Eiropas rallija čempionāts brauc uz Latviju 0
Par Latvijā nebijuša līmeņa sacensību, ko klātienē vērot varēsim nākamās nedēļas nogalē, lūdzām pastāstīt Uldi Hmieļevski, rallija “Kurzeme” (tradicionāli – augustā) direktoru. Viņš šoreiz nav tieši iesaistīts organizatoriskajā darbā, tādēļ – kā pats saka – visu var labāk redzēt un vērtēt.
Uldis Hmieļevskis: “Tas bija pirms nepilna gada – Gulbenē “Sarmas” rallija starplaikā rallists un Talsu rallija organizators Raimonds Strokšs ieminējās par domu rīkot (toreiz vēl IRC – Intercontinental Rally Challange – līmenī) ralliju Kurzemē ziemā.
Pirmā reakcija – neprāts. Latvijā ir vairākas klimatiskās joslas. Gulbenē ziemas rallijs ir daudzas reizes izšļūcis par mata tiesu pirms vai pēc ilgiem atkušņiem, bet Liepājas pusē jūras tuvums padara spēli vēl neprognozējamāku. Taču tūrisma infrastruktūra – viesnīcas, ēdināšana, arī spēcīgas pašvaldības ar spēju finansiāli palīdzēt liela mēroga rallija norisei ir tieši Kurzemē – Liepājā un Ventspilī. Un laika prognoze pagaidām labvēlīga…
Apritējis gads, un tikai pusotra nedēļa palikusi līdz lielajam brīdim. Šobrīd visa rallija pasaule ar nepacietību gaida ralliju “Liepāja–Ventspils” – Eiropas čempionāta otro posmu.
Kurzeme – ziemā
Arī šā rallija ātrumposmi ir labi zināmi visiem Latvijas sportistiem un skatītājiem. No Liepājas rajona “dopiem” pieminēsim kaut vai klasiskos Krogzemjus Priekules novadā, kur notiks kvalifikācijas ātrumposms, pēc kura uzrādītajiem laikiem Eiropas ieskaites dalībnieki tiks sakārtoti starta secībā sacensībai. Vairākus gadus neizmantotais Podnieku ātrumposms, Vecpils krosa trase, ko skatītāji un sportisti atklāja pērnā Kurzemes rallijā, un pašas sarežģītākās un elpu aizraujošākās Vecpils un Tebras ātrumposmu konfigurācijas.
Taču ir viena būtiska atšķirība – šie ātrumposmi nekad (vismaz šajā gadsimtā) rallijos nav bijuši ziemā. Nav Kurzemē notikuši ziemas ralliji. Ko vajadzētu ņemt vērā?
Pirmkārt, ātrums trasē būs lielāks. Rites pretestība ar garajām naglām pa ledu ir mazāka nekā ar platajām grants riepām pa akmeņaino grunti. Vietās, kur vasarā auto tikai atslogojas amortizatoros, ziemā būs lēcieni. Spilgtākie citāti, vērtējot Kurzemes ātrumposmus, – “Ja ātrumposmi būtu mūzika, tad šis noteikti būtu Mocarta gabals” (tas par Vecpili, citāta autors pieckārtējs pasaules čempionāta posmu uzvarētājs “Peugeot” rallija komandas vadītājs Žans Pjērs Nikolā).
Rallijs “Liepāja–Ventspils”, šķiet, būs ātrākais rallijs visā šā gada Eiropas čempionāta kalendārā, ar vidējo ātrumu virs 120 km/h.
Otrkārt, trase būs sarežgītāka. Šaurāka. Sniega vaļņi ceļa malās neļaus izmantot grāvīti līkuma iztaisnošanai, nogriešanai. Taču, ja būs labi sasnidzis, varēs izmantot kupenas līkuma izejā, lai atspiestos, noturētos trasē. Taču tas var arī pievilt – kas vasarā ir nekaitīga izvizināšanās pa grāvi, tas ziemā var būt bezcerīga palikšana sniega gūstā. Ja vien tuvumā nav skatītāju ar striķiem, kas palīdz tikt atpakaļ uz ceļa.
Treškārt, skatītājiem uz savu izvēlēto skatu vietu būs jāiet ilgāk, jābrien dziļāk. Un nedaudz jāpasalst – jāsaģērbjas silti un jāņem līdzi kāds sildošs dzēriens termosā. Arī mašīnas novietošana būs jāpārdomā vairākas reizes.
Ceturtkārt, skatīšanās varētu būt pavisam atšķirīga no iepriekš jebkad redzētā. Zaļo (vai dzelteno) lapu vietā kokus klās sniegs, ledus un sarma. Lauki būs balti. Un vadošās mašīnas pa gaisu pavadīs “Eurosport” helikopters, kas notiekošo trasē filmēs no gaisa – tie, kas to dzīvē redzējuši, stāsta, ka skats ir gana iespaidīgs.
Citādi automobiļi
Bez Baltijas rallijos ierastajām N4 un R4 grupas pilnpiedziņas “Mitsubishi” un “Subaru” Eiropas čempionāta posmā būtisku proporciju dalībnieku sarakstā veidos braucēji ar “S2000” un “RRC” klases mašīnām. Kāda ir galvenā atšķirība?
Mums pierastās evolūcijas ir ar 2 litru turbo dzinēju, kam gaisa padevi pirms turbīnas ierobežo 33 mm diametra restriktors. Tas ļauj sasniegt jaudas parametrus pat virs 300 zirgspēkiem. Tam pretī “S2000” klase pēc parametriem ir vājāka – 2 litru atmosfēriskais dzinējs (bez turbīnas), no kura ar lielākiem apgriezieniem tiek izspiesti nepilni 300 zirgspēki, turklāt ar krietni zemāku griezes momentu. Plusi un mīnusi?
Trasēs ar lielu vidējo ātrumu teorētiski priekšrocības būtu N4 un vēl labāk R4 grupas mašīnām, kas spēj sasniegt maksimālo ātrumu 200 km/h. Taču tās ir par saviem 100 – 200 kilogramiem smagākas un teju pusmetru garākas. Līkumos, krustojumos, un ja tādu vēl ir daudz, svara un vadāmības priekšrocības būs “S2000” grupas braucējiem.
Taču Kurzemes ceļi ir ātri. 2011. gada Kurzemes rallijā igaunis Ots Tanaks, braucot ar “S2000” klases “Fiesta”, apspēlēja visus N4 grupas braucējus, gan atzīstot, ka nācies braukt ar maksimālu atdevi – visi līkumi bijuši jāņem ar pilnu jaudu, neatstājot ne mazākās atkāpes, jo viņa auto maksimālais ātrums taisnēs nepārsniedza 170 km/h.
Uz uzvaru absolūtajā vērtējumā nepretendēs vientilta piedziņas klašu braucēji, taču arī šeit varam vērot automašīnu paaudžu atšķirības. Kā daudzās R2 klases “Ford Fiesta”, “Skoda Fabia” un “Citroen C2” ar nieka 1,6 litru motoru un maksimālo ātrumu 160 – 170 km/h diapazonā cīnīsies ar vecāka gadagājuma, bet 2 litru “Honda” un “Renault”, kas garākos posmos spēj izspiest teju visus 200, bet līkumus izņem lēnāk un kūtrāk, un ātrumu pārslēgšana arī neiet tik raiti?
Kurš uzvarēs?
Priekšrocība ceļu zināšanā noteikti ir vietējiem braucējiem, jo trasē izmantotie ātrumposmi, var teikt, ir ralliju “Kurzeme” un “Latvija” labāko ceļu izlase. Konfekte. Taču nevar nenovērtēt ārvalstu ciemiņus – kaut vai rallija leģendu Fransuā Delakūru, kurš savulaik uzvarējis daudzās pasaules čempionāta sacensībās, vai jauniņo Kreigu Brīnu, kurš savukārt pieskaitāms pie jaunās paaudzes pasaules mēroga talantiem.
Un neaizmirstam, ka šis rallijs vienlaikus būs kā divi posmi Latvijas rallija čempionāta ieskaitē. Piektdienas un sestdienas ātrumposmi kvalificējas kā LRČ 1. posms, bet svētdienas posmi – kā LRČ 2. posms.
Līdz rallija “Liepāja–Ventspils” startam palikušas nieka pusotras nedēļas.
Sacensības sāksies piektdienas, 1. februāra, agrā rītā ar kvalifikācijas ātrumposmu pie Priekules. Pēcpusdienā – starts Liepājā un trīs ātrumposmi Durbes un Aizputes novados. Sestdienas rītā, 2. februārī, atkārtojas divi ātrumposmi pa Durbes un Aizputes puses ceļiem, lai jau pusdienlaikā iebrauktu Kuldīgas novadā un dienu noslēgtu ar šova ātrumposmu uz Ventspils slēpošanas kalna. Svētdiena, 3. februāris, būs kilometru ziņā garākā sacensību diena – vairāk nekā 100 kilometri pa Kuldīgas puses ceļiem, lai jau pēcpusdienā pirms tumsiņas Ventspilī pasniegtu uzvarētāju kausus.”
Konkrētas rekomendācijas skatītājiem – nākamajā otrdienā.
