Eiropas Komisijā sadzirdēts Latvijas priekšlikums maksimāli samazināt agresorvalstu lauksaimniecības produktu importu ES 24
Eiropas Komisija (EK) šodien, 22. martā, ir ierosinājusi palielināt importa tarifus noteiktiem Krievijas un Baltkrievijas produktiem. Paaugstinātos nodokļus piemēros graudaugu, eļļas augu sēklu un dažādu atvasināto produktu importam no Krievijas un Baltkrievijas. Atkarībā no konkrētā produkta, importa tarifi palielināsies līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50 % ad valorem nodoklim (procentuālais nodoklis no importa vērtības).
Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama Eiropas Savienības (ES) Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros noteiktās kvotas graudaugiem. Šīs kvotas neattieksies uz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes vai no tās eksportētiem produktiem.
Piemēram, EK piedāvājums paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes vai no tās eksportētiem augstas, vidējas un zemas kvalitātes parastajiem kviešiem tiks piemērots importa tarifs 95 eiro par tonnu apmērā, bez iespējas izmantot tarifu kvotu, kuras ietvaros importa tarifs ir 12 eiro par tonnu. Rapšu sēklām, saulespuķu sēklām, linsēklām importa tarifs līdzšinējā nulles tarifa vietā būs 50 %, saulespuķu eļļai, rapšu eļļai līdzšinējā 6,4 % vietā būs 50 %. Savukārt virknei lopbarības izejvielu un gatavās lopbarības produkcijai līdzšinējā tarifa vietā būs 50 % importa tarifs.
“Jau rudenī, kad īpaši aktuāls kļuva jautājums par Krievijas graudu importu, Eiropas Savienības Lauksaimniecības ministru padomē vairākkārt uzsvēru, ka nepieciešams kopīgs Eiropas Savienības risinājums. Esmu gandarīts, ka Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā Latvijas nostāju šajā jautājumā un sekojusi mūsu piemēram. Tarifu palielināšana visā Eiropas Savienībā pierāda ne tikai mūsu nelokāmo atbalstu Ukrainai, bet arī to, ka ar savu piemēru un aktīvi strādājot, mēs spējam iekustināt Eiropu atbilstoši mūsu pašu un ES lauksaimnieku interesēm. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka šis ir tikai pirmais solis un mēs turpināsim iestāties par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu Eiropas Savienībā,” sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze.
EK importa tarifu palielināšana nepieļaus ES tirgus destabilizāciju, ja Krievijas graudaugu produkti nākotnē tiktu ievērojami novirzīti uz ES tirgu. Turklāt paaugstinātie tarifi ir vērsti uz to, lai cīnītos pret nelikumīgi piesavinātu Ukrainas teritorijā ražotu graudaugu eksportu no Krievijas, kā arī neļaut Krievijai gūt ieņēmumus no eksporta uz ES, lai finansētu savu agresijas karu pret Ukrainu.
Saskaņā ar EK sniegto informāciju, 2023. gadā Krievija uz ES eksportēja 4,2 miljonus tonnu labības, eļļas augu sēklu un atvasināto produktu 1,3 miljardu eiro vērtībā, savukārt Baltkrievija 2023. gadā uz ES eksportēja 610 000 tonnu, kuru vērtība bija 246 miljoni eiro.
