Lielākais saņēmējs 2
Pagājušajā gadā vislielākos fondu līdzekļus saņēmis putnkopības uzņēmums “Vistako” Alūksnes novada Ziemeru pagastā – 1,8 miljonus eiro. Uzņēmuma darbība līdz šim bijusi tramīga, pagājušajā gadu desmitā kompānija bijusi iesaistīta tiesvedībā saistībā ar Konkurences padomes atzinumu par vienošanos par vistu olu cenām. 2012. gadā uzņēmuma maksātnespēju ir prasījis “Dobeles dzirnavnieks”. 2012. – 2014. gadā “Vistako” apgrozījums ir bijis apaļa nulle, liecina “crediweb.lv” datubāze, tomēr 2014. gadā uzņēmums (reizē ar īpašniekiem) devis ķīlu Latvijas attīstības finanšu institūcijai “Altum” ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 2,1 miljons eiro.
Savukārt Valsts vides dienesta ziņojumi ļauj secināt, ka uzņēmumā pērn pabeigta vistu audzēšanas un olu ražošanas kompleksa modernizācija. Diemžēl uzņēmuma pārstāvji nesniedza komentārus “LA” par savu darbību un plāniem.
Laikrakstam “Alūksnes Ziņas” jaunie uzņēmuma īpašnieki rudenī solījušies SIA “Vistako” līdz Lieldienām atjaunot olu ražošanu “Putnos” un “Mētrās 1”. Ražošanas jaudu paredzēts trīskāršot – 15 miljonu olu vietā tagad tā būšot 50 miljoni olu no 165 000 vistu. Tomēr uz Lieldienām alūksnieši olas no atjaunotā uzņēmuma nav saņēmuši, vēsta Līga Vīksna, laikraksta “Alūksnes Ziņas” galvenā redaktore.
Palīdz iekarot Rietumeiropu
TOP 100 sarakstā redzami vairāki zivsaimniecības uzņēmumi un biedrības. Kā zināms, zivsaimniecība, arī pienkopība, ir tikai dažas no nozarēm, kuras skāra Krievijas embargo, kā dēļ uzņēmumiem ir nācies pārskatīt savu tirgu portfeli un attīstības plānus.
Viens no veiksmīgākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem “Karavela” ES Zivju fonda programmu līdzekļus aktīvi izmanto jau vismaz piecus gadus, 2015. gadā LAD veicis maksājumus uzņēmumam 0,8 miljonu eiro apmērā. “Šis līdzfinansējums ir ļoti nozīmīga palīdzība mūsu ekspansijā uz jaunajiem rietumvalstu tirgiem. Esam investējuši gan jaunu ražošanas līniju uzstādīšanā, gan ēku rekonstrukcijā. Droši vien mēs ietu šo ceļu arī bez šāda līdzfinansējuma, bet tas noteikti būtu daudz mazākā apjomā un visdrīzāk nebūtu atvēzējušies liela, nopietna projekta ieviešanā, ko mums izdevās veikt,” atzīst uzņēmuma vadītājs. Ar šo fondu līdzfinansējumu uzņēmumā ir uzstādītas divas lielas līnijas, kas paredzētas jaunu produktu ražošanai rietumvalstu tirgiem, kas šobrīd strādā pilnā jaudā, un tas deva iespēju jūtami samazināt Krievijas embargo radītās sekas.
A. Bite uzsver, ka ne valsts, ne ES līdzfinansējums nav nekāda dāvana, kas tiek vienkārši “apēsta”. Kā piemēru viņš min 2011. – 2013. gadā veiktās investīcijas ražošanas ēkas rekonstrukcijā, uzstādot pilna cikla ražošanas līnijas blanšētu konservu un kūpinātu zivju konservu ražošanai. Projekta kopējās investīcijas sasniedza apmēram 4,5 miljonus eiro, no kurām fondu līdzfinansējums bija 2,5 miljoni eiro (Latvijas budžeta daļa šajā līdzfinansējumā bija 25%). Tas deva iespēju radīt vairāk nekā 100 jaunas darba vietas. Investīciju rezultātā uzņēmums sasniedza papildu eksporta apgrozījumu 2015. gadā 14 miljonu eiro apmērā. Turklāt no šīm darbībām nomaksātie nodokļi pērn bija ap vienu miljonu eiro, tas nozīmē, ka valsts budžets no šāda projekta jau divu trīs gadu laikā saņem atpakaļ vairāk, nekā tika ieguldīts projekta līdzfinansējumā.
A. Bite atzīst, ka bez fondiem droši vien nebūtu bijis finansiālu iespēju īstenot šo projektu. Papildus šim lielajam projektam “Karavela” ir īstenojusi arī citus mazākus projektus gan pirms tam, gan pēc – t. i., 2015. gadā. Šo projektu rezultātā uzņēmums ir iekļuvis Rietumeiropas zivju konservu ražotāju TOP piecniekā. Ir uzsākts aktīvs un pastāvīgs eksports uz Zviedriju, Somiju, Dāniju, Lielbritāniju, Beļģiju, Nīderlandi, Franciju, ASV u. c. valstīm. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka jaunajā fondu plānošanas periodā noteikti turpinās investīciju plānu ar šo fondu līdzfinansēšanas palīdzību, jo ir iecerēti vairāki jauni projekti darbības paplašināšanai rietumvalstīs, izplešoties gan produktu grupās, gan pārdošanas ģeogrāfijā.
