Eiropas patenta likums iestrēdzis 0
Eiropas Parlaments (EP) negaidīti nolēmis pārcelt debates par Eiropas Savienības (ES) patenta likumprojektu, kura uzdevums būtu atvieglot un padarīt lētāku izgudrojumu aizsargāšanu. Parlaments tā rīkojies, jo ES Padome pēdējā brīdī pieprasīja svītrot trīs būtiskus pantus, kas, pēc deputātu domām, iedibina ar patentu saistītās tiesības un principā ir regulas būtība.
Proti, svītrotie panti paredzēja, ka Eiropas patenta īpašniekam ir tiesības nepieļaut, ka trešā persona bez īpašnieka piekrišanas izgatavo, piedāvā, izplata tirgū vai lieto patentētu produktu vai šādu produktu importē vai glabā minētajiem nolūkiem, kā arī noteica tiesības nepieļaut izgudrojuma netiešu izmantošanu un regulēja tiesisko seku ierobežojumus.
Par tiesību aktu atbildīgie deputāti pauda pārliecību, ka minēto pantu svītrošana atņemtu lielāko daļu no tiesību akta efektivitātes, piebilstot, ka ES Padomes kaulēšanās par ierosināto patentu tiesu sākusi atgādināt tirgus ainiņu.
Arī EP priekšsēdētājs Martins Šulcs piebildis, ka ES Padomes prasība faktiski padara tiesību aktu bezjēdzīgu.
Par vienota patenta likumprojektu Eiropas valstis cīnās jau desmitiem gadu. Vislielākās pretrunas līdz šim izraisīja jautājums, kurā valstī atradīsies patentu tiesa, līdz panāca vienošanos, ka patentu institūcijas atradīsies trīs valstīs – Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Parīzē būtu izveidots patentu tiesas centrālais birojs un institūcijas prezidenta birojs, kā arī reģistrs, savukārt Londonā un Minhenē – Vienotās patentu tiesas specializētās nodaļas.
Pašlaik kārtība ir tāda, ka patents ir jāreģistrē katrā ES dalībvalstī atsevišķi, kas kopā var izmaksāt ļoti dārgi – līdz pat 20 tūkstošiem eiro jeb 14 tūkstošiem latu, tostarp apmēram 14 tūkstošus eiro jeb gandrīz 10 tūkstošus latu nepieciešams samaksāt par tulkojumiem.
Latvijas Republikas Patentu valdes direktora vietnieks rūpnieciskā īpašuma jautājumos Guntis Ramāns norāda, ka likumprojekta apstādināšana ir lielāka problēma tām lielajām ES valstīm, kurās ir attīstīta ražošana un kurās patentu pieteikumu ir daudz vairāk. Viņš norāda, ka patenta reģistrēšanas cenas katrā valstī atšķiras, taču par pašu izgudrojuma pieteikšanu daudz dārgāka ir tā uzturēšana spēkā, kas nozīmē, ka autoram ik gadu ir jāiemaksā nodeva Patentu valdē. Šāda patenta uzturēšana spēkā ir nepieciešama divdesmit gadu. Latvijā, piemēram, aizvadītajā gadā Patentu valdē reģistrēti ap 180 nacionālo un ap 1000 Eiropas izgudrojumu. Tie pārstāvot dažādas jomas – no farmācijas produktiem līdz pat celtniecības lietām un ikdienas materiāliem. No Eiropas Latvijā visvairāk patentu pieteikumu esot farmācijas un ķīmijas nozarē. “Patenti ir rūpniecības spogulis,” atzīst G. Ramāns, “un, tā kā Latvijā rūpniecība ir gauži vāja, tad ārvalstniekiem nav intereses reģistrēt šāda veida izgudrojumus, jo patenta būtība ir aizliegt konkurentam ražot ko līdzīgu.”
Tikmēr Spānija un Itālija paziņojušas, ka neiesaistīsies ES kopīgajā patentu sistēmā, jo par oficiālajām patentu valodām izraudzītas angļu, franču un vācu. Tas nozīmē, ka vienotajā patentu sistēmā, ja tādu nodibinās, darbosies 25 no 27 bloka dalībvalstīm.
Eksperti par patenta likumprojekta tālāko likteni izsakās visai skeptiski, norādot, ka tas visdrīzāk atkal ieguls plauktā uz vairākiem desmitiem gadu.
Uzziņa Likuma panti, ko ES Padome svītrojusi un kas izraisījuši Eiropas Parlamenta asu reakciju 6. pants – Tiesības nepieļaut izgudrojuma tiešu izmantošanu Šajā pantā paredzēts, ka vienota spēka Eiropas patenta īpašniekam ir tiesības nepieļaut, ka trešā persona bez īpašnieka piekrišanas izgatavo, piedāvā, izplata tirgū vai lieto patentētu produktu vai šādu produktu importē vai glabā minētajiem nolūkiem. 7. pants – Tiesības nepieļaut izgudrojuma netiešu izmantošanu Šajā pantā noteikts, ka vienota spēka Eiropas patents tā īpašniekam dod tiesības nepieļaut, ka kāda trešā persona bez īpašnieka piekrišanas iesaistītajās dalībvalstīs piegādā vai piedāvā piegādei kādai personai, kas nav tiesīga izmantot patentēto izgudrojumu, līdzekļus, kuri attiecas uz kādu būtisku minētā izgudrojuma elementu un tādējādi ļauj to izmantot, ja trešā persona zina vai tai vajadzēja zināt, ka tādi līdzekļi ir derīgi un paredzēti izgudrojuma īstenošanai. 8. pants – Vienota spēka Eiropas patenta tiesisko seku ierobežojumi Šajā pantā paredzēti vairāki vienota spēka Eiropas patenta tiesisko seku ierobežojumi. Proti, šādas sekas neattiecas uz darbībām, ko veic privātām vajadzībām un nekomerciālos nolūkos, uz darbībām, ko veic eksperimentālām vajadzībām saistībā ar patentētā izgudrojuma objektu vai uz zāļu izgatavošanu saskaņā ar recepti konkrētam pacientam, kā arī uz darbībām, kas attiecas uz šādi gatavotām zālēm. Nav aizliegtas arī vairākas citas darbības, kas ir atļautas saskaņā ar savienības tiesību aktiem, jo īpaši tādās jomās kā veterinārās zāles, cilvēkam paredzētas zāles, augu šķirņu aizsardzība, datorprogrammu tiesiskā aizsardzība ar autortiesībām un biotehnoloģisku izgudrojumu tiesiskā aizsardzība. |
