Eiropas Pētniecības padomes progresa dotācija – latvietim 0
Zinātnieks Andris Ambainis ir ceļā uz atklājumiem, kas ietekmēs ikviena cilvēka dzīvi, – radīt kvantu datoru, kas savā darbībā krietni pārspētu ierīces, ko lietojam šodien.
Tiesa, līdz tam vēl ilgs un bedrains ceļš ejams, taču pētnieks jau ir saņēmis pirmo novērtējumu, lai iesākto turpinātu, – prestižo Eiropas Pētniecības padomes progresa dotāciju divarpus miljonu eiro apmērā. Iegūtie līdzekļi palīdzēs viņam un kolēģiem īstenot pašas progresīvākās idejas, turklāt Andris Ambainis ir pirmais latvietis, kuram tikusi šāda atzinība. Kopumā izskatīti 978 pieteikumi, bet dotācija piešķirta tikai 136, tostarp arī mūsējam, kurš pēta kvantu ierīču priekšrocības un izmantošanas robežas.
A. Ambainis: “Esmu ļoti priecīgs par apbalvojumu, bet tas ir tikai viens pakāpiens ceļā uz mērķi. Kvantu skaitļošanā darbojos jau sešpadsmito gadu, bet, pateicoties Eiropas Pētniecības padomes konkursam, turpmāko piecu gadu laikā ar desmit cilvēku komandu mēģināsim radīt jaunu skaitļošanas metodi, kas nākotnē būs kvantu datoru mugurkauls. Šādas ierīces vairāku uzdevumu izpildē krietni pārspētu parastos datorus, taču tie nespētu savlaicīgāk atrisināt jebkuru problēmu, tāpēc viens no mūsu mērķiem ir atrast pēc iespējas vairāk gadījumu, kur kvantu datoram būtu priekšrocība. Tā ir zinātniski sarežģīta problēma, jo šādi aparāti ir konceptuāli atšķirīgi no tradicionālajiem, tāpēc skaitļošanas metodes izveidot ir grūti. Izpētīts, ka kvantu datori nespēj uzlauzt visus mūsdienās lietotos šifrus, bet spēj tikt galā ar vienu ļoti nozīmīgu klasi, kas tiek izmantota komercijai internetā, piemēram, pieslēgumi internetbankai. Turpinoties atklājumiem kvantu skaitļošanā, tā varētu kļūt nedroša, un to vajadzētu nomainīt pret jaunu šifru klasi vai tādu, kas balstīta uz kvanta mehāniku. Taču, kamēr jauni datori vēl nav izgudroti, varam justies droši, bet par to radīšanu interesējas arī dažādu valstu slepenie dienesti. Tiek uzskatīts, ka šādas ierīces mēģina uzbūvēt ne tikai zinātnieki, kas par tiem runā atklāti, bet arī drošības iestādes, kas piesaistījušas savus speciālistus.”
Tāpat Andris Ambainis min, ka kvantu datori spētu palīdzēt zinātniekiem modelēt krietni apjomīgākus projektus, uz kā pamata radīt jaunus un izturīgākus materiālus, ko varētu lietot jebkurš. Pēc paša vārdiem, viņš būvē māju ķieģeli pa ķieģelim, lai vēlāk to varētu izmantot citi cilvēki, turklāt katrs ieliktais akmens par kvantu skaitļošanu atklāj ko jaunu.
Jaunu metožu izstrādāšanai atvēlēti pieci gadi, bet kvantu datori dienasgaismu ieraudzīs pēc trim vai četriem gadu desmitiem. Andris Ambainis, būdams tikai 38 gadus vecs, uzskata, ka tas noteikti notiks viņa dzīves laikā. Taču līdz tam esot jānoiet ilgs, komplicēts un atklājumiem bagāts ceļš, kas zinātniekiem var atnest pat vairākas Nobela prēmijas. “Kvantu dators būs ļoti nozīmīgs solis cilvēces attīstībā un nākamais loģiskais pakāpiens kvantu mehānikā, kur zinātnieki līdz šim centušies izprast, kā tajā uzvedas atomi un daļiņas. Tagad pienācis laiks ne tikai saprast un aprakstīt likumus, bet arī kontrolēt daļiņu uzvedību, kas vajadzīgs, lai izveidotu kvantu datoru.”
Pirms Andra Ambaiņa Latvijā par kvantu skaitļošanu interesējās tikai retais zinātnieks, tādēļ šo vīru var uzskatīt par celmlauzi, kurš sev apkārt sapulcējis 10 – 15 cilvēku zinātnisko grupu. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” dotācijas laureāts vēlas pieminēt Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes doktorāta Aleksandra Belova nozīmi kvantu skaitļošanā, kurš pats pirms tam izdarījis vairākus nozīmīgus atklājumus, kas nenoliedzami palīdzēs turpmākā darbībā.
