Eiropas Savienības 12 notikumi 0
1. Izejas līgums bezizejā
Pēc garām un sarežģītām sarunām Eiropas Savienība un Lielbritānija sarunvežu un britu valdības līmenī panāca vienošanos par izstāšanās sarunām 50. panta kārtībā. Taču tālākais process joprojām ir sarežģīts, jo ir jāpanāk pozitīvs balsojums Lielbritānijas nacionālajā parlamentā, lai varētu virzīties uz priekšu ar balsojumu Eiropas Parlamentā un arī dalībvalstīs. Eiropas Savienība ir paziņojusi – tiklīdz zaļo gaismu būs devuši paši briti, tā Brisele būs gatava turpināt sarunas par nākotnes attiecībām.
2. Darbavietu vairāk nekā agrāk
Darbavietas ir atjaunojušās – kopš 2014. gada Eiropas Savienībā ir izveidots gandrīz 12 miljonu jaunu darbavietu. Tas ir vairāk nekā iedzīvotāju Beļģijā. Nekad iepriekš Eiropā nav bijis tik daudz aktīvi strādājošo – tagad nodarbināti ir 239 miljoni sieviešu un vīriešu. Tiesa, jauniešu bezdarbs sasniedzis 14,8%. Tas joprojām ir pārāk augsts rādītājs, taču ir zemākais kopš 2000. gada.
3. Pieņemt, sašķirot, sūtīt atpakaļ
Ir pieņemti pieci no septiņiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem par Eiropas patvēruma sistēmas reformu. Tā rezultātā Vidusjūras austrumu daļā bēgļu skaits ir samazinājies par 97%, bet Vidusjūras centrālās daļas maršrutā – par 80%. ES operācijas kopš 2015. gada ir palīdzējušas jūrā izglābt vairāk nekā 690 000 cilvēku.
Šoruden EK nāca klajā ar priekšlikumiem par Eiropas robežu un krasta apsardzes nostiprināšanu – līdz 2020. gadam paplašināt Eiropas robežsargu rindas par desmit tūkstoš robežsargiem, kas tiktu finansēti no ES budžeta. Izvērsta Eiropas Patvēruma aģentūras darbība un paātrināta neatbilstīgo migrantu atgriešana.
4. Makrons – no mīlestības līdz naidam
Pēc Angelas Merkeles lomas vājināšanās “Eiropas motora” lomu šogad pārņēma Francijas prezidents Emanuels Makrons. Kādas tik idejas viņš ienesa Eiropas institūcijās: Eiropas finanšu ministra amatu, Eiropas valūtas fondu u. c., bet tās tika atstumtas malā, jo saskārās ar Vācijas atturīgumu. Eirozonas budžeta ieviešanu ES valstu vadītāji decembra vidū it kā teorētiski akceptēja, bet skaidrs, ka budžeta apjoms būs ļoti pieticīgs, un minētā vienošanās vairāk izskatījās pēc atbalsta Makronam. Līdzīgi var teikt par Parīzes centieniem ieviest Eiropas mērogā saskaņotu nodokļu politiku attiecībā uz tīmekļa gigantiem jeb GAFA – “Google”, “Apple”, “Facebook” un “Amazon”. Gada nogalē Makrons pats iekļuva savā politiskajā laikā lielākajos dzirnakmeņos, sasniedzot arī visā Francijas vēsturē zemāko prezidenta popularitātes reitingu. Vislielākos satricinājumus gada nogalē ir nesusi dusmās par degvielas nodokli dzimusī kustība “dzeltenās vestes”, kas pamanījusies visā valstī bloķēt autoceļus, degvielas uzpildes stacijas un pievilināt arī ekstrēmistus, kuri plašo demonstrāciju laikā pamanījās pamatīgi sapostīt Elizejas laukus un izdemolēt Trimufa arkas memoriālu. Tikai tāpēc, lai glābtu “Eiropas motoru”, Eiropas Komisija izdarīja izņēmumu un pieņems Francijas budžetu, kas pārsniedz 3% no IKP kā “vienreizēju izņēmumu”. Makrons bija spiests piekāpties masu protestiem un palielināt valsts budžetu līdz šim nepieļautos augstumos.
5. Migrantiem darbavietas rada Āfrikā
Eiropas Komisija šogad piedāvājusi jaunu savienību starp Eiropu un Āfriku – investīciju un ilgtspējīgu darbavietu savienību. Paziņots par 44 miljardu eiro lielām investīcijām privātajā un sabiedriskajā sektorā, bet iecerētajai aliansei nākamo piecu gadu laikā jādod līdz pat 10 miljoniem jaunu darbavietu Āfrikā. Vispirms ES garantiju instruments NASIRA 75 miljonu eiro apmērā desmitkāršos investīcijas Subsahāras reģionā un Ziemeļāfrikā un radīs 800 tūkstošus darbavietu. 45 miljonus eiro lielais Agrobiznesa kapitāla fonds atbalstīs ap 700 tūkstošu lauksaimniekus. Marokā ieplānota saules enerģijas rūpnīca un Ēģiptē Nīlas deltas attīrīšana. Vēl 300 miljoni paredzēti investīcijām klimata pārmaiņu novēršanai.
6. Itālija kacina ar budžetu
Itālija ir kļuvusi par pirmo valsti ES vēsturē, kurai Eiropas Komisija ir noraidījusi budžeta uzmetumu. Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija plāno pārāk lielus tēriņus. Kopš Grieķijas krīzes Eiropas Komisija ir iedibinājusi jaunu kārtību, kas paredz, ka eirozonas valstīm, pirms tās apstiprina nacionālo budžetu pašmājās, tas vispirms ir jāatrāda Briselei.
Šis Eiropas Komisijas lēmums sekoja pēc vēstules, ko Itālija nosūtīja Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma pamatot budžeta izdevumus. Četru lappušu garajā Eiropas Komisijai veltītajā vēstulē Itālijas valdība atzina, ka tās budžets neatbilst Eiropas Savienības stabilitātes un izaugsmes pakta normām, taču solīja, ka rūpēsies, lai budžeta deficīts nākamgad nepārsniedz 2,4 procentus no IKP, un noteikt to par izdevumu griestiem. Taču šīs tēriņu prognozes būtiski pārsniedza tās, ko bija iecerējusi iepriekšējā valdība. Trešā lielākā ekonomika eirozonu var satricināt daudz vairāk nekā Grieķija.
7. Ārā no taupības programmas
Pēc desmit klaušu gadiem Grieķija augustā beidzot izkļuva no aizdevuma programmas. Žans Klods Junkers apsveica Grieķijas tautu ar tās “Hērakla cienīgajiem pūliņiem”. Valsts pēc ilgstošās krīzes beidzot ir nostājusies pati uz savām kājām, tās budžets ir bez deficīta, un tā naudu var aizņemties starptautiskajos tirgos, taču tas nenozīmē, ka taupības laiks ir beidzies. Ar to Grieķijai, lai arī atdotu prāvo parādu, būs jārēķinās vēl ilgi.
8. Ukraina saņem naudu un atbalstu
Septembrī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis pats personiski devās uz Kijevu, lai parakstītu ar Ukrainu nodomu protokolu par miljarda eiro piešķiršanu Ukrainas valsts attīstībai. Kijeva ir saņēmusi pirmos 500 miljonus un turpina pildīt aizdevēju prasības. Pēc neatlaidīga starptautiska spiediena un ES aicinājumiem Krievija joprojām nav atbrīvojusi ukraiņu jūrniekus un kuģus, kurus sagrāba Kerčas šaurumā, kas sadala Azovas un Melno jūru. Krievija argumentēja, ka ukraiņi ir iebraukuši tās teritorijā, ko Ukrainas puse kategoriski noliedz. Krievija, bloķējot Kerčas šaurumu, liedz Azovas jūrā, kas ir starptautiski ūdeņi, ienākt arī citiem kuģiem. Eiropas Savienība pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču par jaunām nav izšķīrusies.
9. Lielākais tirdzniecības līgums
Eiropas ekonomikai visnozīmīgākais bija jūlijā parakstītais un decembrī Eiropas Parlamentā apstiprinātais ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. februārī.
Līdz šim vērienīgākā ES divpusējā tirdzniecības vienošanās atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par vienu miljardu eiro. Prognozēts, ka eksports uz Japānu pieaugs aptuveni par 35 procentiem. Lielākie ieguvēji ES pusē: vīna, stipro alkoholisko dzērienu, gaļas, piena produktu u. c. pārtikas preču ražotāji, kā arī tekstila un ādas izstrādājumu tirgotāji, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji. Līgums radīs 600 miljonu cilvēku lielu tirdzniecības zonu, kas aptvers trešdaļu pasaules IKP un 40% pasaules tirdzniecības. Eiropas Savienībai ir tirdzniecības nolīgumi ar 70 valstīm.
10. Izraugās “špicenkandidātus”
Tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām maijā, cīņa par varu Briselē kļūst aktīvāka. Lielākie politiskie spēki ir izvirzījuši savus vadošos kandidātus uz iekārojamākajiem Eiropas posteņiem, kurus, atvasinot no vācu valodas, mēdz dēvēt par “špicenkandidātiem”. Lielākās partiju grupas izvirzījušas vadošos kandidātus: Eiropas Tautas partija – Manfredu Vēberu, sociāldemokrāti – Fransu Timmermansu, bet liberāldemokrāti sola veselu komandu. Visi šie politiķi ir pirmajās rindās cīņai par Eiropas Komisijas prezidenta krēslu, un, ja neiegūs to, visticamāk, tik un tā būs pamanīti, lai savu politisko karjeru labi nodrošinātu arī tālāk. Eiropas pilsoņiem, balsojot par kādu no politiskajiem spēkiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, “līdzi tiks piedāvāts” “špicenkandidāts”, kurš, attiecīgajam politiskajam spēkam uzvarot, varētu kļūt par nākamo Eiropas valdības vadītāju.
11. Merkeles politiskais testaments
Plašas diskusijas Eiropas Savienībā izraisīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzruna Eiropas Parlamentā par bloka nākotnes redzējumu. Viņas teiktais nesa vairākas ziņas. Pirmkārt, Merkele piedāvā veidot Eiropas armiju. Un otrs – Vācijas kanclere piedāvā Eiropas Savienībai veidot pašai savu Drošības padomi ar valstu prezidentūrām rotējošā kārtībā. Kaut Angela Merkele paziņoja par aiziešanu no partijas priekšsēdētājas amata, tomēr kancleres amatā viņa būs vēl divus gadus.
12. Jābeidz grozīt pulksteni
Savas gadskārtējās runas laikā par stāvokli Eiropas Savienībā 12. septembrī EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers negaidīti aizķēra gruzdošu jautājumu. “Eiropieši 2019. gada maijā nebūs sajūsmā, ja mums arī turpmāk divreiz gadā nāksies pagriezt pulksteni, jo tā paredzēts Eiropas noteikumos. Pulksteņa grozīšana jāizbeidz,” viņš paziņoja. Kaut arī iedzīvotāju aptauja parādīja 84% atbalstu, tālāk tik viegli nevedās. Dalībvalstu ministri nolēma, ka tas jādara, bet to nevar agrāk kā divu gadu laikā. Tāpēc Junkeram neizdevās 2014. gadā apsolīto izpildīt pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Dalībvalstīm ļauts (tāds ir subsidiaritātes princips) pašām lemt, vai dzīvot pēc vasaras vai pēc ziemas laika. Baltijas valstu premjeri vienojās, ka visi arī turpmāk dzīvos pēc viena laika – pēc Somijā noteiktā.
Sagatavojuši: Ina Strazdiņa, Ivars Bušmanis
