Eiropas komisija paraksta finansēšanas līgumu par 9,7 miljoniem eiro Latvijas-Lietuvas gāzesvada jaudas palielināšanai 1
Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru “Conexus Baltic Grid” (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru “Amber Grid” par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.
Paredzēts 50% atbalsts projekta realizācijai
Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.
Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts sastādīs 50% no projekta realizācijas izmaksām.
Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.
Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.
Projekts būtisks visam reģionam
AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne norāda: “Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekts ir būtisks visam Baltijas reģionam un Somijai, vienlaikus ietekmējot vairākus šobrīd aktuālus dabasgāzes infrastruktūras projektus.
Tas tikai pierāda, ka dabasgāzes infrastruktūras attīstība neapstājas pie vienas valsts robežām. Tieši pretēji – maksimālu dabasgāzes infrastruktūras uzlabojumu iespējams sasniegt tad, kad starptautiskie projekti tiek plānoti secīgi un ir savā starpā integrēti. Šādā gadījumā maksimālo labumu gūst arī dabasgāzes sistēmas lietotāji.
Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana ietekmēs Inčukalna pazemes gāzes krātuves, Klaipēdas sašķidrinātā termināla, Polijas – Lietuvas starpsavienojuma darbību, kā arī nākotnē veidoto vienoto dabasgāzes tirgu, kas savu darbību sāks jau nākamā gada janvārī.
Projekta mērķis ir par vidēji 70-80% kāpināt Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudu, to panākot ar esošās infrastruktūras uzlabojumiem.”
Tikmēr Nemunas Biknius, “Amber Grid” operatīvais direktors saka: “Ņemot vērā reģionālā tirgus attīstību un plānoto Polijas starpsavienojumu, starpsavienojuma infrastruktūra starp Lietuvu un Latviju ir ārkārtīgi nozīmīga daļa kopējai reģionālajai gāzes sistēmai, tādējādi labāk izpildot klientu vajadzības.
To skaidri iezīmēja arī labvēlīgā situācija šajā gadā – gāzes pārvades apjomi no Lietuvas uz Latviju bija vidēji 2,5 reizes lielāki, nekā pērn. To veicināja Klaipēdas sašķidrinātā gāzes termināla vērtība un sinerģija ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas tirgus dalībniekiem piedāvāja ievērojami elastīgākus pakalpojumus un gāzes patērētājiem izdevīgākas gāzes cenas.”
2018. gadā veiktā gāzes vada starpsavienojuma starp Lietuvu un Latviju jaudas palielināšanas projekta priekšizpēte un izmaksu un ieguvumu analīze liecināja, ka būs nepieciešama lielāka jauda, lai apmierinātu reģionālo gāzes tirgus pieprasījumu un garantētu gāzes piegādes drošību pēc tam, kad būs izbūvēti gāzes savienojumi starp Somiju un Igauniju, kā arī starp Poliju un Lietuvu.
Jāatzīmē, ka Somijas – Igaunijas gāzes starpsavienojums “Balticconector” savu darbību sāks no 2020. gada 1. janvāra.
Uzziņa:
Projekta laikā plānotie darbi Latvijas pusē būs pārvades gāzes vada atsevišķu posmu pārbūves darbu veikšana, lai palielinātu maksimālo darba spiedienu no 40 līdz 50 bāriem.
Ar ieguldījumu palīdzību gāzes starpsavienojuma jauda tiks palielināta līdz 130,47 GWh dienā Latvijas virzienā (šobrīd 67,6 GWh dienā) un līdz 119,5 GWh dienā Lietuvas virzienā (šobrīd 65,1 GWh dienā).
Projekts iekļauts ES kopīgu interešu projektu sarakstā, gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSOG) attīstības desmit gadu plānā un Nacionālo galveno elektrības un gāzes pārvades projektu īstenošanas prioritātes plānā.
