Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas sasniedz “rekordlīmeni” 0
Rystad Energy publicē datus dažas dienas pēc tam, kad Ukraina pārtrauca Krievijas gāzes plūsmu caur savām cauruļvadiem, raksta theguardian.com.
Eiropa pagājušajā gadā iegādājās rekordlielu daudzumu sašķidrinātās dabasgāzes no Krievijas, liecina dati, neskatoties uz ES centieniem pārtraukt fosilā kurināmā iepirkšanu, kas finansē Putina kara kasi.
Kuģi, kas pārvadāja 17,8 miljonus tonnu īpaši aukstas Krievijas gāzes, 2024. gadā piestāja Eiropas ostās, kas ir par vairāk nekā 2 miljoniem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš, norāda analītiķi no Rystad Energy.
Rystad Energy gāzes analītiķis Jans-Ēriks Fēnrihs (Jan-Eric Fähnrich) sacīja, ka sašķidrinātās dabasgāzes plūsmas ne tikai pieaug, bet arī sasniedz “rekordlīmeņus”.
Eiropa kopš Ukrainas kara sākuma ir ievērojami samazinājusi Krievijas cauruļvadu gāzes importu, taču arvien vairāk iegādājas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no dažādām valstīm, tostarp Krievijas. Pagājušajā gadā Krievija apsteidza Kataru un kļuva par otro lielāko LNG piegādātāju Eiropai, uzreiz aiz ASV.
gadā Eiropa importēja 49,5 miljardus kubikmetru (bcm) Krievijas gāzes caur cauruļvadiem un vēl 24,2 bcm sašķidrinātā aukstā šķidruma formā ar kuģiem, liecina Jāna-Ērika Fēnriha (Jan-Eric Fähnrich) dati. Daļa no sašķidrinātās dabasgāzes, pēc viņa teiktā, iespējams, tika pārdota tālāk citām valstīm.
Šie dati tika atklāti dažas dienas pēc tam, kad Ukraina pārtrauca Krievijas gāzes plūsmu caur saviem cauruļvadiem, tādējādi beidzot enerģētikas maršrutu no Padomju Savienības laikiem, kas bija izdzīvojis trīs pilna mēroga kara gadus starp kaimiņvalstīm.
Aktīvisti norāda, ka ES mazina savu atbalstu Ukrainai un apdraud savus klimata mērķus, turpinot maksāt Krievijai par fosilo kurināmo, kas, sadegot, izdala planētu sildošas daļiņas. Kopš kara sākuma ES ir samazinājusi enerģijas pieprasījumu un atvieglojusi noteikumus vēja turbīnu un saules paneļu uzstādīšanai, taču zinātnieki brīdina, ka ES ekonomika joprojām netiek attīrīta pietiekami ātri, lai novērstu planētas sasilšanu par 1,5°C līdz gadsimta beigām.
Dati no Enerģijas un tīras gaisa izpētes centra (Crea), kuru aprēķini nedaudz atšķiras no Rystad Energy, liecina, ka 2024. gadā ES importēja Krievijas sašķidrināto dabasgāzi 7,32 miljardu eiro vērtībā. Tika reģistrēts 14% pieaugums gada griezumā, kas palielināja importu līdz 17,5 miljoniem tonnu.
“Iemesls šim pieaugumam ir diezgan vienkāršs,” skaidroja Crea Krievijas analītiķis Vaibhavs Raghunandans. “Krievijas sašķidrinātā dabasgāze tiek piedāvāta par zemāku cenu nekā alternatīvi piegādātāji … Tā kā šim resursam nav noteiktas sankcijas, uzņēmumi rīkojas savās interesēs un iepērk arvien lielākus daudzumus gāzes no lētākā piegādātāja.”
ES plāno pārtraukt Krievijas fosilā kurināmā importu līdz 2027. gadam, taču tā ir atturējusies aizliegt gāzi, kā tas tika izdarīts ar oglēm un naftu. Jūnijā dalībvalstis vienojās aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes “pārkraušanu” uz trešajām valstīm, sākot no 2025. gada marta. Nesenais Krievijas LNG importa pieaugums varētu būt saistīts ar centieniem palielināt piegādes pirms sankciju stāšanās spēkā, norādīja Fēnrihs.
Ukraiņu aktīvisti norāda, ka sankciju režīms tiek vājināts ar “acīmredzamiem caurumiem”, kas joprojām ļauj Krievijai finansēt savu kara mašīnu ar fosilā kurināmā ienākumiem.
“2024. gada rekordlīmeņa Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports ir skaidrs atgādinājums, ka ES jāpieņem izlēmīgi lēmumi, lai aizvērtu atlikušo caurumus sankciju režīmā,” sacīja Svita Romanko, Ukrainas klimata aktīvistu grupas Razom We Stand dibinātāja. “Tagad mēs esam pie 15 sankciju pakām, un pilnīgs aizliegums Krievijas LNG importam ir steidzami nepieciešams, lai apturētu Putina kara kases finansēšanu.”
Viņa arī aicināja ES pastiprināt pasākumus pret Krievijas “ēnu floti” – veciem un nepietiekami apdrošinātiem tankkuģiem – un aizvērt pārstrādes caurumu, kas ļauj Eiropai importēt produktus, kas izgatavoti no Krievijas jēlnaftas tādās valstīs kā Turcija un Indija.
Pagājušajā mēnesī Romanko un viņas kolēģu sagatavotais ziņojums atklāja, ka stingrākas sankcijas līdz 2030. gadam varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu, kas saistīts ar Krievijas naftas un gāzes ieguvi, par 25%. Ja atjaunojamie energoresursi aizstātu šos piesārņojošos kurināmos, gala lietotāju emisijas varētu samazināties par 300 miljoniem tonnu gadā, norāda ziņojums.
“ES ir izvēle,” sacīja Romanko. “Turpināt finansēt karu un piesārņojumu vai apņemties veidot tīru, drošu un mierpilnu enerģijas nākotni.”
