Eiropas projekta stiprināšana Āhenē: Vācija un Francija satuvinās vēl vairāk 0
Autori: Rolfs Šute, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks un Odile Supizona, Francijas Republikas vēstniece
Kanclere Angela Merkele un Republikas prezidents Emanuels Makrons 2019. gada 22. janvārī Āhenē (Vācija) paraksta jauno Francijas un Vācijas līgumu.
Āhenes līgums ir Francijas un Vācijas draudzības un sadarbības līgums.
Tas neaizvieto 1963. gadā parakstīto Elizejas līgumu, kas kalpoja par pamatu Francijas un Vācijas samierināšanai, bet drīzāk to papildina, pielāgojot mūsu sadarbību 21. gadsimta izaicinājumiem un koncentrējot to Eiropas projekta stiprināšanas kontekstā. 1963. gada līguma mērķis bija samierināšana, savukārt 2019. gada mērķis ir konverģence pretī Eiropas integrācijai.
Kanclere piedāvāja Āhenes pilsētu – Karolingu impērijas galvaspilsētu, kas apvienoja Franciju un Vāciju. Vienlaikus tā ir arī pilsēta, kurā gan kanclere, gan Republikas prezidents tika apbalvoti par viņu centieniem Eiropas labā (Kārļa Lielā balva).
Šā līguma parakstīšana skatāma sarežģītā kontekstā: starptautiskie saspīlējumi, breksita, nacionālisma retorikas atgriešanās Eiropā. 21. gadsimtā mēs izjūtam pieaugošu starptautiskās kārtības trauslumu, un spiediens uz daudzpusējo sistēmu pieaug. Tādējādi šis līgums nav vienkārši Francijas un Vācijas draudzības simboliska svinēšana, bet gan instruments uz pārmaiņām vērstas, efektīvas, apņēmīgas un saskaņotas Francijas un Vācijas partnerības labā.
Ar šo līgumu Vācija un Francija satuvinās vēl vairāk.
Stāties pretī šiem izaicinājumiem ir iespējams tikai tad, ja mēs, eiropieši, rīkojamies kopā. Ar to arī skaidrojama nepieciešamība, lai visas Eiropas Savienības dalībvalstis piedalītos. Lai šajos procesos Vācija un Francija varētu turpināt pildīt neaizvietojamo virzītājspēka lomu, mūsu attiecībām jāsasniedz jauns līmenis, un to cenšas veicināt jaunais Francijas un Vācijas līgums, kuram tomēr nepiemīt ekskluzīvs raksturs.
Tieši otrādi – sadarbība starp Vāciju un Franciju ir atvērta visām dalībvalstīm, tajā skaitā mūsu kopējai partnerei un draugam Latvijai, ar kuru Vācija un Francija jau tagad dažādos veidos strādā cieši un uzticami. Abas mūsu valstis cer, ka viņu jaunais divpusējās sadarbības modelis iedvesmos citas aktīvas Eiropas Savienības dalībvalstis virzīties uz lielāku vienotību, efektivitāti, konverģenci un saliedētību Eiropā.
Vācijas un Francijas vēstniecības Latvijā jau vairākus gadus ir pieradušas strādāt kopā (tikšanās ar Latvijas politiķiem un žurnālistiem, konferenču organizēšana, kultūras pasākumi…). Šī saskaņošana turpināsies vēl izteiktāk 2019. gadā sadarbībā ar Latvijas iestādēm, un dažos projektos (Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena, festivāls “LAMPA” utt.) sadarbībā ar citu Eiropas valstu vēstniecībām.
Līgums vienlaikus atgādina, ka Francijas un Vācijas sadarbība balstās principos un īstenojas konkrētos projektos. Nestabilā starptautiskajā kontekstā ir svarīgi, lai Francija un Vācija atgādinātu par savu uzticību tiesiskuma pārākumam un daudzpusīgai iesaistei, kā arī par viņu kopīgo atbildību suverēnas, vienotas un demokrātiskas Eiropas veidošanā un par apņemšanos veicināt atvērtu, noteikumos un savstarpības principā balstītu starptautisko tirdzniecību.
Taču vēl bez šiem principiem līgums ieliek pamatus konkrētiem sadarbības projektiem.
Visi šā līguma jauninājumi kalpos ciešākai konverģencei mūsu valstu starpā un mūsu sabiedrību un pilsoņu tuvināšanai:
pants par savstarpējo Francijas un Vācijas aizsardzību, kuras pamatā ir mūsu saistības Eiropas un starptautiskā līmenī: ar šo pantu Vācija un Francija apņemas sniegt savstarpēju palīdzību un atbalstu visos tām pieejamos veidos, tostarp tas attiecas uz bruņotajiem spēkiem bruņotas agresijas gadījumā kādā no teritorijām. Tas nozīmē vissvinīgākajā veidā apliecināt, ka katra valsts ir īpaši uzticīga otras valsts drošībai;
Francijas un Vācijas audiovizuālā un informācijas satura digitālās platformas izveide;
Francijas un Vācijas “pilsoņu fonda” izveide, kas ļaus finansēt jaunu sadraudzību veidošanu un abu valstu pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas;
Francijas un Vācijas ekonomikas ekspertu padomes izveide, kuras uzdevums būs sniegt abām valdībām ekonomikas politikas rekomendācijas;
pārrobežu sadarbības komiteja, kas apvienos visas vietējās iesaistītās puses, definēs pārrobežu attīstības stratēģiju.
