Eiropas līderi apsveic Makronu ar uzvaru 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons, 44 gadus vecais centriskais politiķis, svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot 53 gadus veco galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.
Prezidents sola “nepamest nevienu ceļmalā”
Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna – 41,45% balsu. Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna – 33,9% balsu.
Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna – 23,15% balsu.
Savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna. Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir “tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās”. “Neviens netiks pamests ceļmalā,” uzsvēra prezidents. “Mums ir daudz darāmā, karš Ukrainā mums atgādina, ka mēs ejam cauri traģiskiem laikiem, kad Francijai ir jāpanāk, lai tās balss tiek sadzirdēta,” teica Makrons.
Pēc uzvaras 2017. gada vēlēšanās Makrons solīja darīt visu, lai “izravētu galējības”, taču šogad viņam nākas atzīt, ka tas nav izdevies. Svētdienas vēlēšanās Makrons saņēmis par 5,5 miljoniem balsu vairāk nekā Lepēna, taču analītiķi atzīmē, ka labējo spēku kandidātei par spīti zaudējumam izdevies nostiprināt savas pozīcijas.
Salīdzinot ar 2017. gada vēlēšanām, Makrons ir zaudējis gandrīz divus miljonus balsu, bet Lepēna ieguvusi papildu 2,7 miljonus balsu. Šogad Makronu atbalstīja tikai 38,52% no kopējā vēlētāju skaita, kas ir sliktākais rezultāts vēlēšanu uzvarētājam kopš 1969. gada. Turklāt jāņem vērā, ka ievērojams skaits vēlētāju izvēlējās Makronu tikai tāpēc, lai neļautu uzvarēt Lepēnai. Uzrunā pēc uzvaras Makrons atzina, ka viņš ir “parādā to cilvēku pienākuma apziņai un saiknei ar republiku”, kas balsoja par viņu, lai bloķētu Lepēnu.
Viņš pieminēja arī cilvēkus, kas vispār nebalsoja, jo “viņu klusēšana nozīmēja atteikšanos izvēlēties, uz ko mums jādod atbilde”. Makrons ir vismazāk atbalstītais prezidents Piektās Republikas laikā. Tajā pašā laikā viņš ir vienīgais prezidents, kas pārvēlēts uz otru termiņu kopš 2002. gada, kad Žaks Širaks uzvarēja Nacionālās frontes kandidātu Žanu Marī Lepēnu.
Pēc uzvaras Makrons pavēstīja, ka mainīšot savu “valdīšanas metodi”.
“Šī jaunā ēra nebūs pašreizējā piecu gadu mandāta, kas beidzas, turpinājums, bet kolektīvs jauninājums iedibināt metodi uz pieciem labākiem gadiem kalpošanā mūsu valstij un mūsu jaunatnei,” viņš teica.
Daži analītiķi prezidenta teiktajā saskata pretrunu, jo par savu uzvaru viņam jāpateicas gados vecākiem vēlētājiem, kuriem ļoti aktuāla varētu būt pensionēšanās vecuma izmaiņa.
Lepēna zaudējumu uzskata par uzvaru
Lepēna paziņojusi, ka, lai gan zaudējusi vēlēšanās, savu rezultātu uzskata par spožu uzvaru. Lepēnas vadītajai Nacionālajai apvienībai līdz šim prezidenta vēlēšanās nebija izdevies gūt tik labus panākumus. Marina Lepēna juridiski un politiski distancējās no tēva izveidotās Nacionālās frontes, izveidojot Nacionālo apvienību un atsakoties no frontes strīdīgākajām nostādnēm. Mainoties politiskajam klimatam Eiropā, Nacionālā apvienība kļuva par respektablu politisku grupējumu.
Lai gan kampaņas laikā viņa izteicās, ka šis varētu būt viņas pēdējais mēģinājums kandidēt uz prezidenta amatu, uzrunā saviem atbalstītājiem pēc vēlēšanām viņa neizslēdza šādu iespēju. “Marinai Lepēnai ir 53 gadi. Francijā netiek atbalstīta atvaļināšanās šajā vecumā,” preses konferencē paziņoja viņas padomnieks Filips Olivjē.
Tagad Francijas politiķi gatavojas nacionālā parlamenta vēlēšanām jūnijā.
Prezidentam Makronam un viņa partijai vajadzīgs vairākums likumdevējā sapulcē, lai īstenotu savu programmu. Marina Lepēna un Nacionālā apvienība grib apliecināt savu ietekmi lauku apvidos valsts vidienē, bet pēdējās vēlēšanās malā nostumtās tradicionālās partijas nezaudē cerības atkal iznākt priekšplānā. Par daļas vēlētāju, kas pirmajā prezidenta vēlēšanu kārtā balsoja par kreisajiem kandidātiem, kuri palika aiz svītras, emocijām liecina sabojāta vēlēšanu zīme, kas reproducēta laikrakstā “Le Monde”: “Mans bruģakmens neietilpa (vēlēšanu) aploksnē.” Vairāk nekā trīs miljoni vēlētāju atturējās vai biļetenus sabojāja.
Eiropas līderi apsveic Makrona uzvaru
Makronu apsveikuši Eiropas valstu līderi, paužot gandarījumu par viņa uzvaru. “Esmu gandarīta, ka varam turpināt mūsu lielisko sadarbību,” tviterī rakstījusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Kopā mēs virzīsim uz priekšu Franciju un Eiropas Savienību.” “Mēs varam paļauties uz Franciju turpmākos piecus gadus,” viņai piebalsojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Vācijas kanclers Olafs Šolcs Makrona pārvēlēšanu amatā nosaucis par “uzticības balsojumu Eiropai”.
“Emanuela Makrona uzvara Francijas prezidenta vēlēšanās ir lieliskas ziņas visai Eiropai,” pavēstījis Itālijas premjerministrs Mario Dragi.
“Francija ir viena no mūsu tuvākajām un svarīgākajām sabiedrotajām,” tvītojis Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons. “Ceru uz turpmāko sadarbību jautājumos, kas ir svarīgi mūsu valstīm un pasaulei.”
