Eiropas pārbaudījums ar Itāliju 0
Pēdējā laikā Itālijas politiskā dzīve drusku atgādina Federiko Fellīni filmas, kur neapvaldītas fantāzijas elementi ielaužas notikumu gaitā. Tā kļūst grūti paredzama.
Ilgi šķita, ka nekāda vienošanās vispār nebūs iespējama starp panākumus vēlēšanās (4. martā) guvušajām t. s. antisistēmas partijām – Pieczvaigžņu kustību (M5S) un Līgu, kura gan bija startējusi labējo spēku bloka sastāvā. Abi politiskie veidojumi tomēr spēja saprasties, lai sadalītu parlamenta palātu priekšsēdētāju amatus, un apliecināja, ka populistu valdības tapšanu gluži izslēgt nevar. Taču iepriekšējās sarunas iestrēga, tāpēc valsts prezidents Serdžio Matarella piedāvāja radīt “neitrālu valdību”, kas ļautu izstrādāt un pieņemt 2019. gada budžetu un apsvērt ideju par pirmstermiņa vēlēšanām. Vēl pastāvēja un aprīļa nogalē dažas dienas tika apspriests variants, ka ministru kabinetu veido Pieczvaigžņu kustība un Demokrātiskā partija, bet tam ātri pārvilka svītru bijušā premjera Mateo Renci noraidošā nostāja un asā uzstāšanās televīzijā. Tikmēr politiskajās aizkulisēs Pieczvaigžņu kustībai izdevās pārliecināt Līgu, lai potenciālās valdības veidošanas procesā netiktu iesaistīts Silvio Berluskoni un viņa partija “Uz priekšu, Itālija!”, ko M5S elektorāts uzlūko kā vecās kārtības un nīstā “istablišmenta” simbolus. Tādējādi M5S vadītājs Luidži Di Maio un Līgas vadonis Mateo Salvīni varēja nopietni ķerties pie lietas.
“Absurda koncentrāts”
Valdības jeb Ministru padomes sastāvu un programmu bija paredzēts izziņot šīs nedēļas sākumā, taču sarunu vedēji palūdza Kvirināla pils saimniekam Matarellam papildu laiku vēl esošo nesaskaņu nolīdzināšanai. Atklātībā nonāca vienīgi izdevumā “Huffington Post Italia” publicētais koalīcijas līguma projekts, kas izraisīja diezgan brāzmainas atsauksmes. It īpaši vispārējās frāzēs piesauktā varbūtība izstāties no eirozonas, kā arī prasība, lai Eiropas Centrālā banka noraksta daļu no valsts parāda. Di Maio gan pasteidzās pavēstīt, ka minētais dokumenta uzmetums jau paguvis novecot, ka vienotā valūta Itālijā saglabāsies un ka pārmaiņas koalīcijas līgumā notiek strauji – pat viņš pats nejaudājot tekstam lāgā izsekot…
Grūti pateikt, kāds būs galarezultāts, kas abu partiju biedriem vēl jāapstiprina iekšējos balsojumos. Vienošanās acīmredzot tika panākta par pensiju reformas (ko 2011. gadā ieviesa Mario Monti valdība) atcelšanu, par pasākumiem ģimenes stiprināšanai un par nepieciešamību piešķirt vairāk līdzekļu tiesībsargājošām iestādēm. Kompromisa vārdā M5S piekrita atteikties no “garantētā minimālā ienākuma” (780 eiro mēnesī) vispārējas ieviešanas vai arī piekrita to īstenot vēlāk un ierobežotā apmērā. Savukārt Līga būtu gatava atmest prasību par nodokļu krasu samazināšanu. Toties Salvīni turpināja uzstāt, ka jāveic viņa partijas solītā stingrā politika imigrācijas iegrožošanas un nelegālo imigrantu masveida izraidīšanas jomā. Šo tēmu apcerēja arī M5S, bet ne tik kategoriskā formā, jo kustībai rūp piesaistīt kreiso aprindu vēlētājus, kuri iebilst pret Līgas sludinātajiem drastiskajiem pasākumiem.
Ārpolitiskās nostādnes ir svārstījušās līdz ar partiju līniju. Apspriestajos tekstos neparādījās tēze par izstāšanos no NATO. Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju pastāv agrākais viedoklis, taču ar variācijām – sankcijas atcelt vai samazināt. M5S un Līga vienmēr uzsvērušas vēlmi panākt Eiropas Savienības pamatlīgumu pārskatīšanu, bet sevišķi ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Tas ir saprotams, jo aplēsts, ka populistu partiju ieceru un solījumu pildīšanai papildus vajadzīgi vairāki desmiti miljardi eiro. Taču politiķi nesliecas pārāk iedziļināties jautājumā, kur ņemt naudu apstākļos, kad valsts parāds – saskaņā ar martā publiskotajiem datiem – sasniedzis 2300 miljardus eiro jeb 132 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tāpēc iepriekš sastādītās valdības (pagaidām vēl amatā esošais) ekonomiskās attīstības ministrs Karlo Kalenda bija ironiski pārspīlējoši izteicies, ka populistu koalīcijas projekta tekstā sastopama lielākā “cilvēces vēsturē jebkad pieredzētā ekonomisko absurdu koncentrācija”.
Eiropas Komisijas brīdinājumi
Aptaujas rāda – ārkārtas parlamenta vēlēšanu gadījumā balsu sadalījums neko daudz neatšķirtos no 4. marta rezultātiem. Tas liecina, ka M5S un Līgas pozīciju nostiprināšanās ir tendence, ar kuru jārēķinās. Tomēr pārbaudījums būs jāiztur ne tikai Eiropas institūcijām, bet arī populistiem. Viņus, ļoti iespējams, gaida pārbaudījums ar varu, proti, pielāgošanās ekonomiskajai un politiskajai realitātei. Un dažādu kompromisu neizbēgamība. Līdz šim tā izjusta tikai vietējā līmenī. (Piemēram, Līga ar Berluskoni partijas atbalstu pārvalda trīs valsts reģionus – Veneto, Lombardiju un Friuli – Venēciju Džūliju.) Kompromisa kultūra ir ES funkcionēšanas pamats. Kā atgādinājums par dalībvalstu zināmu atkarību citai no citas jāuztver arī Eiropas Komisijas izteiktie sava veida brīdinājumi. Respektīvi, ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisāra Avramopula paustās bažas par bēgļiem, un tāpat EK priekšsēdētāja vietnieku Dombrovska un Katainena aicinājumi ievērot Stabilitātes paktu. Jo Roma joprojām ir un paliks ieinteresēta solidaritātē un eirozonas stabilitātē.
