Lai ES un Ungārijai būtu labas attiecības ar Krieviju. Saruna ar Ungārijas vēstnieci Adrienu Milleri 2
Ungārija bieži par savu nacionālo nostāju izpelnās kritiku Eiropas Savienībā, tomēr jaunā Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere intervijā Voldemāram Krustiņam un Ģirtam Vikmanim uzsver, ka tas nav kopējais ES, bet gan atsevišķu Eiropas Parlamenta partiju noskaņojums. Intervijā vēstniece stāsta par Ungārijas attiecībām ar ES, sankciju politiku pret Krieviju, attiecībām ar Ukrainu, kā arī Latviju.
Ģ. Vikmanis: – Kāds ir jūsu vērtējums dažādiem pārmetumiem, kas izskan no ES puses Ungārijai?
A. Millere: – Galvenais, ko vēlos uzsvērt, ir, ka Ungārija ir gan ES, gan NATO locekle, kas ir pašas svarīgākās alianses Ungārijai. ES kā tādai nav pārmetumu pret Ungāriju. Ir dažādas politiskās partijas Eiropas Parlamentā, kuras izsaka pārmetumus mūsu valstij, taču tā nav visa ES. Dažos jautājumos Eiropas Komisija sāka pārkāpuma procedūras pret Ungāriju, un mēs tās nokārtojām, taču šeit jāatgādina, ka tās tiek sāktas pret visām valstīm. Pārmetumi Ungārijai nav kopējā noskaņa ES. Mēs esam ES dalībvalsts un strādājam vienotas Eiropas labā.
– Eiropas Komisija iebilst pret likumu, kurš liedz pirkt ārzemniekiem zemi Ungārijā. Kāds būtu jūsu skaidrojums šai situācijai?
– Kad mēs iestājāmies ES, mums bija dots pārejas posms, lai saglabātu mūsu likumus, kas attiecas uz zemes tirgu un kas atšķirīgās tirgus situācijas dēļ ierobežoja ārzemniekiem zemes pirkšanu. Latvija un Ungārija šajā aspektā bija tajā pašā situācijā, un šie likumi bija spēkā uz noteiktu laiku – desmit gadiem. Šā gada maijā šis pārejas posms beidzās Ungārijā un arī Latvijā. Mēs meklējām, kā būtu iespējams atvērt zemes tirgu, nediskriminējot ārzemniekus no ES un tajā pašā laikā pasargāt zemi kā ierobežotu vērtību. Mēs pieņēmām likumu, kas ārzemniekus no ES zemes jautājumos nediskriminē, un tajā ir vairākas prasības, kuras vienlīdzīgi jāizpilda gan ārzemniekiem, gan Ungārijas pilsoņiem. Taču ne tādēļ EK sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju. Iepriekš cilvēki, kas nevarēja nopirkt zemi, slēdza zemes nomas līgumus ar ungāru īpašniekiem. Ungārijas iestādes uzskata, ka šādā veidā bija iespējams iegūt zemi, apejot likumus un slēdzot zemes nomas līgumus uz ilgu laikaposmu, piemēram, 99 gadiem. Tagad šāda iespēja ir izslēgta no mūsu likumiem, tādēļ ES sāka pārkāpuma procedūru.
