Eiropas Savienībai – kara laika budžets 12
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Novembrī apstiprinātais Eiropas Savienības 2023. gada budžets paredz tērēt vairāk naudas Ukrainas kara seku novēršanai un straujākai zaļajai pārejai, tādēļ to pilnā mērā var dēvēt par kara laika budžetu.
ES budžets 2023. gadam būs 186 miljardus eiro liels, bet paredzētie maksājumi – 168 miljardus lieli. Atšķirība slēpjas tajā, ka ES budžets paredz rīcību un finansējumu vairāku gadu garumā. Tādēļ budžeta apmērs atspoguļo visu saistību finansējumu konkrētajā gadā, paredzot arī to saistību finansējumu, kas radīsies turpmākajos gados, savukārt paredzētie maksājumi atspoguļo budžeta tēriņus konkrētajā gadā.
Budžeta pieņemšana bija saistīta ar finišu kā sporta sacensībās un nagu kodīšanu, jo vienošanos par budžetu bija jāpaspēj panākt līdz 15. novembra pusnaktij. Ja tā nenotiktu, tad saskaņā ar likumdošanu Eiropas Komisijai būtu jāpiedāvā jauns budžeta projekts. Tas savukārt nozīmētu procesa aizkavēšanos un kavēšanos ES programmu ieviešanā līdzekļu nepietiekamības dēļ. Visiem par lielu atvieglojumu galīgo vienošanos izdevās panākt īsi pirms pusnakts.
Galvenais jautājums, kas bremzēja budžeta vienošanās panākšanu, bija budžeta kopapjoms kā tāds un tajā paredzētais iepriekš nesaplānotais finansējums jeb rezerves, kas ļauj reaģēt uz neparedzētiem notikumiem. Galu galā vienošanās tika panākta par budžeta apjomu, kas ir 1,14% no ES valstu kopprodukta. Rezultātā Eiropas Komisijas rīcībā būs par 1% vairāk līdzekļu nekā 2022. gadā.
Šis līdzekļu palielinājums ir vienu miljardu eiro lielāks, nekā sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija, bet 0,7 miljardus mazāks, nekā vēlējās Eiropas Parlaments. Vienlaikus budžets ir 2,7 miljardus eiro lielāks, nekā sākotnēji bija paredzējušas dalībvalstis. Otrs būtisks bremzējošs faktors bija budžetā paredzētais 7% algu pieaugums ES struktūrvienību štata darbiniekiem inflācijas kompensēšanai, par ko daudzas dalībvalstis bija neapmierinātas, klaji dēvējot to par “bezkaunīgu”.
Vairāk naudas Ukrainai un ceļu infrastruktūrai
Jāatzīmē, ka ES nākamā gada budžets ir daļa no Daudzgadu finansēšanas shēmas 2021. – 2027. gadam, tādēļ arī tajā ir noteiktas galvenās šā perioda ES prioritātes kā dalībvalstu konverģences veicināšana, ES ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19 krīzes, atbalsts zaļajai un digitālajai pārejai, kuru mērķis ir padarīt Eiropas ekonomiku ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku, kā arī tiek paredzēts finansējums ārkārtas situācijām, Krievijas agresīvā kara seku mazināšanai un aizvien jauniem izaicinājumiem veselības, ekonomikas un migrācijas jomās.
Tā, piemēram, nakts vienošanās paredz finansējuma palielinājumu Ukrainas atbalstam, kā arī tās robežvalstīm, piemēram, Moldovai. Šim mērķim paredzēts lielākais palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 280 miljoni eiro. Tāpat vairāk naudas tiks tērēts Eiropas militārās mobilitātes spēju palielināšanai, proti, tam, lai ES transporta infrastruktūra ir pielāgota militāro objektu pārvietošanai. Vēl viens budžeta uzsvars ir iekšējās un ārējās migrācijas finansēšanas programmas.
Lielāka elastība
Jāpiebilst, ka ES budžeta apspriešanas gaitā izskanēja aicinājumi papildināt to ar enerģētikas uzņēmumu peļņas nodokli un konfiscētajiem Krievijas oligarhu aktīviem, jo pašreizējie instrumenti esot nepietiekami, lai mazinātu Krievijas iebrukuma Ukrainā un ar to saistīto sankciju ekonomiskās sekas. Šādu kritisku nostāju pauda Eiropas Parlamenta maija rezolūcija, uzsverot, ka papildu līdzekļi nepieciešami, “lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem”, kā arī “tādējādi saglabājot Eiropas pilsoņu atbalstu darbībām, kas veiktas pret Krieviju, un citām darbībām, kas vajadzīgas, lai atbalstītu ukraiņu aizsardzības centienus”.
Tāpat tika aicināts padarīt ES budžetu elastīgāku valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, bet EK dot tiesības ierosināt jaunas budžeta programmas vajadzības gadījumā. Izskanējis arī jautājums par Ukrainas solidaritātes trasta fonda veidošanu, kas būtu paredzēts Ukrainas saimniecības atjaunošanai pēc kara. Pēc eiroparlamentāriešu domām, šādu solidaritātes fondu vajadzētu vadīt Eiropas Savienībai. Vienlaikus EP deputāti arī aicināja veidot jaunu speciālu Eiropas fondu stratēģiskās autonomijas nodrošināšanai. No tā līdzekļiem varētu finansēt pārrobežu energoinfrastruktūru, atjaunīgās enerģijas ražošanu un energoefektivitāti, kā arī kiberdrošību, rūpniecības konkurētspēju, nodrošinātību ar pārtiku, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību. Pagaidām minētajos jautājumos progresa nav, taču diskusija ir sākusies.
Viedokļi
Johanness Hāns, ES budžeta un administrācijas komisārs: “Šajā sarežģītajā laikā Eiropa demonstrē, ka tā spēj rīkoties kopējā labuma vārdā. Pieņemtais budžets palīdzēs novērst Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu sekas ar lielāka finansējuma, ieskaitot tāda, kas paredzēts migrācijai, solidaritātei, pietiekamām enerģijas piegādēm, aizsardzību, bet arī atbalstu tam, lai Eiropas valstis spētu uzņemt bēgošos Ukrainas iedzīvotājus.”
Johans van Overtvelds, EP Budžeta komisijas priekšsēdētājs: “Bez acīmredzamajiem un nepieciešamajiem tēriņiem kara seku novēršanai Ukrainā, ar 2023. gada budžetu mēs ieguldām arī jomās, kurās ES var radīt reālas pārmaiņas [pasaulē]. Pārskatot mūsu sarunu rezultātus, es redzu arī budžetu, kas ir vairāk fokusēts, nevis fragmentēts, tāds, kas demonstrē mūsu ambīcijas padarīt Eiropu par līderi pētniecībā, attīstībā un inovācijās.”
Nikolae Stefanuta, galvenais ziņotājs par ES 2023. gada budžetu: “Tieši šobrīd kaut kur Eiropā kāda māte izmanto cepeškrāsni tikai reizi nedēļā, lai pagatavotu ēdienu saviem bērniem, cenšoties neiztērēt pārāk daudz gāzes. Kaut kur citur kāds students inflācijas dēļ atsakās no plāniem studēt Francijā. Lai palīdzētu savu valstu pilsoņiem, mēs esam cīnījušies par spēcīgāku budžetu šajās sarunās un ieguvuši vienu miljardu eiro vairāk, nekā sākotnēji tika plānots. Tas nozīmē – mums būs vairāk naudas cīņai ar energoresursu krīzi, kara Ukrainā sekām, klimata pārmaiņām, sabiedrības veselības uzlabošanai un Eiropas vērtību un tiesību nostiprināšanai.”
