“Eiropas Kustība Latvijā” vadītājs: Rinkēvičam pietrūkst ilgtermiņa un stratēģiska redzējuma Eiropas jautājumos 0
Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) pietrūkst ilgtermiņa un stratēģiska redzējuma Eiropas jautājumos, vērtējot ministra darbu, aģentūrai LETA sacīja biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.
Viņš norādīja, ka Rinkēvičs ārlietu ministra pienākumus pilda kopš 2011.gada. Viņaprāt, pirmo nepilnu divu gadu laikā politiķis esot pierādījis, ka var būt izcils ministrs, ja vien to vēlas. Toreiz, kā atminas Gobiņš, bijis vērojams, ka ministrijas darbinieki jebkurā līmenī zināja, kas ir mērķis, uz ko tiekties.
“Banāli salīdzinot, pat apkopēja nevis slaucīja putekļus, bet spodrināja Latvijas tēlu,” izteicās Gobiņš.
Tomēr pēdējos gados, pēc biedrības prezidenta domām, ministram pietrūkst stratēģisks un ilgtermiņa redzējums, ko biedrība esot kritizējusi, runājot, piemēram, par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu. “Katru gadu šajā ziņojumā no jauna skatāmies uz viena gada periodu, bet ilgtermiņa un stratēģisku redzējumu lielajos Eiropas jautājumos var atrast nosacīti. Nosacīti to var saprast arī ministra paustajos viedokļos,” teica Gobiņš.
“Eiropas Kustība Latvijā” prezidents sacīja, ka ir grūti prognozēt ministra nākotni, jo ir bijis izcils sākuma periods. Vienlaikus esot grūti spriest par to, kādēļ situācija šobrīd esot kļuvusi sliktāka. “Nezinu, vai tas ir atslābums vai kaut kas tamlīdzīgs. Katrā gadījumā, sajūsmināts es neesmu,” teica biedrības prezidents.
Jau vēstīts, ka Rinkēvičs ārlietu ministra amatu varētu saglabāt arī nākamajā valdībā. “Jaunā Vienotība” jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju, ministru amatiem virzot attiecīgi Jāni Reiru un Rinkēviču.
Ja Rinkēvičs amatu saglabās, starp ministra prioritārajiem darbiem būs “Brexit” un Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam.
Viņš skaidroja, ka ir neatliekami darāmie darbi, kas būs jāveic jebkurai valdībai un jebkuros apstākļos. Viens no darbiem būs “Brexit”. Ministrs sacīja, ka būs jāstrādā gan ar uzņēmēju organizācijām, gan ar valstspiederīgajiem, lai “Brexit” sekas, kas noteikti būs, maksimāli mīkstinātu.
Kā otru darbu politiķis minēja ES daudzgadu budžeta sarunas, kas norisināsies šogad, kā arī, iespējams, var turpināties nākamgad. “Šeit darāmais darbs ir ļoti skaidrs – maksimāli panākt Latvijas interesēm atbilstošu ES budžetu, jo īpaši kohēzijas un tiešmaksājumu politikā, zinot, ka “Brexit” nozīmē zināmu finansējuma samazināšanos,” skaidroja ministrs.
Ministrs kā būtisku minēja arī darbu pie finanšu sektora sakārtošanas, piebilstot, ka tas gan mazāk skar Ārlietu ministrijas darbu.
Darbu 1993.gadā Rinkēvičs sācis kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos Latvijas Radio, bet no 1995.gada līdz 2008.gada oktobrim ieņēma dažādus amatus Aizsardzības ministrijā. Vēlāk viņš pildījis arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.
Ārlietu ministra amatā Rinkēvičs stājās toreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības laikā – 2011.gadā, tādējādi amatu ieņemot jau septiņus gadus.
