Eiropas līderi gatavojas “trīs kreklu” samitam 0
Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons vakar Briselē apspriedās ar Eiroparlamenta prezidentu Martinu Šulcu un EP lielāko frakciju vadītājiem par Londonas izvirzītajām ES reformām, bet Eiropadomes priekšsēdis Donalds Tusks, kurš pārrauga reformu sarunas un kuram jāveido 18. un 19. februāra ES virsotņu apspriedes darba kārtība, devies zibensvizītēs uz vairākām ES valstīm, lai “saskaņotu pulksteņus”. Britānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eirozonā, lielāku konkurenci, Britānijas tiesības nebūt par daļu no “aizvien ciešākas savienības” un sociālā atbalsta samazināšanu imigrantiem no ES dalībvalstīm.
Vai būs “kopēja uzvara”?
Izdevums “Politico” ziņo, ka Kemerons liekot ceļasomā uz samitu trīs kreklus, kas nozīmē, ka apspriede varētu ievilkties līdz sestdienai, bet britu premjeram jau piektdien paredzēts informēt Konservatīvo partijas parlamentāriešus par citu ES valstu viedokli par Britānijas izvirzītajām reformām. Analītiķi uzskata, ka samitā Briselē, lai mudinātu Britānijas iedzīvotājus jūnijā gaidāmajā referendumā nebalsot par izstāšanos no ES, tiks pieņemts kompromisa lēmums, ko varētu uzdot kā “kopēju uzvaru”. Pēc “ļoti konstruktīvas” sarunas ar Kemeronu Šulcs apliecināja, ka Eiroparlaments nebloķēs nekādu vienošanos, taču piebilda, ka nevar sniegt garantiju par pilnīgu atbalstu, jo “demokrātijā tas nav iespējams”. Britānijas premjerministrs vairākkārt izteicies, ka reformu priekšlikums ES jānoformē ar juridiski saistošu vienošanos visām pusēm, taču tas prasītu veikt izmaiņas ES līgumos un citu dalībvalstu atbalstu. Britānijas prasības varētu pamudināt citas ES valstis izvirzīt savus priekšlikumus, kas neparedzami pagarinātu sarunu procesu. Eksperti atzīmē, ja referendumā Britānija nobalsotu par izstāšanos no ES, šis process varētu ilgt vēl aptuveni piecus gadus. Šulcs atzīmēja, ka vienošanās jāpanāk ES līgumu ietvaros, jo to izmaiņas “pagaidām nav iespējamas”. Kritiķi atzīmē, ka Eiroparlaments varētu izmainīt vienošanās noteikumus pēc referenduma Apvienotajā Karalistē, ja Britānija nobalsotu palikt ES. Britu eiroskeptiķi uzstāj, ka Šulca izteikumi liecina – premjera Kemerona sagatavotais vienošanās projekts nebūs juridiski saistošs bez jauna līguma, kas būtu saistošs arī Eiropas tiesai Strasbūrā.
Briselei nav plāna B
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzina, ka Londonas un Briseles sarunās nav plāna B. “Ja es teiktu, ka mums ir plāns B, tas liecinātu par kādu gatavību no komisijas puses nopietni paredzēt, ka Britānija varētu pamest Eiropas Savienību. Tāpēc es neiedziļināšos plāna B detaļās, jo plāna B nav. Mums ir plāns A: Britānija paliks Eiropas Savienībā kā konstruktīva un aktīva savienības locekle,” teica Junkers, ziņo raidsabiedrība BBC. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kurš pārrauga reformu sarunas, atzinis, ka vienošanās projekts ir trausls un sarunas ievirzījušās kritiskā posmā, kur to izjukšanas risks ir reāls. Pirmdien Kemerons apmeklēja Parīzi, kur Francijas prezidents Fransuā Olands iebilda Londonas prasībai neattiecināt eirozonas finanšu regulāciju uz Britāniju, kas nav eirozonā. Francijas ekonomika buksē, valstī nākamgad ir vēlēšanas, tāpēc Olands nevar atļauties izrādīt pretimnākšanu Sitijas baņķieriem, atzīmē BBC.
Austrumeiropieši bažījas
Apspriežot Britānijas ierosinātās reformas, uzmanības centrā varētu būt sociālie pabalsti, kas tiek izmaksāti ES migrantu bērniem, paziņojis EK prezidents Junkers.
Čehijas valdības ministrs Eiropas lietās Tomass Prouza uzskata, ka Kemerona plānotie ierobežojumi bērnu pabalstiem ES migrantiem būtu attiecināmi tikai uz jauniem pieteikumiem un neattiektos uz 34 000 čehu migrantu, kas jau atrodas Britānijā un saņem šos pabalstus. Britānijas valdība līdz šim nav paziņojusi, vai paredzētās izmaiņas bērnu pabalstos attieksies gan uz pašreizējiem to saņēmējiem, gan jauniem pretendentiem. Šī neskaidrība var pamudināt britu eiroskeptiķus vēl asāk apsūdzēt premjerministru Kemeronu viņa reformu prasību mazināšanā, jo sākotnēji bija paredzēts vispār apturēt bērnu pabalstu izmaksu ES migrantiem. Reformu vienošanās projektā paredzēts bērnu pabalstus saistīt ar dzīves izmaksām valstī, kur bērns dzīvo. Austrumeiropas valstīs ir bažas, ka citas ES dalībvalstis pēc Britānijas parauga var mēģināt ieviest līdzīgas izmaiņas bērnu un strādājošo pabalstos.
