Eiropas miljardi nepalīdz atrast darbu 4
Beidzamo piecu gadu laikā Itālijā no ES struktūrfondu līdzekļiem finansēti 504 000 izglītības projekti ar kopējām izmaksām 7,5 miljardi eiro, taču divi pazīstami itāliešu ekonomisti nonākuši pie secinājuma, ka šo projektu lietderīgumu praktiski nav iespējams izvērtēt, bet no kursu beidzējiem tikai 14% atrod darbu.
“Eiropas struktūrfondu neraža”
Bezdarbnieks Eudženio ir vīlies: “Dzīvoju vietā, kur ir augsts bezdarba līmenis, bet, ja jaunietis bezdarbnieks vēlas papildināt savas zināšanas kursos, vienīgie, kas tiek piedāvāti, ir sociālo tīklu mārketings. Protams, šie kursi ir ar ES līdzfinansējumu. Bet, ja vēlos apgūt ko pieprasītāku, piemēram, santehniķa vai metinātāja profesiju, tas nav iespējams! Nav iespējams atrast pat angļu valodas kursus. Tad jau labāk būtu devuši šo naudu bezdarbniekiem uz rokas, arī 200 eiro mēnesī mums palīdzētu izdzīvot, un atbalstītu vietējo ekonomiku tā vietā, lai dāvinātu naudu tiem, kas rīko nevienam nevajadzīgus kursus.”
Katru gadu Itālija tērē ievērojamas summas izglītības projektiem, kas daļēji tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Ekonomisti Roberto Peroti un Filipo Teoldi portālā “lavoce.info” publicējuši savu pētījumu “Eiropas struktūrfondu neraža”, kurā mēģinājuši noskaidrot, kādu labumu valstij dod šie projekti – vai tie veicina iedzīvotāju sociālo integrāciju, vai palīdz atrast darbu un palielināt ienākumus? Ekonomisti nonākuši pie secinājuma, ka ieguvumus izvērtēt ir praktiski neiespējami.
“Nav iespējams atrast kopsaucējus starp ES plāniem, Itālijas valsts līmeņa programmām un reģionu projektiem,” skaidro Peroti, kurš ir Milānas Bokoni universitātes ekonomikas profesors un bijušais Itālijas premjera Mateo Renci padomnieks ekonomikas jautājumos, “ir sarakstīti simtiem dokumentu, lai noteiktu izglītības projektu mērķus, kurus praksē neviens neievēro. Bet iespēja viegli tikt pie finansējuma vilina arodbiedrības, reģionu un provinču padomes.”
ES finansējums izmaksā divtik
Katrs no ES struktūrfondiem iegūtais eiro Itālijai praktiski izmaksā divus eiro – vienu no tiem Itālija iemaksā ES kasē kā dalībvalsts, otrs nepieciešams kā līdzfinansējums – obligāts nosacījums, lai saņemtu ES finansējumu. 2012. gadā Itālija iemaksāja ES 16,5 miljardus eiro, bet pretī saņēma 11 miljardus eiro, no kuriem 2,9 miljardi eiro bija ES struktūrfondi no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Lai šos līdzekļus varētu izmantot, saņēmējam tie “jādubulto” no savas kases.
“Lieliska ideja, lai veicinātu saņēmēja ieinteresētību un atbildību,” atzīst Peroti, “taču Itālijā tā nedarbojas, jo 96% gadījumu līdzfinansējums nāk no valsts kases.” Tādējādi projektu autoriem tie neizmaksā ne eiro. Līdzfinansējuma jēga zūd, bet Itālija no valsts kases tērē miljardus par projektiem, kuru īstenotājiem ne vienmēr interesē sabiedrības labums.
Itālijas valdības dati, kas publicēti portālā “opencoesione.gov.it”, liecina, ka lielākā daļa no ESF līdzekļiem Itālijā tiek izmantoti izglītības projektiem. Beidzamajā piecgadē Itālija no ESF saņēmusi 13,5 miljardus eiro, un 7,4 no tiem izmantoti izglītības projektiem. Peroti un Teoldi savā pētījumā atzīst, ka kursu rīkotāji Itālijā nepazīst krīzi, turklāt tie uztur pie dzīvības arī desmitiem studiju centru, kuri šos kursus pārbauda un vērtē, beidzamajā piecgadē sarakstot 280 vērtējumu protokolus. Taču šie protokoli nepalīdz izprast kursu efektivitāti. Visbiežāk tiek minēti divi rādītāji – izmaksas un nodarbinātības koeficients. Taču Peroti un Teoldi uzskata, ka izmaksas neko neizsaka, jo daudz naudas var iztērēt arī par bezjēdzīgiem projektiem, bet dati par nodarbinātību ir nepilnīgi, turklāt liecina, ka tikai 14% no kursu beidzējiem pēc tam atrod darbu.
Salīdzinājums neglaimo
Pēc ESF datiem, laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam Itālijā organizētajos un no ESF līdzekļiem finansētajos kursos piedalījies 21 000 cilvēku, bet Francijā – 245 000 un Vācijā – 208 000. No visiem dalībniekiem kursus sekmīgi pabeiguši tikai 233 itālieši, 50 000 Francijas iedzīvotāju un 32 000 vāciešu. Savukārt no kursu beidzējiem Itālijā darbu atraduši 14%, Francijā – 85% un Vācijā – 35%.
Vienlaikus Itālijas Rēķinu tiesa atzinusi, ka kopš 2003. gada Itālijā izkrāpto ES struktūrfondu kopējais apjoms ir sasniedzis rekordu – 1,2 miljardus eiro. Pērnajā gadā vien Finanšu policija atklāja 228 miljonus eiro ES struktūrfondu, kas bija nonākuši noziedzīgo grupējumu rīcībā. Gandrīz puse no tiem izkrāpti Sicīlijā, izmantojot viltvāržu organizācijas un kursus, kas notiek tikai uz papīra. Itālija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kurām vēl “jāpastiprina centieni novērst un atklāt ar ES fondiem saistītus krāpšanas gadījumus”, kā norādīts jūlijā publicētajā EK ziņojumā par ES finansiālo interešu aizsardzību.
