Eiropas Parlaments pauž nožēlu par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām 0
Papildināts plkst.23.07.
Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.
Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par “priekšlikuma uzlabošanu”.
Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm “par” un 150 balsīm “pret”, bet 67 deputāti balsojumā atturējās.
EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien.
Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa.
EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.
“Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs,” teikts rezolūcijā.
Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam.
Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP deputāti atzinuši, ka Eiropas atveseļošanās fonda izveide ir “vēsturisks solis”, taču vienlaikus norādījuši, ka ir apdraudētas ES ilgtermiņa prioritātes, piemēram, zaļais kurss un digitālā programma.
Rezolūcijā par Eiropadomes 2020.gada 17.-21.jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem deputāti godina koronavīrusa upurus un apliecina cieņu visiem, kas ir cīnījušies pret pandēmiju.
Viņi uzsver, ka “ES iedzīvotājiem ir kopīgs pienākums ievērot solidaritāti”.
Tekstā, kas ir EP nostājas dokuments gaidāmajām sarunām par ES daudzgadu budžetu un atveseļošanos, eiroparlamentārieši noraida samazinājumus, kas veikti uz nākotni vērstajās programmās, un pauž uzskatu, ka tie “apdraudēs ilgtspējīgas un noturīgas atveseļošanas pamatus”.
ES pamatprogrammās, kas vērstas uz klimata aizsardzību, digitalizāciju, veselību, jaunatni, kultūru, pētniecību vai robežu pārvaldību, “ir risks tūlītējam finansējuma kritumam no 2020.gada līdz 2021.gadam”, un “ES budžets kopumā būs mazāks par 2020.gada līmeni, apdraudot ES saistības un prioritātes,” pausts rezolūcijā.
Tādējādi EP neatbalsta politisko vienošanos par 2021.-2027.gada daudzgadu budžetu tās pašreizējā redakcijā un aicina tā piekrišanu neuzskatīt par pašsaprotamu.
EP deputāti ir gatavi neatbalstīt ES ilgtermiņa budžetu, līdz gaidāmajās sarunās starp parlamentu un Eiropadomi netiks panākta apmierinoša vienošanās, vēlams, vēlākais, līdz oktobra beigām, lai neapdraudētu jauno programmu raitu sākšanu no 2021.gada 1.janvāra.
EP arī “pauž dziļu nožēlu” par to, ka Eiropadome ir ievērojami vājinājusi Eiropas Komisijas un EP centienus daudzgadu budžeta un atveseļošanas plāna ietvaros saistīt ES finansējuma piešķiršanu ar tiesiskuma, pamattiesību un demokrātijas principu ievērošanu.
EP deputāti atkārtoti uzsver, ka parlaments nesniegs piekrišanu daudzgadu budžetam bez vienošanās par budžeta ieņēmumu jeb ES pašu resursu sistēmas reformu, tostarp jaunu pašu resursu groza ieviešanu līdz 2021.-2027.gada daudzgadu budžeta beigām.
Kā informēja Krastiņš, saskaņā ar pieņemto rezolūciju eiroparlamentārieši uzskata, ka ES valstu un valdību vadītāji nav spējuši risināt jautājumu par atveseļošanas instrumenta atmaksāšanas plānu, un atgādina, ka tam ir tikai trīs iespējas – turpmāki samazinājumi programmām ar ES pievienoto vērtību līdz 2058.gadam, dalībvalstu iemaksu palielināšana vai jaunus pašu resursu radīšana.
Deputāti uzsver, ka parlamentam ir pieņemama vienīgi jaunu pašu resursu izveide, kas var palīdzēt atmaksāt ES parādu, vienlaikus glābjot ES budžetu un mazinot fiskālo spiedienu uz valstu kasēm un ES iedzīvotājiem.
Visbeidzot EP deputāti pieprasa, lai ne vēlāk kā līdz 2024.gada beigām stātos spēkā juridiski saistoša daudzgadu budžeta vidusposma pārskatīšana.
Eiroparlaments uzsver, ka šai pārskatīšanai ir jāattiecas uz maksimālajiem apjomiem laikposmam no 2025.gada līdz 2027.gadam, papildu pašu resursu ieviešanu un klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanu.
EP par daudzgadu budžetu balsos līdz gada beigām, bet par ES ekonomikas atveseļošanas plānu tam nebūs jābalso.
