21 859 peldvietu monitorings visā Eiropā liecina, ka pērn gandrīz 85% Eiropas peldvietu atbilda visstingrākajiem Eiropas Savienības ūdens kvalitātes standartiem. Attēlā – Zilais karogs Vakarbuļļu pludmalē.
21 859 peldvietu monitorings visā Eiropā liecina, ka pērn gandrīz 85% Eiropas peldvietu atbilda visstingrākajiem Eiropas Savienības ūdens kvalitātes standartiem. Attēlā – Zilais karogs Vakarbuļļu pludmalē.
Foto: Lita Krone/LETA

Droši var plānot ceļojumus! Eiropas pludmalēs izcili tīrs ūdens 0

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Pērn gandrīz 85% Eiropas peldvietu atbilda visstingrākajiem Eiropas Savienības (ES) ūdens kvalitātes standartiem, proti, to ūdens kvalitāte bija izcila. Tā liecina ikgadējais ziņojums par peldūdeņiem, ko sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) sagatavojusi Eiropas Vides aģentūra (EVA). Tas balstīts uz 21 859 peldvietu monitoringu visā Eiropā. Novērtējums aptver 2021. gada monitoringa rezultātus ES dalībvalstīs, Albānijā un Šveicē.

Latvijā izcila ūdens kvalitāte pērn bija 73,2% peldvietu, laba – 16,1%, apmierinoša – 5,4%, bet slikta – 3,6%. 1,8% peldūdeņu kvalitātes mērījumi nav veikti.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ikgadējais ziņojums par peldūdeņiem ir laba vēsts visiem tiem, kuri kaļ ilgi lolota vasaras atvaļinājuma plānus kādas skaistas Eiropas peldvietas tuvumā. Vai tā būtu Grieķijas pludmale, Ungārijas ezers vai Francijas upe, varam būt pārliecināti, ka lielākajā daļā peldvietu ūdens kvalitāte ir izcila.

Tas ir labi gan videi, gan veselībai, gan Eiropas tūrisma industrijai, kas atkopjas no pandēmijas sekām. Mums rūp šo augsto standartu saglabāšana, un mēs tieksimies panākt vēl labākus rezultātus ceļā uz izvirzīto nulles piesārņojuma mērķi,” saka par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais EK loceklis Virgīnijs Sinkēvičs.

Ziņojums liecina, ka ūdens kvalitāte piekrastes peldvietās, kas veido divas trešdaļas no kopējā peldvietu skaita, kopumā ir labāka nekā iekšzemes peldvietu ūdens kvalitāte. 2021. gadā 88% ES piekrastes peldvietu tika klasificētas kā izcilas kvalitātes peldvietas salīdzinājumā ar 78,2% iekšzemes peldvietu.

Kopš Peldvietu ūdens direktīvas pieņemšanas 2006. gadā izcilu peldvietu īpatsvars ir pieaudzis un pēdējos gados ir stabilizējies – šim standartam atbilst aptuveni 88% piekrastes peldvietu un 78% iekšzemes peldvietu. Ziņojumā konstatēts, ka 2021. gadā minimālie ūdens kvalitātes standarti tika sasniegti 95,2% peldvietu.

Austrijā, Maltā, Horvātijā, Grieķijā, Kiprā, Dānijā un Vācijā vismaz 90% peldvietu ūdeņu atbilst izcilas kvalitātes standartam. Sliktas kvalitātes peldvietu īpatsvars kopš 2013. gada ir samazinājies. 2021. gadā sliktas kvalitātes peldūdeņi bija 1,5% no visām peldvietām ES salīdzinājumā ar 2% 2013. gadā. Slikta ūdens kvalitāte bieži vien ir īstermiņa piesārņojuma rezultāts.

ES peldūdeņu regulējumā ir precizēts, vai atkarībā no konstatētā fekālo baktēriju daudzuma peldūdeņu kvalitāte klasificējama kā izcila, laba, pietiekama vai zema. Ja ūdens ir klasificēts kā zemas kvalitātes, ES dalībvalstīm jāveic noteikti pasākumi, piemēram, peldēšanās jāaizliedz vai jāiesaka nepeldēties, jāinformē sabiedrība un jāveic piemēroti korektīvi pasākumi. Šo noteikumu rezultātā ir krasi samazinājies neattīrītu vai daļēji attīrītu sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu daudzums, kas nonāk peldūdeņos. Tādējādi peldēšana ir iespējama arī daudzās pilsētas ūdenstilpēs, kas iepriekš bija stipri piesārņotas.

Reklāma
Reklāma

“Šā gada rezultāti liecina, ka vairāk nekā 40 gadus ilgušais ES darbs peldvietu ūdens kvalitātes uzlabošanai visā Eiropā ir devis konkrētu labumu gan mūsu veselībai, gan videi. ES nulles piesārņojuma rīcības plāns un ES Peldvietu ūdens direktīvas pārskatīšana vēl vairāk stiprinās mūsu apņemšanos novērst un samazināt piesārņojumu nākamajās desmitgadēs,” uzsver Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Breininkss.