Britānijas premjerministrs izvirza ES reformu prasības 2
Vakar Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons, uzstājoties Karaliskajā starptautisko attiecību institūtā Londonā, detalizēja reformu prasības, ko Apvienotā Karaliste izvirza kā noteikumus tās palikšanai Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienībai jāstrādā elastīgi
“Eiropas Savienībai ir jāmainās. Tai jāstrādā elastīgi kā [valstu] tīklam, nevis kā nelokāmam blokam,” uzsvēra Kemerons. Viņš raksturoja referendumu par (ne)palikšanu ES, kam jānotiek, vēlākais, līdz 2017. gadam, kā “vissvarīgāko lēmumu, kas britu tautai būs jāpieņem vēlēšanās mūsu dzīves laikā”. Premjers teica, ka neuzskata par “neiespējamu misiju” centienus pārskatīt Britānijas vietu savienībā, bet, lai to panāktu, ir vajadzīga politiskā griba un politiskā iztēle. Kemerons mudināja ES līderus izveidot brīvu valstu elastīgu savienību, kas garantētu godīgumu gan eirozonas, gan ārpus tās esošajām valstīm. Kemerons apliecināja vēlmi palikt ES, taču neizslēdza izstāšanos, ja viņam neizdotos panākt vēlamās izmaiņas, atzīmē izdevums “Politico”. Kemerons īpaši uzsvēra elastību lēmumu pieņemšanā un nepieciešamību “ierakstīt konkurenci visas Eiropas Savienības DNS”, mazinot apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai. Runājot britu uzņēmēju forumā pirmdien, Kemerons solīja atmaskot divus pieņēmumus, kas tiek izmantoti kampaņā pret/par dalību ES. Pirmais – Britānija varot sekot Norvēģijas piemēram, kam ir pieeja vienotajam tirgum, bet nav teikšanas par tā darbību; otrais – Britānija nespēs veiksmīgi attīstīties ārpus ES. Premjera argumentus ES dalības kritiķi uzņēma ar neapmierinātības saucieniem. Londonas prasības ir vērstas pret brīvas pārvietošanās tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un iespēju kontrolēt migrāciju no Eiropas Savienības valstīm. Britu premjera prasības ir apkopotas vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, un tās paredzēts apspriest ES virsotņu apspriedē Briselē nākamnedēļ.
ES nevirzās ar vienu ātrumu
Analītiķi paredz, ka Kemerona prasības izraisīs dažādu reakciju Eiropā. Lai gan viņa aicinājums aizsargāt vienoto tirgu varētu prasīt izmaiņu veikšanu ES līgumā, tas varētu tikt atbalstīts Vācijā, Francijā un Itālijā, raksta “Politico”. Lielākie strīdi varētu būt par pabalstiem ES migrantiem. Britānijas valdība apgalvo, ka aptuveni 40% ES migrantu, kas ieradušies Apvienotajā Karalistē pēdējos četros gados, saņem kādu pabalstu. Kemerona prasībām būs pretestība ES dalībvalstīs Austrumeiropā.
Kā secinājuši domnīcas “Open Europe” pētnieki, aktīvā opozīcijā Londonas plānam par pabalstu pārskatīšanu ir Polija, Čehija un Lietuva, bet Spānijai un Beļģijai ir ļoti atturīga nostāja par lielāku lomu nacionālajiem parlamentiem. Vācijas kanclere Angela Merkele saprotoši uzņēmusi Britānijas prasības veikt reformas ES, atzīstot, ka “mūsdienu Eiropa vairs nav viena ātruma Eiropa”. Francija ir noraidījusi Britānijas centienus izvēlēties tikai sev tīkamus noteikumus no ES līguma. Dānija, Zviedrija un Nīderlande atbalsta Londonas izteiktās reformu prasības.
Londonas mērķis ir pabeigt sarunas līdz Eiropadomes apspriedei 17. decembrī, kad ES valstu vadītājiem būtu jāpieņem lēmums. Tad premjerministra Kemerona apsolītais referendums varētu notikt nākamā gada jūnijā. Analītiķi atzīmē, ka sarunas ES ietvaros var ieilgt, kas veicinātu politisku neskaidrību un pret ES vērstu noskaņojumu Britānijā, ziņo raidsabiedrība BBC. Referendumā Britānijas iedzīvotājiem būs jāatbild uz jautājumu: “Vai Apvienotajai Karalistei jāpaliek Eiropas Savienības dalībvalstij vai jāizstājas no ES?” Par varbūtējo Britānijas izstāšanos no ES visvairāk ir noraizējušies Sitijas baņķieri, jo tad Londona zaudētu atzīta starptautiskā finanšu darījumu centra lomu. Jaunākās aptaujas liecina, ka britu skaits, kas vēlas ES palikt vai to pamest, ir aptuveni vienāds, bet 20% lēmumu vēl nav pieņēmuši.
Uzziņa
Kemerona ES reformu prasības
Vienotā tirgus aizsardzība Britānijai un citām valstīm, kas nav eirozonā.
Konkurences veicināšana.
Atļauja Britānijai nepiedalīties ES plānā veidot “arvien ciešāku savienību” un nacionālo parlamentu lomas stiprināšana.
Ierobežota pieeja pabalstiem imigrantiem no ES, gan strādājošiem, gan bezdarbniekiem. Pabalsti būtu piešķirami tikai imigrantiem, kas nodzīvojuši Britānijā vismaz četrus gadus.
