Eiropas naudu tā vienkārši nozagt nevar. Saruna ar Normundu Popenu 8
“Eiropas Komisija (EK) rūpīgi sekos līdzi tam, kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un arī Latvijā izmantos no ES fondiem iegūto naudu, taču daudzās dalībvalstīs problēma ir nevis naudas nozagšana, bet gan tas, kādiem projektiem tā aiziet un kādu labumu tā ekonomikas attīstībai atnes,” saka EK Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens. Viņš ir viens no atslēgas cilvēkiem, kurš sekos līdzi Eiropas naudas ieguldīšanai arī Latvijā. Ar N. Popenu tiekos viņa darba kabinetā Briselē.
– Kad ES budžets ir pieņemts un nauda var meklēt savu mērķi, kas notiek šogad?
– 2014. gads būs ļoti svarīgs ES struktūrfondu un investīciju fondu apgūšanai. Šis ir tas gads, kad mums ir jāsakārto programmēšana, jānosaka principi, kritēriji, projektu izvēles prioritātes utt. konkrētos programmēšanas dokumentos. Līdz ar to Latvijai un visām pārējām ES dalībvalstīm, dažām nacionālā, dažām reģionālā līmenī, būs jāizstrādā šīs programmas. Ir divu līmeņu programmēšanas dokumenti, kas dalībvalstīm ir jāiesniedz. Pirmais – partnerības līgums, kas aptver visus piecus struktūrfondus un investīciju fondus, tātad – reģionālais, kohēzijas, sociālais, lauku attīstības un zivsaimniecības fonds. Tas ir stratēģiskā līmeņa dokuments, kas nosaka lielās prioritātes un arī iezīmē naudas apgūšanas priekšnosacījumus, kam jābūt, lai sāktu finansēšanu un investīcijas. EK tie būs katrai valstij jāapstiprina, un līdz ar to mēs tos tagad analizēsim un mēģināsim pēc iespējas agrāk līdz pavasarim šos partnerības līgumus apstiprināt. Protams, ja būs kādas problēmas, vērsīsimies pie dalībvalsts, prasīsim paskaidrojumus vai papildu informāciju, taču būtībā viss ar dalībvalstīm jau iepriekš ir izrunāts. Līdz šim līgumus ir iesniegušas divas dalībvalstis – Polija un Francija. Mēs zinām, ka Latvija ir iesniegšanas fāzē, kas, protams, ir ļoti apsveicami.
Un tad ir otrā līmeņa dokumenti, kas ir ļoti svarīgi tiem, kuri saņems finansējumu, proti, operacionālās programmas, kā mēs tās saucam. Šā līmeņa dokumenti ir katram fondam savi, izņemot to, ka ir iespējams kombinēt sociālo, reģionālās attīstības un kohēzijas fondu vienā multifonda programmā, kas, cik man zināms, tieši tā būs arī Latvijas gadījumā. Tas, manuprāt, palīdzēs un vienkāršos apgūšanu, jo būs viena vadības institūcija. Patlaban mēs domājam, ka tā arī paliks Finanšu ministrija, un tālāk mēs raudzīsimies, kāda būs piedāvātā sistēma, kā citas ministrijas iesaistīs lēmumu pieņemšanas procesā un kādi projekti būs izsludinātu un apgūti. Tas ir ļoti svarīgi, jo Latvijas gadījumā patlaban ir daudz starpniekinstitūciju, kas veic projektu izsludināšanu, analizēšanu un apstiprināšanu, un, iespējams, ka Latvijā to skaitu stipri samazinās. Latvijas gadījumā atsevišķas programmas būs Lauku attīstības un zivsaimniecības fondam. Šie visi tad būs tie dokumenti, kas noteiks investīcijas plūsmas pamatu.
– Kam īpaši pievērsīsities, vērtējot programmas?
– Mēs ļoti stingri raudzīsimies, kam finansējums paredzēts. Ja programmā prioritāte ir transports, tad ir jābūt lielajam transporta māsterplānam un programma tam sekos, un mēs salīdzināsim, lai tas tā notiktu. Tas pats būs inovācijās, pētniecībā un virknē citu jomu. Mēs ļoti lielu uzmanību pievērsīsim kritērijiem. Protams, kā Eiropas Komisija mēs neatlasām projektus, tas ir dalībvalstu rokās, taču mēs raudzīsimies, lai kritēriji maksimāli ļautu izvēlēties tādus projektus, kam ir ietekme uz valsts izaugsmi. Mēs noteikti būsim pret tādu situāciju, kad nauda a priori tiek sadalīta starp pašvaldībām. Protams, pašvaldības ir jāfinansē, taču tam visam jābūt saskaņā ar objektīvi definētiem kritērijiem, nevis kaut kādiem citiem nosacījumiem.
– Kad reāli varēs sākt saņemt Eiropas Savienības finansējumu?
– Vispirms mums ir jāapstiprina partnerības līgums, programmas, un pats vēlākais, kad to plānojam, ir līdz šīs komisijas mandāta beigām; līdz vasarai mēs visu gribētu apstiprināt. Tas nozīmē, ka pēc tam dalībvalstis varēs jau sākt plānot projektu izsludināšanu. Kad programmas tiks apstiprinātas, mēs izmaksāsim avansu, kā norādīts regulā, lai dalībvalstis varētu sākt projektus un tām nebūtu jābažījas par problēmām budžetā. Līdz ar to es neredzu problēmu, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem varētu sākt piešķirt projektu naudu uzreiz, kad programma ir apstiprināta. Tas būs atkarīgs no tā, cik ātri vadības iestāde un starpniekinstitūcijas Latvijā varēs mobilizēties un izsludināt pirmos projektu konkursus.
– Kā fondu apguvi Latvijā būs ietekmējusi valdības maiņa?
– Jebkuras politiskās maiņas, it sevišķi valdības maiņa, ir risks, jo, nākot pie varas jaunām partijām, mēs nezinām, vai tās nevēlēsies vēlreiz pārrunāt šīs prioritātes. Jau pirms gada mēs, Eiropas Komisija, ar dalībvalstīm esam izrunājuši un darījuši zināmu savu viedokli, kur, mūsuprāt, šīs investīcijas būtu jāvirza, līdz ar to no mūsu puses, lai kas arī atrodas valdībā, nekas nemainīsies. Jautājums, vai jaunā valdība tiešām varēs ātri saprast, kāpēc ir šīs prioritātes partnerības līgumā un programmā un ka tas ir vairāk nekā gadu ilga darba iznākums.
– Latvijā ieplūdīs vairāki miljardi eiro Eiropas naudas. Kāda ir garantija, ka šī nauda līdz pēdējam centam nonāks tur, kur tai jānonāk, un ka nebūs izzagšanas gadījumu?
– Eiropas naudu tā vienkārši nozagt nevar, jo pastāv kontroles sistēmas. Vienmēr projekti tiek auditēti. Mēs zinām, protams, ka bieži vien ir sūdzības, ka tas notiek pārāk daudz un ka prasības ir pārāk stingras, taču tas ir saistīts ar to, ka mēs nevaram pieļaut naudas izsaimniekošanu. Tas ir Eiropas Savienības budžets. Mēs atskaitāmies Eiropas Parlamentam, Eiropas Auditoru tiesai. Ļoti daudz institūciju uzrauga šo procesu. Protams, ir bijuši atsevišķi korupcijas gadījumi, taču tiklīdz rodas šaubas, mēs tūlīt programmu pārtraucam. Aizvadītajos gados mēs ļoti daudz esam izmantojuši šo programmu pārtraukšanu, analizējam, piemērojam finanšu korekcijas, tas nozīmē, ka naudu var arī zaudēt. Un ne vienmēr ir bijusi korupcija vai krāpšana, iespējams, ir nepilnīgi ievērots valsts pasūtījuma likums.
Patiesībā runa nav par naudas nozagšanu, bet gan par to, vai projektiem, kurus atbalsta, vēlāk ir ietekme uz ekonomisko attīstību. Jo bieži vien tie ir skaisti projekti – viesu nami, muzeji, kas arī ir vajadzīgi, taču svarīgi, lai tie atstāj ietekmi uz ekonomiku. Investīcijām, kas nāk no ES budžeta, būtu Latvijā jāveicina ekonomiskā izaugsme. Ja investējam kādā infrastruktūras objektā, tad mēs vēlētos redzēt, lai tas būtu saistīts ar attīstības plānu. Nevis vienkārši kāds projekts kaut kur nekurienē, ar kuru tālāk nekas nenotiek. Precīzi un laikā veikts darbs, taču izrādās, ka viesu nams stāv tukšs un muzeju neviens neapmeklē. Līdz ar to tagad uzstājam, lai tūrisma un kultūras jomā, kur ir vajadzības, tomēr projekti tiktu pakārtoti reģionālajai ekonomiskajai attīstībai. Lai tie nebūtu atrauti.
Ir jāsaprot, ka šī ir unikāla iespēja saņemt investīcijas no ES budžeta un tā ir jāizmanto.
– Kādai vajadzētu būt Latvijai pēc šiem septiņiem ES naudas gadiem?
– Ja palūkojos uz to līdzekļu apjomu, kas Latvijā būs ieplūdis, es tiešām ceru – varēsim sacīt, ka infrastruktūra vairs nav attīstības šķērslis, ka ir adekvāti attīstīti autoceļi, dzelzceļš un lidosta un ka tas viss darbojas vienotā veselumā, nevis katrs par sevi un savstarpēji konkurē. Tā ir mana, ceru, arī Latvijas Satiksmes ministrijas, vīzija. Fondi katrā ziņā centīsies atbalstīt tieši šādu pieeju.
Ceru, varēsim atbalstīt arī pilsētvides sakārtošanu, tieši mazattīstītās un nolaistās daļas, ka tās izskatīsies skaistākas, tajās būs ko darīt, būs attīstība, plauks bizness un tā tālāk. Un, protams, es ļoti ceru, ka tieši Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi sajutīs šo finansējumu un tiem būs iespēja saņemt naudu pret saprātīgiem nosacījumiem, lai sāktu jaunu biznesu, jo tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas attīstības centrā.
Galvenais, lai pēc septiņiem gadiem mēs justu, ka šāda ekonomika ir dzīvotspējīga, ka mums ir darbavietas un cilvēkiem ir ienākumi un tie aug.
