Eiropas prioritāte – strādājošo veselība 0
Aptuveni pusi jeb 50% no visiem darba nespējas gadījumiem, kas ilgāki par trim dienām, Eiropas Savienībā veido skeleta, muskuļu un locītavu saslimšanas. Šādus šokējošus skaitļus nesen publiskojusi Eiropas Komisija (EK).
Izrādās, ka 25% strādājošo bieži sūdzējušies par muguras sāpēm, bet 23% – par muskuļu sāpēm. Tādējādi 60% darbinieku regulāri cieš no pastāvīgas darba nespējas. Aprēķini liecina, ka hroniskas muskulo-skeletālās (MSS) sāpes Eiropā cieš 100 miljoni cilvēku un vairāk nekā 40 miljoni strādājošo. Šīs slimības ir galvenais invaliditātes un priekšlaicīgas pensionēšanās iemesls Eiropā.
Arī Latvijā tieši MSS slimības 35 – 45% gadījumu ir iemesls invaliditātei, liecina iniciatīvas grupas “Fit for Work” (piemērots darbam) pētījuma rezultāti.
Diemžēl MSS saslimšanas visbiežāk skar cilvēkus darbspējīgā vecumā no 19 līdz 59 gadiem. Tās ir arī nopietns slogs valstu budžetiem – ES tās veido 0,5% līdz 2,0% izmaksas no IKP. Latvijā šīs izmaksas ir starp 63,6 un 254,5 miljoniem latu katru gadu. Tikai reimatoīdā artrīta kopējās vidējās izmaksas Latvijā ir ap 27,7 miljoniem eiro (19,4 miljoni latu) gadā.
Pēc Eiropas Parlamenta (EP) darba grupas sēdes, kurā EP, EK, Dānijas prezidentūras un Eiropas vadošo medicīnas asociāciju pārstāvji apsprieda iespējamos risinājumus, kā uzlabot muskulo-skeletālās sistēmas slimnieku ārstēšanu, aprūpi un rehabilitāciju, tika atzīts, ka sakarā ar grūtībām finanšu tirgū un augstajām izmaksām darbaspēka veselībai, produktivitātei un ātrākai darbspēju atgūšanai jābūt ES veselības politikas prioritātei.
“Muskulo-skeletālās sistēmas slimības ir liela problēma visā Eiropā, ne velti gan Eiropas reimatologi, gan Eiroparlamenta deputāti nepārtraukti to skaidro kā savām valdībām, tā pacientiem. EP gatavojas izdot jaunu direktīvu, kas no nacionālajām valdībām prasīs skaidru politiku MSS diagnostikā, terapijā un rehabilitācijā, jo tieši šīs grupas slimnieki visbiežāk iegūst invaliditāti un kļūst darba nespējīgi.
Ļoti ceru, ka šo Eiropas direktīvu pieņems jau jūnijā Eiropas reimatologu kongresa laikā,” pastāstīja Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente, profesore Daina Andersone. “Tā būs obligāta visām ES valstīm un nozīmēs to, ka MSS iekļaus prioritāro slimību grupā.”
Pašlaik atšķirībā no citām slimībām MSS slimību ārstēšanai Eiropā nav vienotas pieejas. Joprojām tikai daži procenti no MSS slimību ārstēšanas budžeta tiek atvēlēti šo slimību profilaksei, taču vairāk nekā 95% – jau saslimušu cilvēku ārstēšanai. “Manuprāt, Veselības ministrijai pārāk daudz līdzekļu jāizdod MSS pacientu netiešajām izmaksām – pacientu aprūpei mājās, invaliditātei, darba nespējai un visam, kas ar to saistīts. 2010. gadā Latvijā vismaz 96,8 miljoni latu iztērēti invaliditātes pensijām, kā arī vēl 11,7 miljoni latu iztērēti kompensācijās par darba spēju zaudēšanu. Tās ir milzīgas summas, un tā nav veselība, tā nav medicīna. Taču situāciju var un vajag risināt,” pārliecināta D. Andersone.
Lai mazinātu MSS radītās sekas un uzlabotu slimnieku stāvokli, izstrādās valstu nacionālās programmas. Tās balstīsies uz biedrības “Fit for Work” pētījumu rezultātiem katrā ES valstī.
EP deputāts Kārlis Šadurskis, kurš iesaistījies darba grupā, kas izstrādā stratēģiju muskulo-skeletālo slimību radīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai, atzīst:
“Šo slimību ietekme uz valstu budžetu ir milzīga, piemēram, Latvijā tie ir vairāk nekā 250 miljoni latu katru gadu. Tas ir slogs budžetam, jo aktīvā vecuma cilvēki nevis maksā valstij nodokļus, bet gan kļūst par sociālā atbalsta saņēmējiem.
Tā kā kopš 28. marta arī Latvija pievienojusies projekta “Fit for Work” īstenošanai, kas notiek sadarbībā ar EP, mans uzdevums būs nemitīgi klauvēt pie valdības durvīm, lai nākamā gada budžetā ņemtu vērā muskulo-skeletālās slimības un Latvijai nevajadzētu zaudēt darbaspēku šo slimnieku nepietiekamas veselības aprūpes dēļ.”
D. Andersone: “Biedrības “Piemērots darbam” ietvaros kopā ar darba devējiem strādāsim, lai uzlabotu darba apstākļus, kopā ar kolēģiem un pacientu biedrībām strādāsim tieši izglītošanas jomā, centīsimies izskaidrot mūsu naudas turētājiem, cik svarīgi atrast naudu tiem 2000 pacientu, kuriem nepieciešama atbilstoša terapija. Diemžēl Latvijā efektīvo un ļoti dārgo bioloģisko medikamentu terapiju saņem tikai 110 MSS pacienti no 2000, kam tā būtu nepieciešama. Igaunijā šo terapiju saņem 500 pacientu, Lietuvā – 800 pacientu. Izdodot šo naudu šobrīd, tā nāks atpakaļ nākotnē.”
Uzziņa Daži fakti par MSS Muskulo-skeletālās slimības ir saistītas ar kustību un balsta aparāta traucējumiem un bojājumiem. Reimatoloģijas jomā ietilpst aptuveni 200 diagnožu, no kurām smagākās MSS saslimšanas ir reimatoīdais artrīts un ankilizējošais spondiloartrīts, kā arī muguras sāpes, saist-audu slimības, osteoporoze u. c. Latvijā muskulo-skeletālās sistēmas slimību dēļ pirmreizējo invaliditāti ieguvušo cilvēku skaits pieaudzis no 935 cilvēkiem 2004. gadā līdz 2600 cilvēkiem 2010. gadā. Vismaz 96,8 miljoni latu 2010. gadā iztērēti invaliditātes pensijām, kā arī vēl 11,7 miljoni latu iztērēti kompensācijās par darba spēju zaudēšanu. |
