Eiropas Komisijas brīvprātīgi obligātie ieteikumi 0
Jau otro gadu Eiropas Komisija (EK) krīzes pārvarēšanai visām dalībvalstīm iesaka reformas septiņās jomās – budžeta veidošanā, nodokļu politikā, bezdarba mazināšanā, sociālajā sistēmā, enerģētikā, tiesu sistēmā un izglītībā un zinātnē.
Pērn Latvija “izbēga” no ieteikumiem, jo vēl pildīja obligātos mājas darbus starptautiskās palīdzības programmas ietvaros. “Lai gan izaugsme pēc finanšu krīzes ir atsākusies, Latvijai būtu jāpaātrina reformas, lai uzlabotu izaugsmes potenciālu,” norāda EK.
Līdz aprīļa beigām dalībvalstis iesniedza reformu programmas – tas ir, savus plānus, ko no pērn ieteiktā grasās īstenot. Trešdien publiskotie Eiropas ieteikumi ir balstīti uz iepriekšējo ieteikumu īstenošanas novērtējumu un uz stabilitātes vai konverģences programmu detalizētu analīzi.
Kad izgāzās Lisabonas stratēģija Eiropas Savienībai kļūt par konkurētspējīgāko reģionu pasaulē (“panākt un apdzīt Ameriku!”), to papildināja ar jau konkrētāko izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”. Atšķirībā no pirmās otrās izpildei seko. Eiropas Komisija saprata, ka arī tagad katra valsts ved savā virzienā un arī šie kopīgi izvirzītie mērķi var palikt nesasniedzami, tāpēc tagad uzbāžas ar padomiem. Līdz tiem nonākts gan ar tehnisko darbu – salīdzināšanu un analīzi, gan arī diplomātiju – ko kurai valstij pieminēt, ko ne. Visi var publiskos ieteikumus salīdzināt un secināt: ja viņam tas ir norādīts, bet man nav – tātad kādam ir vēl sliktāk.
Piemēram, Latvija tāpēc izvairījās no pārmetumiem par korupciju. Ne tāpēc, ka korupcijas šeit nebūtu, bet tāpēc, ka nav visvairāk. Toties secinājums, ka “sociālās palīdzības pabalstu sistēma turklāt rada risku iekļūt nabadzības un bezdarba lamatās, un ir sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi”, liek domāt tieši par mūsu sociālās sistēmas neefektivitāti.
Šāda valstu atšķirīgi garo šķipsnu piefrizēšana iedomātās dinamiskās eirovalsts tēlam ar “ezīša” frizūru arvien vairāk ved federālisma virzienā – to atzīst arī paši ieteikumu autori.
Kaut arī šie ir tikai ieteikumi un EK pārstāvji mierina, ka tiem nav tiešās saiknes ar naudu, t. i., par neizpildi soda naudas nesekos, tomēr nenoliedz, ka nekā nedarīšanai var sekot rīcība. Eiropas Komisija rūpīgi skatīšoties, vai ieteikumus ņems vērā, veidojot nākamā gada budžetu. Piemēram, ja nekas netikšot darīts pētniecības un inovāciju jomā, kur Latvija ir pēdējā vietā Eiropā, tad struktūrfondos varētu tikt iezīmēta kāda daļa līdzekļu šā mērķa izpildei. Ja tai virzienā strādāts netiks, nauda iešot secen.
Būtībā jaunu ieteikumu, par ko Latvija nebūtu domājusi vai nebūtu apņēmusies starptautiskajiem aizdevējiem, nav. Varētu pat teikt, ka Eiropas Komisija pārrakstījusi Latvijas apņemšanās no aprīlī iesniegtā Nacionālo reformu plāna. Tomēr tajā nav ne vārda par tiesu reformu. Tagad EK konstatējusi, ka Latvijas tiesās krājas arvien vairāk neizskatītu lietu un tiesas ir pārslogotas. Īpaši situācija esot pasliktinājusies pēdējo gadu laikā. Piemēram, 2011. gadā Latvijas tiesās izskatīto lietu īpatsvars bija tikai 73%. Daudzi strīdi nebeidzas ar pirmās instances tiesas spriedumu, bet nonāk nākamajās tiesu instancēs, un arī šis apstāklis būtiski paildzina lietu izskatīšanas termiņus. Neizskatīto lietu atlikumi veidojas visās tiesās, pat Augstākajā tiesā, teikts EK ziņojumā.
Lai šie ieteikumi kļūtu par likumīgiem visas ES ieteikumiem, dalībvalstu līderi apspriedīs un apstiprinās 28. jūnija un 29. jūnija padomes tikšanās reizē.
Viedokļi
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: “Eiropas Komisijas rekomendācijās pārsteigumu nav, un valdība visos norādītajos virzienos jau strādā. Būtiskākais ir tas, kā Latvija ievēros fiskālo disciplīnu un kā turpinās samazināt budžeta deficītu. Mēs esam apņēmušies katru gadu par 0,5% uzlabot strukturālo bilanci. Esam sākuši nodokļu samazināšanu, vienlaikus ir liels spiediens palielināt izdevumus – Eiropas Komisija vērš mūsu uzmanību, ka no budžeta deficīta mērķiem atkāpties nedrīkst.”
Inna Šteinbuka, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja: “Katra no septiņām jomām ir saistīta ar naudu (budžeta sadale, pabalsti, ES fondi). Tad, kad tiks plānots nacionālais budžets, EK ļoti labi varēs redzēt, vai ieteikumi tiks ņemti vērā vai ignorēti. ES attieksme būs atkarīga no tā, cik nopietni katra valsts uztvers ES ieteikumus un gribēs uzlabot savu sistēmu un tādā veidā paātrināt izaugsmi, radīt papildu darba vietas un celt dzīves līmeni. Kaut nav paredzētas soda naudas un dažas pārmaiņas nav panākamas ātri, piemēram, tieslietu sistēmas izmaiņas, konstatējot uzlabojumus, Eiropas Komisija valsts centienus varēs atbalstīt ar struktūrfondu naudu vai cita veida palīdzību.”
Andris Piebalgs, ES attīstības komisārs: “Lai arī situācija ir sarežģīta un īpaši eirozonā pirms Grieķijas vēlēšanām, tajā pašā laikā mēs jūtam, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs atgriežas izaugsme. Tā, protams, nav ļoti stipra, un ekonomikā daudz kas nav sabalansēts, pie tā Eiropas Komisija aicina strādāt. Latvijas gadījumā šīs rekomendācijas nav nekas revolucionārs. No vienas puses, tiek atzinīgi novērtēts tas, kas veikts konsolidācijas jomā, no otras puses, liek atgriezties pie jautājumiem, uz kuriem Eiropas Komisija Latvijas valdību aicina koncentrēt uzmanību, īpaši domājot par darba vietu radīšanu, jo Latvijā ir augsts jauniešu bezdarbs un daudz cilvēku bez darba ir ilgstoši. Ir nepieciešama arī izglītības sistēmas reforma un nostiprināšana, jāraugās, vai sociālā sistēma neveicina ilgstošu bezdarbu. Protams, svarīga ir arī energosistēma, jo energoresursu izmaksas ir svarīgas ikvienas valsts izaugsmē.”
Eiropas Komisijas ieteikumi
| Budžetam: | savlaicīgi koriģēt pārmērīgu budžeta deficītu, izstrādāt vidēja termiņa budžetu, pieņemt fiskālās disciplīnas likumu. |
| Nodokļiem | nodokļu slogu novirzīt no darbaspēka nodokļiem uz patēriņu, īpašumiem un dabas resursu izmantošanu, atjaunot 6% no algas iemaksas obligāto fondēto privāto pensiju shēmā. |
| Bezdarba novēršanai | samazināt ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu, novērst priekšlaicīgu skolas pamešanu, efektīvāku jauno prakšu vietu veidošanu. |
| Sociālajai sistēmai | reformēt sociālās palīdzības sistēmu, lai tā kļūtu efektīvāka un labāk aizsargātu nabadzīgāko sabiedrības daļu, sociālās palīdzības sistēmai jāsasniedz mērķauditorija, palielināt motivāciju strādāt. |
| Enerģētikā: | uzlabot energoefektivitāti, samazinot izmaksas un novirzot patēriņu uz energoefektīviem ražojumiem, veicināt konkurenci enerģijas tīkliem – elektrībai, dabasgāzei, apkurei, uzlabot savienojamību ar ES enerģētikas tīkliem. |
| Tiesām | uzlabot tiesu pārvaldību un pārskatāmību, samazināt nepabeigto lietu skaitu un lietu izskatīšanas ilgumu, uzlabot maksātnespējas režīmu un starpniecības likumus. |
| Izglītībā un zinātnē | turpināt reformas augstākajā izglītībā, ieviešot jaunu finansēšanas modeli, izstrādāt un īstenot efektīvu izpētes un inovāciju politiku, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt zinātniskās izpētes iestādes. |
