
Francija
investīcijas Francijā vai tās aizjūru teritorijās 300 tūkst. EUR apmērā un darbavietu radīšana vai saglabāšana; tiek izsniegtas arī t. s. “talantu pases” uzturēšanās atļaujas. Dažādi papildu nosacījumi.
Horvātija
ieguldījumi uzņēmumos atkarībā no investora veida, ~13 500–27 000 EUR apmērā.
Ungārija
valsts obligāciju iegāde ar vismaz piecu gadu dzēšanas termiņu par kopējo nominālo vērtību vismaz 300 tūkst. EUR.
Īrija
dažādu veidu investīcijas vērtspapīros, uzņēmumos vai nekustamajos īpašumos vismaz 1–2 miljonu EUR vērtībā; 500 tūkst. EUR, ja runa par dāvinājumu mākslās, sportā, veselībā, kultūrā vai izglītībā.
Itālija
vismaz 2 milj. EUR valsts obligācijās ar min. dzēšanas termiņu 2 gadi; vai vismaz 1 milj. EUR investīcijas uzņēmumu kapitālā vai 500 tūkst. EUR, ja runa par inovāciju jaunuzņēmumu, kas reģistrēts īpašā jaunuzņēmumu reģistrā (papildus pierādot, ka ir vēl līdzekļi vismaz 1 milj. EUR apmērā); vai 1 milj. eiro filantropiskā dāvinājumā kultūras, izglītības, zinātnes u. tml. jomās.
Lietuva
investīcijas negarantē uzturēšanās atļauju saņemšanu. Taču pagaidu atļauju var pieprasīt, ja veikts vismaz 14 tūkst. EUR ieguldījums mazā vai 260 tūkst. EUR – vidēja lieluma uzņēmumā; ir papildu prasības par darbinieku algošanu.
Luksemburga
vismaz 500 tūkst. EUR ieguldījums uzņēmuma kapitālā un vienlaikus piecu darbavietu radīšana. Investīcijas un darbavietas jāsaglabā vismaz piecus gadus. Citu veidu ieguldījumi 3–20 milj. EUR apmērā (atkarībā no veida; saglabājot radītās darba vietas vai ieguldījumu vismaz piecus gadus).
Latvija
nekustamais īpašums vismaz 250 tūkst. EUR vērtībā +5% īpašuma vērtības valsts budžetā; vai investīcijas min. 280 tūkst. EUR apmērā Latvijā reģistrētā kredītiestādē ar termiņu vismaz pieci gadi + 25 tūkst. EUR valsts budžetā; vai 250 tūkst. EUR valsts obligācijās +38 tūkst. EUR valsts budžetā; ieguldījumus var samazināt līdz 90 tūkst. EUR, ja runa par inovācijām.
Nīderlande
vismaz 1 250 000 EUR ieguldījums Nīderlandē reģistrētā inovāciju uzņēmuma kapitālā, kopuzņēmumā vai privātā noguldījumu fondā. Turklāt Nīderlande pieprasa, lai investors 4 mēnešus no 12 arī fiziski uzturētos Nīderlandē.
Polija
minimālā ieguldījumu summa nav noteikta, taču pieteicējam jāspēj pierādīt nodoms īstenot uzņēmējdarbību, radīt ienākumu, kas ir vismaz 12 reižu lielāks par vidējo algu noteiktajā administratīvajā teritorijā, uz pastāvīga līguma pamata jānodarbina vismaz divi darbinieki, kā arī viņam jābūt veselības apdrošināšanai un pastāvīgu un regulāru ienākumu avotam. Ir vēl citi papildu nosacījumi.
Portugāle
investīcijas vismaz 1 milj. EUR apmērā; vai vismaz 10 no jauna radītas darbavietas; nekustamais īpašums vismaz 500 tūkst. EUR apmērā; vai min. 350 tūkst. EUR zinātnes un pētniecības jomā; vai min. 250 tūkst. EUR mākslās vai nacionālā mantojuma rekonstrukcija un restaurācija. Sākotnēji piešķirtā termiņuzturēšanās atļauja derīga uz gadu; to pagarina, ja tiek pildīti nosacījumi. Ir vēl citas iespējas un nosacījumi.
Rumānija
vismaz 100 tūkst. EUR un 10 darbavietu radīšana sabiedrībās ar ierobežotu atbildību; vai vismaz 150 tūkst. EUR ieguldījums un vismaz 15 darbavietu radīšana akciju sabiedrībās. Sākotnēji piešķir 90 dienu vīzu, tad viena gada pagaidu uzturēšanās atļauju; pagarinājumu izskata, ja izpildīti nepieciešamie minimālie kritēriji.
Slovēnija
nav minimālo ieguldījumu prasības pagaidu uzturēšanās atļaujai, taču jābūt veselības apdrošināšanai par vismaz 30 tūkst. EUR; ja persona fiziski neuzturas Slovēnijā, tas var būt par pamatu uzturēšanās atļaujas atsaukumam; nedod automātisku piekļuvi darba tirgum. Citi papildu nosacījumi.
Slovākija
pagaidu uzturēšanās atļaujai (līdz diviem gadiem) nav noteikts minimālais investīciju apmērs, taču ārvalstniekam jāveic uzņēmējdarbība Slovākijā; pastāvīgā uzturēšanās atļauja kā kvalificētajiem investoriem: vismaz 100 miljonu EUR kapitālieguldījums; investīcijas rada vismaz 300 jaunas darbavietas; investīcijas ir sabiedrības interesēs (valdības lēmums).
