– Kāda nozīme ungāriem ir 1956. gada revolūcijai un Brīvības cīņām, un kādas vēsturiskas paralēles šajā ziņā var vilkt ar Latviju? 2
– 23. oktobris ir vēsturisks datums visiem ungāriem, jo iemiesoja mūsu cīņu par brīvību un nācijas cerības. Jaunākajām paaudzēm 1956. gads nozīmē kaut ko tādu, kas bija galējais brīvības un neatkarības mērķis mūsu nācijai. 1956. gada revolūcijas sakāve bija drūmākais mirklis aukstajā karā. Mēs visi zinām, no kurienes nākam. Tā gada notikumi atradās vēstures ķēdē, kura mūs aizveda uz Austrumeiropas un Baltijas valstu brīvību. Revolūcijas gads bija tik tumšs, ka trīs gadu desmitus cilvēki Ungārijā to nepieminēja, tas bija gandrīz slepens stāsts. Kad atguvām savu brīvību, varējām par to brīvi runāt. Pēc 1989. gada vēsturniekiem pavērās plašāka iespēja tā izpētei, jo atklātībai kļuva pieejami tā laika dokumenti.
– Kas ir mūsdienu Ungārijas kultūras zīmoli?
– Varētu nosaukt daudzus. Ja jāsauc no dažādām jomām, tad tas noteikti ir mūsu rakstnieks Imre Kertēss, kas nesen ieguva Nobela prēmiju literatūrā. Tas joprojām ir Ungārijā tapušais Rubika kubs, kuram šogad bija apaļa dzimšanas diena kopš izgudrošanas. Par jaunatni domājot, vēlos atzīmēt, ka modernajā kultūrā varam lepoties ar Sigetas mūzikas festivālu, kurš notiek katru gadu. Esmu pati to apmeklējusi, un tas vairs nav tikai mūzikas festivāls, bet ir par to, lai cilvēki viens otru labāk pazītu, piemēram, tajā ir arī sava Eiropas ēka. Protams, Ungārijas vīni ir ļoti populāri, kā arī modernā māksla un deja. Mums ir daudz talantīgu rakstnieku un dzejnieku. Literatūrā mūsu rakstnieku darbu tulkojumiem citās valodās ir pieejams valsts finansējums no īpaša fonda. Lielu ieguldījumu ir devusi latviešu tulkotāja Elga Sakse, kas iztulkojusi ap 70 ungāru autoru darbus.
