Eiropas Parlaments atbalsta ES līguma 7.panta piemērošanu Ungārijai 12
Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstījis sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju par Eiropas Savienības (ES) pamatvērtību un likuma varas apdraudēšanu.
Šī ir pirmā reize, kad EP aicinājis ES Padomi vērsties pret dalībvalsti, lai novērstu sistēmiskus draudus ES pamatvērtībām. Šīs vērtības, kas noteiktas Līguma par ES 2. pantā un atspoguļotas ES Pamattiesību hartā, ietver demokrātijas ievērošanu, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, norāda EP Informācijas birojā Latvijā.
EP deputāti aicināja dalībvalstis uzsākt Līguma par Eiropas Savienību 7.panta 1.punktā paredzēto procedūru, norādot, ka, neskatoties uz Ungārijas varas iestāžu gatavību apspriest jebkura atsevišķa pasākuma likumību, situācija nav atrisināta, un “joprojām pastāv lielas bažas”. Viņi uzsver, ka šis ir procedūras preventīvais posms, kas paredz dialogu ar attiecīgo valsti, un tā mērķis ir “novērst iespējamas sankcijas”.
Eiroparlamentārieši atgādina, ka “Ungārijas pievienošanās bija brīvprātīga rīcība, kas pamatojās uz suverēnu lēmumu un atspoguļoja plašu vienprātību visā Ungārijas politiskajā spektrā” un ikvienas Ungārijas valdības uzdevums ir novērst varbūtību, ka tiek nopietni pārkāptas ES vērtības.
EP bažas attiecas uz vairākiem jautājumiem, tajā skaitā konstitucionālās sistēmas un vēlēšanu sistēmas darbība, tiesu un citu iestāžu neatkarība un tiesnešu tiesības, korupcija un interešu konflikti, privātuma un datu aizsardzība, vārda brīvība, akadēmiskā brīvība, reliģijas brīvība, biedrošanās brīvība, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, pie minoritātēm piederošu personu, tostarp romu un ebreju tiesības, migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesības, kā arī ekonomiskās un sociālās tiesības.
Balsojuma pamatā bija ziņojums, kas sagatavots Judītes Sargentīni vadībā. Viņa pārstāv Nīderlandes partiju “Zaļie kreisie” (“GroenLinks”), kurā apvienojušies kādreizējie komunisti un citas galēji kreisās partijas.
Par ES līguma 7.pantā paredzētās procedūras uzsākšanu, kas teorētiski varētu novest pie Budapeštas balsstiesību apturēšanas Eiropadomē, balsoja 448 EP deputāti, 197 balsoja pret, bet 48 atturējās.
Vēršanos pret Ungāriju atbalstīja arī daļa deputātu, kas piederīgi Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijai, kurā pārstāvēta Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā konservatīvā partija “Fidesz”.
EPP ir lielākā EP frakcija, un tieši tās daļējais atbalsts nodrošināja nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu.
Orbāna valdība jau gadiem ilgi tiek kritizēta par vēlēšanu sistēmas mainīšanu, mediju brīvības un tiesu sistēmas neatkarības ierobežošanu, par neatbilstošu izturēšanos pret patvēruma meklētājiem un par vēršanos pret nevalstiskajām organizācijām.
Pagājušā gada decembrī 7.pants, pēc Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas, tika piemērots Polijai, taču līdz šim Briselei izdevies panākt visai mazu piekāpšanos no Varšavas puses.
Teorētiski 7.panta piemērošana var novest pie attiecīgās dalībvalsts balsstiesību apturēšanas Eiropadomē, taču gan Ungārijas, gan Polijas gadījumā tas ir visai mazticami, jo tam nepieciešams visu pārējo dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.
Gan Varšava, gan Budapešta atkārtoti ir norādījušas, ka tās izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu sankciju vēršanu attiecīgi pret Ungāriju vai pret Poliju.
Reaģējot uz EP trešdienas balsojumu, Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto to jau nosaucis par “sīkmanīgu atriebību” no to politiķu puses, kas atbalsta imigrāciju.
“Šodienas Eiropas parlamenta lēmums nav nekas vairāk kā imigrāciju atbalstošo politiķu sīkmanīga atriebība Ungārijai,” norādīja Sījārto. “Lēmums tika pieņemts viltus ceļā un pretrunā ar atbilstošajiem Eiropas līgumiem.”
Viņš piebilda, ka Budapešta tiesiskā ceļā apstrīdēs balsojuma rezultātu, jo tajā, lai panāktu divu trešdaļu vairākumu, nav ņemtas vērā to deputātu balsis, kas atturējās.
Priekšlikums ES Padomes lēmumam tagad tiks nosūtīts ES dalībvalstīm. Tās ar četru piektdaļu vairākumu var noteikt, ka Ungārijā pastāv skaidri sistēmiska ES vērtību pārkāpuma draudi. Vispirms Padomei būtu jāuzklausa Ungārijas puse, un sava piekrišana būtu jāsniedz arī EP. Dalībvalstis var arī Ungārijai sniegt rekomendācijas draudu novēršanai.
Vēlāk Eiropadome vienbalsīgi var pieņemt lēmumu, ka Ungārijā netiek ievērots tiesiskums, demokrātija un pamattiesības. Šādā gadījuma būtu iespējams piemērot sankcijas, piemēram, apturēt balsstiesības ES Padomē.
