“Ir ļoti svarīgi garantēt Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas drošību.” Eiropas līderi aktivizē diplomātiskos centienus 44
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas līderi aktivizē diplomātiskos centienus mazināt saspīlējumu starp Krieviju un Ukrainu, ko saasinājusi Krievijas karaspēka koncentrēšana kaimiņvalsts pierobežā, raisot bažas par jaunu iebrukumu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs vakar ieradās ASV, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons dodas vizītēs uz Krieviju un Ukrainu.
Vācijas kanclers iznāk diplomātijas priekšplānā
Pēc ieilgušas pauzes, ja neskaita viņa vizīti Parīzē decembra sākumā, diplomātijas priekšplānā iznācis Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Vakar viņš devās uz ASV, lai tiktos ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Nākamnedēļ Šolcam paredzēta vizīte Kijevā un pēc tam Maskavā. Novērotāji atzīmē, ka Šolca brauciens uz ASV notiek vairākas nedēļas pēc apmulsuma ASV politiskajās aprindās par Vācijas kavēšanos apliecināt solidaritāti ar NATO Ukrainas krīzē.
Šolcam uzturoties ASV, pirmdien Kijevā ieradīsies Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns, lai tiktos ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Bērboka apmeklēs militāro hospitāli, kura izveidošanu apmaksājusi Vācija. Berlīne noraida kritiku par atteikumu piegādāt kaujas ieročus Ukrainai, norādot, ka Vācija sniegusi Ukrainai ievērojamu finanšu palīdzību.
“Mēs esam Ukrainas lielākais finanšu donors un gribam tāds palikt, bet kā Normandijas sarunu vidutājam mums būtu nepiedienīgi sūtīt letālus ieročus šādā situācijā,” paziņojis Vācijas valdības pārstāvis.
Daži vācu mediji atzīmē, ka kanclers Šolcs izvairās runāt par kara iespējamību Ukrainā un Krievijas agresīvo uzvedību. Šolcs netiek uzskatīts par Putina fanu, taču kancleram esot problēmas ar autoritātes iedibināšanu paša pārstāvētajā sociāldemokrātu partijā, kur daudzi izvairās nosodīt Putina naidīgo politiku pret kaimiņvalsti.
Tikai pēc ilgākas šaubīšanās Šolcs piekrita, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Ukrainai Rietumiem būtu jāapspriež arī gāzesvada “Nord Stream 2” iekļaušana sankciju paketē.
Šī ir pirmā Šolca vizīte ASV, kopš viņš decembrī stājās kanclera amatā, un tā iekrīt laikā, kad Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Kanclers kategoriski noliedzis, ka būtu pārāk pasīvs un ka NATO partneri uzskata Vāciju par neuzticamu.
“Mēs esam tie, kas sniedz ļoti lielu militāro ieguldījumu NATO aizsardzības alianses sastāvā,” norādīja Šolcs, piebilstot, ka neviena cita Eiropas valsts pēdējos gados nav piedāvājusi Ukrainai tik lielu ekonomisko palīdzību kā Vācija.
Makronam vajadzīgs diplomātisks panākums pirms vēlēšanām
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien ierodas Maskavā, kur tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet otrdien dosies uz Kijevu, lai apspriestos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Maskava ir atkārtoti noliegusi, ka plānotu uzbrukt Kijevai, taču tās karaspēka koncentrācija Ukrainas pierobežā mudinājusi ASV nosūtīt papildspēkus uz vairākām NATO valstīm Eiropā.
“Mums jābūt ļoti reālistiskiem un jācenšas izvairīties no situācijas pasliktināšanās, pirms mums izdodas izveidot abpusējus kanālus uzticības žestu izpausmei,” vizītes priekšvakarā Makrons teica intervijā laikrakstam “Le Journal du Dimanche”.
Viņaprāt, ir ļoti svarīgi garantēt Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas drošību, jo nevar būt kompromisi par Ukrainas vai kādas citas Eiropas valsts drošību, tajā skaitā Krievijas drošību.
Francija, kas ir pašreizējā Eiropas Savienības prezidējošā valsts, paziņojusi, ka ES nekavēsies ieviest bargas sankcijas, ja Krievija pārkāps Ukrainas teritoriālo integritāti.
Analītiķi atzīmē, ka 2017. gada vasarā drīz pēc ievēlēšanas par Francijas prezidentu Emanuels Makrons uzņēma Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Versaļas pilī, taču ne šī, ne turpmākās tikšanās neattaisnoja Makrona cerības uz Kremļa politikas eiropeizāciju.
Arī pēdējā laika tālruņa sarunas starp Makronu un Putinu var raksturot kā “kurlo dialogu”, kas nav devis augļus, secinājis Hjūstonas universitātes Francijas vēstures profesors Roberts Zaretskis. Viņaprāt, šodienas vizīti Maskavā neatkarīgi no tās rezultātiem Makrons centīsies uzdot kā diplomātisku panākumu, jo viņam ļoti vajadzīgs savas politiskās darbības atzinīgs vērtējums pirms prezidenta vēlēšanām aprīlī.
Pārsteidzot drošības ekspertus, Makrons turpinājis uzturēt dialogu ar Maskavu arī pēc Krievijas iejaukšanās Francijas vēlēšanās un Krievijas algotņu grupas aktivizēšanās Āfrikas valstīs Mali un Centrālāfrikas Republikā. Makrons ir turpinājis dialogu ar Maskavu pat pēc Putina apgalvojuma, ka Kremlis izturas pret politiskajiem oponentiem ne sliktāk kā Francijas valdība pret dzelteno vestu protestu kustības dalībniekiem, šo provokatīvo paziņojumu izplatot Kremļa propagandas kanāliem Francijā.
